Menu
 

Saeimas komisija pirms galīgā lasījuma atbalsta Rīgas domes atlaišanas likumprojektu

  • Autors:  LETA
Foto: LETA Foto: LETA

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šajā otrdienā pirms galīgā lasījuma atbalstīja likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Uzklausot opozīcijas deputātu argumentāciju par iesniegtajiem priekšlikumiem likumprojektam, neviens no tiem netika atbalstīts, līdz ar to otrajam lasījumam tiks virzīts nemainīts likumprojekts.

Koalīcijas deputāti neņēma vērā Saeimas juridiskā biroja brīdinājumus par augstiem satversmības riskiem, kā arī to, ka faktiski patlaban nav pastāvoša likumpārkāpuma, par ko dome būtu atlaižama. Opozīcijas deputāti uzsvēra, ka apšaubāms ir regulējums, kas attiecas uz pagaidu administrāciju, taču šos apsvērumus koalīcijas deputāti vērā neņēma. Neskatoties uz to, ka pirmajā likumprojekta lasījumā partijas "KPV LV" deputāti balsoja pret Rīgas domes atlaišanu, šajā otrdienā komisijas sēdē minētā politiskā spēka deputāti likumprojektu atbalstīja.

Saeima likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu pirmajā lasījumā steigā atbalstīja pagājušā gada 19. decembrī. Vienlaikus Saeimas dienaskārtībā bija divi citi likumprojekti, ar kuriem paredzēts mainīt pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtību. Minētie grozījumi ļautu Rīgas domi tās atlaišanas gadījumā ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.

Saeimas opozīcijas deputāti, nepiekrītot koalīcijas piedāvātajai un apstiprinātajai kārtībai, lūdza Valsts prezidentam pieņemtos grozījumus neizsludināt, kā arī sākt parakstu vākšanu par referenduma izsludināšanu par minētajiem grozījumiem. Ņemot vērā iniciēto parakstu vākšanu, koalīcija bija nolēmusi uz laiku atlikt Rīgas domes atlaišanas likumprojekta skatīšanu. Līdz pagājušās nedēļas ceturtdienai par referenduma izsludināšanu tika savākti aptuveni 1,6% no nepieciešamā parakstu skaita. Lai ierosinātu referendumu, līdz februāra vidum par to jāparakstās vismaz 154 868 pilsoņiem.

Kā ziņots, VARAM nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām – nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, iepriekš preses konferencē paziņoja ministrs Juris Pūce (AP).

Saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām", pieņemot likumu par domes atlaišanu, pēc Ministru kabineta priekšlikuma attiecīgajā administratīvajā teritorijā tiek iecelta pagaidu administrācija. Pagaidu administrācija pilda likumos paredzētās domes funkcijas un darbojas līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā dome.

Likumprojektā norādīts, ka, ja Saeima nobalsos par Rīgas domes atlaišanu, pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām varētu būt VARAM valsts sekretārs Edvīns Balševics. Pagaidu administrācijā kā vadītāja vietnieks varētu strādāt Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, bet par administrācijas locekli – Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

Pagaidu administrācijas vadītājs pildīs domes priekšsēdētāja pienākumus, bet viņa vietnieks veiks vicemēra pienākumus. Savukārt pagaidu administrācijas loceklis pildīs komitejas vadītājam normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. Atlīdzība par šo darbu veikšanu administrācijas pārstāvjiem būs tāda pati kā priekšsēdētājam, vicemēram un komitejas vadītājam. Tā kā pagaidu administrācijā nav paredzēts veidot komitejas, tad pēc būtības domes kompetences jautājumu loks un atbildība par lēmumprojektiem tiks sadalīta starp pagaidu administrācijas locekļiem.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.