Menu
 

Raivis Dzintars: Koalīciju pašlaik nevar apdraudēt opozīcija Apriņķis.lv

  • Autors:  Liene Ozola
Foto - no privātā arhīva Foto - no privātā arhīva

Pērn decembrī notikušajā nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK kongresā par tās priekšsēdētāju atkārtoti tika ievēlēts Raivis Dzintars. Viņš bija vienīgais kandidāts, kurš tika izvirzīts šim amatam. Par Dzintara ievēlēšanu balsoja 239 delegāti, pret bija 16 kongresa dalībnieki. Raivi Dzintaru, kurš piedalījies jau vairākos sarežģītos koalīcijas valdības veidošanas procesos un ikdienas darbā spēj panākt politiskos kompromisus, pamatoti var dēvēt par vienu no zinošākajiem un pieredzējušākajiem politiķiem tās pašreizējā sastāvā.

“Kodols” sarunu ar Raivi sāka par ASV noteiktajām sankcijām Latvijas pilsonim un juridiskām personām.

 Gada nogalē piedzīvojām mūsu valstī nebijušu lietu – ASV sankcijas. Kā tās vērtēt?

– Teorētiski ieviest sankcijas pret fiziskām vai juridiskām personām var ikviena valsts. Arī aizliegumi konkrētiem cilvēkiem ieceļot Latvijā, ko, pamatojoties uz drošības iestāžu informāciju, mūsu valsts nosaka, ir tam piemērs. Cita lieta, ka ASV politiskā, finanšu un cita veida ietekme starptautiskajā vidē ir tik spēcīga, ka šādas sankcijas ir ļoti iedarbīgas.

Faktiski ASV pasaka: jūs varat sadarboties vai nu ar mums, vai sankciju sarakstā iekļauto personu X. Izvēle katra paša ziņā! Nesen pieredzējām, kā ASV sankciju iespaidā Šveices uzņēmums “Allseas» izstājas no 11 miljardu vērtā projekta “Nord Stream 2». Lieki piebilst, ka Aivara Lemberga biznesa mērogi ir neskaitāmas reizes mazāki, līdz ar to nav šaubu, ka šāds ASV gājiens Lemberga politisko un ekonomisko ietekmi samazinās līdz minimumam.

 Kādas tam būs sekas? Vai tas sasniegs publiski definēto mērķi – attīrīt politisko vidi?

– Pieļauju, ka bez apsūdzībām korupcijā sankciju būtisks priekšnosacījums bija Lemberga Krievijai draudzīgā pozicionēšanās NATO sakarā un plašāk attiecībās ar ASV. Tas bija pretrunā ar oficiālo Latvijas ārpolitisko kursu. Nekur nav teikts, ka Lembergs būs vienīgais Latvijas pilsonis, kurš šādā sarakstā var nonākt. Domāju, ka notiekošais liks aizdomāties un izvērtēt savu darbību ne vienai vien ekonomiskajai un politiskajai varai tuvu stāvošai personai.

 Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas – vai tās būs? Pie kādiem nosacījumiem?

– Rīgas dome būs atlaista, ja par to gala lasījumā nobalsos Saeimas deputātu vairākums. Spriežot pēc iepriekšējiem balsojumiem, balsu tam pietiks, un ārkārtas vēlēšanas varētu notikt maija sākumā.

Lai atlaistu domi, jābūt stingram juridiskam pamatojumam, un to Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir sagatavojusi. Tajā pašā laikā deputātu iespējas ir balsot gan par, gan pret atlaišanu un lēmumu pieņemšanā var tikt ņemti vērā visdažādākie apsvērumi, to skaitā, cik labi vai slikti dome ir saimniekojusi, vai domes amatpersonu rīcībā nojaušamas korupcijas pazīmes, līdzekļu izsaimniekošana un tā tālāk.

 Kāds būs Nacionālās apvienības mērķis, uzdevums? Kurš būs mēra amata kandidāts no apvienības rindām?

