Baltijas ārlietu ministri: Ar tikšanos mēs sabiedrībai rādām, kāda ārkārtējās situācijas laikā ir jaunā normalitāte

LETA jau vēstīja, ka piektdien Rīgā tikās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs un Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu, lai parakstītu saprašanās memorandu par ceļošanas ierobežojumu atcelšanu starp Latviju, Igauniju un Lietuvu autotransportam, dzelzceļa, gaisa un jūras transportam un sadarbību jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 krīzes laikā.

Kopīgajā preses konferencē Lietuvas ārlietu ministrs žurnālistiem sacīja, ka amatpersonu tikšanās sabiedrībai sūta optimisma un cerības ziņu, kā arī to, ka ir gaisma šī tumšā perioda galā.

"Tikšanās nav tikai svinības, bet arī sākums smagam darbam. Manuprāt, sabiedrībai vajag saņemt cerību un apliecinājumu par izejas [no Covid-19 krīzes] procesu. Šādi signāli patlaban sabiedrībai tiešām ir vajadzīgi," sacīja Linkevičs.

Savukārt Rinkēvičs norādīja, ka tikšanās simbolizē, ka mēs sākam dzīvot jaunajā normalitātē. Jaunais koronavīrus ar mums būs vēl kādu laiku, līdz būs pieejama vakcīna un attiecīga ārstēšana. Tikmēr tiek radīti jauni nosacījumi.

"Tiekoties, mēs ievērojam vairākus ierobežojumus, piemēram, mēs nesarokojamies, nenododam viens otram memorandu, ievērojam distanci. Kādu laiku mums visiem būs jāsadzīvo ar šādiem ierobežojumiem," uzsvēra Rinkēvičs.

Pēc viņa sacītā, dzīve turpinās ar jauno normalitāti. Tāpat ministrs pauda cerību, ka pieņemtie un izsvērtie mēri palīdzēs cīņā ar Covid-19, kā arī sniegs atbalstu Baltijas valstu ekonomikām.

"Ceru, ka mēs varēsim uzvarēt slimību un beigu beigās, kā teica Lielbritānijas karaliene, mēs tiksimies atkal," uzsvēra ārlietu ministrs.

Savukārt Reinsals pavēstīja, ka ar tikšanos klātienē ministri neaicina masveidā ceļot. Ceļošanas brīdinājumi joprojām ir spēkā, un tos Baltijas valstu veselības aprūpes speciālisti iesaka ievērot. Viņaprāt, tikšanās pierāda, ka aiz lēmuma [par Baltijas valstu iekšējo robežu atvēršanu] ir ļoti pamatoti iemesli.

Reinsals uzsvēra, ka jāturpina sekot līdzi vīrusa izplatībai. Savukārt cilvēkiem ir jāatgriežas pie jaunās normalitātes un jāievēro drošības pasākumi, pie kuriem patlaban noris darbs.

"Pakāpeniski ieviešot atvieglinājumus, mēs dodam papildu garantijas visiem Baltijas valstu pilsoņiem. Ar šo mēs parādām, ka esam apņēmušies rīkoties kopīgi. Ja būs pamatots iemesls spert soļus vēl uz priekšu, mēs to darīsim, jo mēs pilnībā viens otram uzticamies. Tas ir galvenais priekšnoteikums, lai rīkotos tālāk," sacīja Igaunijas ārlietu ministrs.

Trīspusējais saprašanās memorands par Latvijas, Igaunijas un Lietuvas robežu atvēršanu papildina Baltijas valstu premjerministru 6.maijā pieņemto sākotnējo lēmumu par pārvietošanās iespēju atjaunošanu un trīs valstu valdību individuālos lēmumus, norādīts kopīgā ārlietu ministru paziņojumā.

"Vispirms un galvenokārt tas ir pirmais solis virzībā uz Covid-19 izplatības pārrauto fizisko savienojumu un ceļošanas iespēju atjaunošanu starp mūsu valstīm," uzsver ārlietu ministri, atgādinot, ka lēmums atvērt robežas starp Baltijas valstīm ir balstīts uz līdzīgu epidemioloģisko situāciju Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Tas, ka memoranda parakstīšanas ceremonija notiek Rīgā kā pirmā klātienes tikšanās kopš vīrusa izplatības sākuma, pierāda, ka starp Baltijas valstīm atkal ir iespējami būtiski svarīgi braucieni, īpaši saistībā ar darba pienākumu veikšanu, norāda ministri.

Viņi arī uzsver, ka ne vien pašreizējā krīze, bet arī šīsdienas notikums vēlreiz vērš uzmanību uz to, cik svarīga ir tautu un valdību sadarbība, sākot ar tuviem kaimiņiem. Latvijas, Igaunijas un Lietuvas sadarbība vienmēr bijusi ļoti cieša, un tās pamatā ir trīs valstu kopējās ārpolitikas un drošības politikas intereses un mērķi, tautsaimniecības attīstības veicināšana un sadarbība Eiropas Savienībā (ES) un NATO, norāda ministri.

"Baltijas valstu sadarbības prioritātes - drošības stiprināšana reģionā, savienojamības attīstība reģionā, galveno uzmanību veltot enerģētikas un transporta infrastruktūrai, klimatam un digitālajai darbakārtībai, kopēju interešu veicināšana ES, transatlantiskā partnerība un NATO kā drošības un aizsardzības stūrakmens Eiropā – ir mūsu reģionam svarīgas jomas, un kopā mēs sasniegsim vairāk," uzsver ministri.

Tāpat viņi norāda, ka joprojām izšķiroša nozīme ir vienotībai un sadarbībai. Kopš paša krīzes sākuma reģiona kopdarbs un informācijas apmaiņa Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības formātā esot bijusi cieša un efektīva.

Pēc amatpersonu domām, ES līmeņa sadarbība, ko pozitīvi atspoguļo kopīga rīcība, organizējot ES pilsoņu repatriācijas lidojumus no dažādām pasaules malām mājup uz viņu mītnes valstīm, ir saskaņoti un efektīvi jāturpina dažādās jomās, tostarp ar mērķi uzturēt un atbalstīt vienoto tirgu.

Savukārt pasaules mērogā jāturpina pielikt pūles, lai kopīgiem spēkiem uzturētu starptautisko tirdzniecību un transportu pēc iespējas atvērtāku un elastīgāku, lai mazinātu jau tā milzīgo kritumu, kas vērojams valstu ekonomikā, norāda Baltijas valstu ārlietu ministri.

Lietuvas, Latvijas un Igaunijas ārlietu ministri akcentē – joprojām svarīgākais ir cieša sadarbība reģiona, ES un pasaules līmenī, strādājot kopā, soli pa solim ar kopēju mērķi drīzumā atcelt ar Covid-19 saistītos ierobežojumus un palīdzēt iespējami drīzāk atjaunot tik nepieciešamo saimniecisko darbību un brīvu pārvietošanos un apriti visā ES un Šengenas zonā, ievērojot valstu epidemioloģisko situāciju un veselības aizsardzības prasības.

LETA jau vēstīja, ka bez ierobežojumiem Lietuvā, Igaunijā un Latvijā var ceļot Baltijas valstu valstspiederīgie un personas, kurām ir tiesības uzturēties šajās valstīs, ja šīs personas pēdējās 14 dienās nav bijušas ārpus Baltijas valstīm, ja tām nav noteikta pašizolēšanās, kā arī ja ceļotājiem nav elpošanas ceļu infekcijas pazīmes.