Menu
 

EP deputāte bažījas par ES dalībvalstu nevienlīdzības palielināšanos pēc Covid-19 krīzes

  • Autors:  LETA
Foto: LETA Foto: LETA

Pastāv bažas, ka pēc pēc Covid-19 krīzes Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu starpā var augt nevienlīdzība, jo valstis ar lielākām budžeta iespējām spēs ievērojamāk atbalstīt savus uzņēmumus, sniedzot tiem priekšrocības kopējā tirgū, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (JV).

Vērtējot cīņu pret Covid-19, politiķe pauda viedokli, ka Eiropas līmenī ir pieņemti daudzi konkrēti lēmumi, kas Latvijai palīdzēs pārvarēt krīzi. Kā veiksmi viņa izcēla EP reakciju, kas ļāvusi grozīt ES budžetu, lai dalībvalstīm steidzami būtu pieejams finansiāls atbalsts vīrusa seku mazināšanai.

Šie lēmumi ļaujot dalībvalstīm izmantot 40 miljardus eiro tūlītējām vajadzībām ekonomikā un veselības aprūpē. Vaidere uzsvēra, ka Latvijai tas ir ļoti svarīgi, jo tā rezultātā varot elastīgi un bez līdzfinansējuma, kas parasti ir vismaz 15%, tērēt ap 800 miljoniem eiro. Šie līdzekļi ļaujot atbalstīt vīrusa smagāk skartos cilvēkus un nozares – iepirkt medicīniskos aizsarglīdzekļus un aprīkojumu slimnīcām, palīdzēt uzņēmējiem un strādājošajiem.

"Nākamais solis bija plašāks 540 miljardu eiro plāns, lai palīdzētu segt ar krīzi saistītās izmaksas. Latvija no tā varēs iegūt trīs veidos. Pirmkārt, katrai eirozonas valstij no Eiropas Stabilitātes mehānisma būs pieejama kredītlīnija 2% apmērā no valsts IKP," pavēstīja Vaidere. Pēc viņas vārdiem, ja nepieciešams, šis instruments var Latvijai nodrošināt aizdevumu 600 miljonu eiro apmērā, lai segtu veselības izdevumus. Politiķes vērtējumā, tas būšot vērtīgs "drošības spilvens", tomēr viņa uzsvēra, ka šāda aizņemšanās ir rūpīgi jāapdomā. "Tagad dzirdam, kā daži Latvijas politiskie spēki aicina ar jaunu "gāzi grīdā" būvēt, tērēt, maksāt, bet jāatceras, ka tas audzē parādu, kuru būs jāatmaksā nākamajām paaudzēm," uzsvēra Vaidere.

Politiķe izteica pozitīvu vērtējumu par Eiropas Investīciju bankas garantiju fondu 200 miljardu eiro apmērā, kas dalībvalstīm ļaušot īpaši atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus. Politiķe akcentēja, ka šie uzņēmumi ir Latvijas ekonomikas mugurkauls, kuri palīdzēs Latvijai izkļūt no krīzes, tādēļ viņa aicina fonda līdzekļus aktīvi izmantot.

Savukārt programma "Sure" bezdarba mazināšanai sniegšot aizdevumus 100 miljardu eiro apmērā. Latvijā tas palīdzēšot finansēt tā sauktos dīkstāves pabalstus. Šos aizdevumus nodrošinās ES dalībvalstu sniegtas garantijas, un Latvijai piedaloties būs jāgarantē 57 miljoni eiro, skaidroja Vaidere. "Tas rada zināmas bažas, ka gadījumā, ja, piemēram, Itālija nevarēs atmaksāt saņemtos aizdevumus, mums nāksies piedalīties to segšanā. Tomēr nodarbinātības veicināšana ir prioritāte. Pēc jaunākās informācijas šķiet, ka Latvija šajā programmā lems piedalīties. Visi trīs atbalsta mehānismi sāks darbu jūnijā," sacīja politiķe.