– Nacionālajai apvienībai būtisks arguments ir partijas “Saskaņa» ietekmes mazināšana. Lai kā viņi šo īlenu maisā censtos paslēpt, viņi ir Krievijas valdošās partijas “Vienotā Krievija» sabiedrotie, lai arī taktisku apsvērumu dēļ šo līgumu ir it kā iesaldējuši. Laiks strādā par labu Latvijas valstij, un dabiskā notikumu attīstība būtu pakāpeniska “Saskaņas» politiskā bojāeja, bet tas iespējams pie nosacījuma, ja šo laiku – iespējams, šo desmitgadi – mēs izturam un neļaujam “Saskaņai» iegūt varu valstī. Lieki piebilst, ka atrašanās pie varas galvaspilsētā un citās lielajās pašvaldībās “Saskaņas» spēku vairo. Un tas ir drošības jautājums Latvijai.

Kamēr Saeima nav pieņēmusi lēmumu par domes atlaišanu, runāt par konkrētiem kandidātiem nebūtu korekti. Ja vēlēšanas būs, tad pirmais, ko Nacionālā apvienība mēģinās, ir izveidot plašāko partiju bloku, kas balstītos nacionāli konservatīvā programmā.

 Administratīvi teritoriālā reforma. Ministrs Juris Pūce, jau iesākot to, atklāti uzsvēra, ka nākamajām pašvaldību vēlēšanām jānotiek jaunajās teritorijās, kas liek domāt, ka šīm izmaiņām pamatā ir arī politiski motīvi. Kā jūs to komentētu? Kādas tendences – partiju konsolidāciju, atsevišķu vietējo autoritāšu pievienošanos valdošajām partijām, nodaļu apvienošanos ar izteiktāku iekšējo konkurenci u.c. – prognozējat, gatavojoties vēlēšanām??

– Nacionālajai apvienībai par šo jautājumu runāt nav vienkārši, jo mūsu biedru, to skaitā nodaļu vadītāju un domju priekšsēdētāju, viedokļi par šo reformu ietver visu spektru – no krasi noliedzošiem līdz kvēli atbalstošiem. Mūsu deputāti šajā likumprojektā iesnieguši aptuveni 30 priekšlikumu. Esam un būsim ļoti aktīvi, runājot par izpildījumu. Tāpat jāatrod risinājums, kā nodrošināt mazāku apdzīvoto vietu sadzirdēšanu lielāku pašvaldību ietvaros. Mūsu skatījumā tā būtu vēlēta tā sauktā nulles līmeņa ieviešana, kurā ievēlētie teritoriju pārstāvji noteiktā jautājumu lokā definētu iedzīvotāju intereses, bet šie pārstāvji nebūtu algoti.

Ja runājam par principu kā tādu, lielāku pašvaldību veidošanu es uzskatu par pareizu. Nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus, tajā skaitā kvalitatīvu izglītību, var spēcīgākas pašvaldības. Protams, vienmēr izšķiroša nozīme būs konkrētiem cilvēkiem, kuri tiks ievēlēti.

Politiskā aprēķina klātesamību šajā procesā izslēgt nevar, bet tas nav būtisks. Uzminēt, kurai partijai ilgtermiņā šīs izmaiņas nāks par labu, šodienas mainīgajos apstākļos ir gandrīz neiespējami. Lielo partiju nostiprināšanās, kopējie saraksti un ciešāka sadarbība ir tas, uz ko ne tikai reformas dēļ, bet arī partiju finansējuma izmaiņu dēļ, visticamāk, politiskā vide virzīsies. Un tas ir pareizi. Politiskā sadrumstalotība valsts attīstību pamatīgi bremzē.

 Attiecības koalīcijā. Pat paviršiem vērotājiem jaušams, ka tās ne vienmēr ir saskanīgas. Vai tas ir normāls koalīcijas partiju konkurences modelis?

– Protams, darbs būtu vienkāršāks, ja koalīciju veidotu viena vai divas partijas. Nav izslēgts, ka ilgtermiņā kāda no partijām šādu izrāvienu veiks, un Nacionālā apvienība darīs visu iespējamo, lai tie būtu mēs. Nemitīgā viedokļu saskaņošana un kompromisu meklējumi starp piecām, turklāt visnotaļ atšķirīgām partijām noteikti nav efektīvākais valsts vadīšanas modelis.

Bet tāda ir pašreizējā vēlētāju griba. Protams, katrs vēlētājs atsevišķi negribēja, ka Saeima un valdība ir sadrumstalota, bet viedokļi par drošāko izvēli, kā redzams, bija ļoti atšķirīgi, un nav pazīmju, ka, ja pēc pusgada notiktu jaunas vēlēšanas, šī situācija būtu stipri atšķirīga. Strādāt var arī šādi. Tas ir grūtāk, neefektīvāk, bet strādāt var.

 Kas notiek ar pajukušo “KPV LV»? Kā darbu koalīcijā ietekmē salīdzinoši spēcīgā opozīcija – Zaļo un Zemnieku savienība?

– ”KPV LV» frakcija nav vienota, un domāju, ka tuvākā gada laikā partijā izkristalizēsies, kurš būs reālais līderis un kā veidosies spēku samēri. Pagaidām visas “KPV LV» grupas pauž gatavību strādāt valdībā. Protams, atskaitot tos no “KPV LV» ievēlētos, kuri no frakcijas jau izstājušies.

Zaļo un Zemnieku savienība šodien par stipru opozīciju vairs uzskatīt nevarētu. Jo īpaši pēc Aivara Lemberga iekļaušanas sankciju sarakstā. To, vai tā var atgūties, noteiks partijas tālākās izvēles tieši sadarbībā ar Lembergu, kur biedru vidū noskaņojums ir atšķirīgs, tādēļ izvēle nebūs vienkārša.

Koalīciju pašlaik nevar apdraudēt opozīcija. Koalīcijas vājās vietas var būt tikai tās iekšienē. Ja, tuvojoties vēlēšanām, atsevišķām partijām radīsies vēlme izcelties uz pārējo rēķina, pārkāpt lēmumu pieņemšanas kārtību un balsot bez kopīgas vienošanās, koalīcija var izšķīst un opozīcijai pavērsies iespējas.

 Vērotāji un komentētāji uzsver, ka Nacionālās apvienības politisko konkurenci veido Jaunā konservatīvā partija. Vai to tā izjūtat? Kādus saredzat iespējamos scenārijus šai situācijai?

– Būtiskākās atšķirības ar Jauno konservatīvu partiju līdz šim iezīmējušās svarīgos, bet samērā specifiskos jautājumos, kas saistīti ar drošības iestāžu pārvaldību. Ir bijušas domstarpības arī atsevišķos ar izglītību saistītos jautājumos un nodokļu politikā, piemēram, mēs uzskatām, ka pareizāk būtu nevis visiem celt neapliekamo minimumu, bet atvieglojumus par apgādājamajiem, lai nav tā, ka būt vecpuisim ir ekonomiski izdevīgāk nekā māmiņai ar vairākiem bērniem.

Vairākumā gadījumu nacionāli politiskos un citos vērtību jautājumos viedokļi mums sakrīt. Šķiet, ka Nacionālās apvienības biedriem šie jautājumi ir vairāk prioritāri, taču jāatzīst, ka ideoloģiski Jaunā konservatīvā partija balso līdzīgi. Liels rādītājs būs izglītības pilnīga pāreja uz valsts valodu. Ceram uz atbalstu šajā jautājumā, jo Jaunā konservatīvā partija vada attiecīgo ministriju. Protams, ideoloģiski līdzīgi orientētu partiju starpā konkurence bieži vien ir asāka. Ja šīm konkurences tieksmēm partiju līderi spēj stāvēt pāri, ir iespējams koncentrēties uz kopīgo un panākt labus rezultātus. Ļoti ceru, ka dominēs sadarbība, nevis konkurence. To pašu varu teikt par citām partijām, atskaitot “Saskaņu».

 Partijām, sākot no šā gada, ir vairākkārt pieaudzis finansējums, kas tiek sniegts no valsts budžeta. Politologi jau ir izteikuši versiju, ka tas ļoti nostiprina pašreizējo Saeimā pārstāvēto partiju pozīciju attiecībā pret jaunpienācējiem, jauniem politiskiem spēkiem un veidojumiem. Vai tas nedraud ar demokrātijas vājināšanu?