Vaidere pavēstīja, ka arī ar banku noteikumu atvieglojumiem noris darbs EP Ekonomikas komitejā. Politiķe esot iestājusies par to, ka bankām pilnībā jāizmanto Eiropas līmeņa atvieglojumi, lai izrādītu lielāku solidaritāti Latvijas iedzīvotājiem, nevis censtos papildus nopelnīt uz grūtībās nonākušo rēķina. "Kaut gan bankas ziņo, ka ir pretimnākošas klientiem, patiesībā bieži vien piedāvātie nosacījumi ir neizdevīgi. Piemēram, jāmaksā simtiem eiro par kredīta līguma maiņu, jāturpina maksāt procentu likmes, var arī tiek prasītas papildu garantijas un vēlāk tik un tā jāatdod viss parāda apjoms," vērtēja EP deputāte.

Vaidere pieļāva, ka jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 radītā ekonomiskā krīze varētu būt dziļākā kopš Lielās depresijas. Viņa uzsvēra, ka atsevišķi lēmumi tūlītējam atbalstam jau ir pieņemti, tomēr esot jārīkojas vēl plašāk un pēc iespējas ātrāk jāapstiprina vērienīgi ES ekonomikas stimula pasākumi vairāku gadu griezumā. Politiķes skatījumā, Latvijai ir svarīgi, lai valstis ar lielākām budžeta iespējām, atbalstot savus uzņēmumus, negūtu negodīgas priekšrocības, kas kropļotu konkurenci ES vienotajā tirgū un no kā ciestu Latvijas uzņēmēji.

Vaidere pauda satraukumu, ka Vācija, kuras ekonomika veido aptuveni 25% no ES iekšzemes kopprodukta (IKP), ir sniegusi 52% no ekonomikas atbalsta, ko līdz šim visas ES valstis atvēlējušas saviem uzņēmumiem. Tas rada nopietnus riskus, ka var pieaugt nevienlīdzība starp dalībvalstu labklājības līmeņiem pēc krīzes, skaidroja politiķe.

Lai to novērstu, viņasprāt, ES līmeņa ekonomikas stimula pasākumiem jāievēro četras prioritātes. Pirmkārt, jāpalielina ES budžeta programmas, kas Latvijā veiksmīgi īstenotas līdz šim, – kohēzijas un reģionālās attīstības fondi, atbalsts uzņēmējiem un lauksaimniekiem. Otrkārt, esot jānodrošina investīcijas jomās, kas Latviju padarītu konkurētspējīgāku nākotnē – digitalizācijā, pētniecībā, izglītībā un vides aizsardzībā. Latvijai būtiski ir arī starpvalstu projekti enerģētikas, tehnoloģiju un transporta attīstībai, it īpaši dzelzceļa projekts "Rail Baltica". Vaideres skatījumā, treškārt, krīze parādījusi, ka krietni vairāk ES līmenī jāiegulda veselības aprūpē. Visbeidzot, nākamajā daudzgadu budžetā esot jāatvēl vairāk naudas neparedzētu krīžu risināšanai un jānodrošina rezerves, lai ES strauji spētu reaģēt uz pēkšņām problēmām nākotnē.

Politiķe ir pārliecināta, ka arī krīzes apstākļos dalībvalstīm ir jāpanāk vienošanās, ka ES budžetā ir jāpalielina iemaksas un nepieciešami jauni ienākumu avoti, piemēram, digitālais nodoklis un nepārstrādātās plastmasas nodoklis. Latvijai tas būtu izdevīgi, jo par katru budžetā iemaksāto eiro investīcijās atpakaļ Latvija saņem trīs līdz četras reizes vairāk. Atbalstāmi esot arī vērienīgi tēriņi tuvāko divu, trīs gadu laikā, lai ekonomikā atjaunotu naudas plūsmu, kad tas visvairāk nepieciešams. Šajā periodā vajadzētu pagarināt nosacījumu, ka projektiem nav nepieciešams valstu līdzfinansējums un izdevumus 100% var segt no ES budžeta, sprieda Vaidere.