– Lai iegūtu valsts finansējumu, partijai jāpārvar 2% vēlētāju atbalsta robeža. Uz mūsu partijas piemēra pamata varu teikt, ka ar aktīvu darbu un bez līdzekļiem to var izdarīt salīdzinoši īsā laikā. Protams, formāli Latvijā ir vairāk nekā 60 partiju, bet bieži vien tās darbojas tikai kā balsu nosmelšanas un šķelšanas līdzeklis. Tādā ziņā prognozēju, ka pieaugs atšķirības starp partijām, kurās notiek reāls darbs, ir nopietna struktūra, no tām, kurām ir tikai nosaukums un daži entuziasti. Es ļoti ceru, ka tendence “kur divi latvieši, tur trīs partijas» tiešām mazināsies. Demokrātiju tas noteikti neapdraud, tieši pretēji. Visticamāk, varētu pieaugt konkurence partiju iekšienē. Piemēram, ASV ir tikai divas lielas partijas, bet to iekšienē dažādu strāvojumu konkurence nereti ir vēl lielāka nekā ārējā sacensībā. 

 Moderni tagad ir runāt par naratīviem, ko politiskā vide sūta sabiedrībai. Vai šajā ziņā apvienībā notiek kādas izmaiņas, akcentu pārbīde?

– Atļaušos teikt, ka politiskajai videi kopumā nav kopēju naratīvu jeb stratēģisko stāstu. Kopējais valdības stāsts, ja tāds ir, labākajā gadījumā izriet no pretspara Krievijas propagandas stāstam par Latviju kā “neizdevušos valsti». Vienkāršoti sakot, Krievijas informācijas plūsma vēstī, ka Latvijā “viss ir slikti», Latvija atbild, ka ir grūtības kā jebkurai valstij, kas 50 gadus pavadījusi necilvēcīgā okupācijas režīmā, bet kopumā valsts attīstās un lietas rit pareizā virzienā. Krievijas “stāstam» bieži pievienojas opozīcija un, apzinoties vai neapzinoties sekas, izmanto šo vilni savās interesēs, vienlaikus tā palīdzot kaimiņa propagandai.

Pašlaik notiek darbs pie jaunā Nacionālā attīstības plāna, kurā jādefinē arī valsts stratēģiskie uzdevumi. Šis plāns ir labs atspulgs tam, kas tad notiek ar kopējiem stāstiem. Katrs cenšas ielobēt savus akcentus, kā rezultātā kopējais stāsts ir bez nozīmīga fokusa. Tas ir slikti, un tas atkal izriet no lielās politiskās sadrumstalotības.

 Lielākie izaicinājumi šajā gadā apvienībai un valstij?

– Viens no lielākajiem politiskajiem izaicinājumiem Nacionālajai apvienībai ir panākt, ka tiek oficiāli pieņemti lēmumi, kas nosaka tālāko pāreju uz mācībām valsts valodā visos izglītības līmeņos. Vēlamies arī veikt revīziju par Latvijas vēstures mācīšanu skolās – saprast, kas tiek darīts, kādi ir rezultāti un ko varētu darīt labāk. Koalīcijai kopumā liels izaicinājums būs neizšķīst cīņās par nodokļu pārskatīšanu, jo iezīmējas ļoti atšķirīgi redzējumi. Ceram, ka gala iznākums nodrošinās, piemēram, iedzīvotājiem izdevīgas un prātīgas izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa jomā. Problēmjautājumu būs daudz teju katrā sfērā. Tomēr esmu piesardzīgs optimists. Ja partijas priekšvēlēšanu gaisotnē spēs nodrošināt, ka konkurences režīms nedominēs par sadarbības režīmu, būs labi.

 

1 komentārs

  • Jānis Lakijs
    Jānis Lakijs Ceturtdiena, 16 Janvāris 2020 08:55 Komentāra saite

    NA joprojām ignorē savus vēlētājus, neskaidro savu nostāju laikrakstos, kas tiek izplatīti visā Latvijā, bet tikai piesedzas ar "vēlētāju gribu". Tas ir nožēlojami. Varbūt tomēr beidzot izveidojiet savu pastāvīgu plašsaziņas līdzekli, piemēram, īstu ziņu portālu, nevis tikai izdodiet reklāmas lapiņas pirms vēlēšanām!

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.