Politiķe uzsvēra, ka daudzgadu budžeta investīcijas papildinās jauns ekonomikas atveseļošanas instruments. Tā ietvaros Eiropas Komisija (EK) varētu plaši aizņemties finanšu tirgos un dalībvalstīm izsniegt izdevīgus aizdevumus, kā arī grantus. Vaidere uzsvēra, ka pagaidām nav skaidras detaļas par to, kā tieši šis fonds tiks finansēts un cik liels tas būs. Kopumā, iesaistot arī privātus ieguldītājus, investīcijās esot plānots mobilizēt ap 2 triljoniem eiro. Vaidere norādīja, ka šī instrumenta dēļ nedrīkst samazināt daudzgadu budžeta programmas.

"Noteikti īpaša uzmanība jāpievērš līdzekļu sadales principiem. Ir jāpalīdz valstīm, kuras vīruss skāris vissmagāk veselības jomā, tomēr ekonomiskā lejupslīde ir nopietna arī valstīs ar salīdzinoši mazāku vīrusa izplatību, tai skaitā Latvijā. Mēs esam slimību veiksmīgi ierobežojuši, krietni palēninot ekonomiku – tas arī ir jāņem vērā," uzsvēra EP deputāte, solot, ka viņa iestāsies par to, ka pamatkritērijs ES līdzekļu piešķiršanā būtu ekonomiskā situācija un valstu labklājības līmenis, nevis vīrusa upuru skaits.

Runājot par paveikto veselības aprūpes jomā ES līmenī, Vaidere pauda viedokli, ka vīrusa pandēmija Eiropā ir izgaismojusi līdz šim vēl nepiedzīvota apmēra problēmas veselības jomā – nopietnu slimnīcu gultu, ekipējuma un medicīnas darbinieku trūkumu. "Cīņa ar vīrusu notiek gan šeit un tagad slimnīcās un aprūpes centros, gan laboratorijās, kur tiek veikti pētījumi, lai vīrusu uzveiktu ilgtermiņā. Vakcīnas radīšana varētu krietni palīdzēt pilnībā atgriezties pie normālas dzīves. Tādēļ ES aktīvi atbalsta šo mērķi," atgādināja politiķe. Viņasprāt, patlaban izskatās, ka jāriskē un jāiegulda vairāku vakcīnu izstrādē, jo nav zināms, kura būs efektīvākā. Uzsākti dažādi izmēģinājumi, un ir cerības, ka vakcīna varētu būt gatava ātrāk nekā pēc gada. "Ja vakcīnu pirmā izstrādās ES, ir apņemšanās solidāri dalīties ar visu pasauli, jo vīrusu var uzveikt, tikai rīkojoties globāli. Tikmēr pastāv bažas – ja vakcīnu pirmā radīs ASV, tās prezidents vēlēsies piekopt "Amerika pirmā" politiku un censties uz slimības rēķina arī nopelnīt," izteicās politiķe.

Runājot par to, kas vēl uzlabojams veselības aprūpes jomā, Vaidere saskata reformu nepieciešamību, lai novērstu atklātās nepilnības veselības aprūpes jomā. Viņasprāt, atsevišķos veselības aprūpes jautājumos ES varētu uzņemties lielāku lomu. "EP arvien vairāk runājam par nepieciešamību veidot ES "Veselības aprūpes savienību", kas paredzētu kopīgi finansēt daļu medicīnas izmaksu. Personīgi šādu iniciatīvu atbalstu, bet uzskatu, ka nepieciešams iet vēl tālāk un veidot sistēmu, kurā ikvienam eiropietim ir iespēja saņemt kvalitatīvus ārstēšanas pakalpojumus citās ES valstīs," pauda Vaidere. Ārstēšanas pakalpojumu klāstā būtu iekļaujamas tai skaitā plānveida operācijas un ārstēšana, ja šādi pakalpojumi nav pieejami savā valstī, kas būtu liels ieguvums Latvijas pilsoņiem, kuriem nepieciešama ārstēšana ārvalstīs, bet valsts nespēj segt izmaksas.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.