Menu
 

Ģirģens nejūt "valsts atbalstu" sakārtot iekšējo drošību; sūrojas par Kariņa nevēlēšanos tikties

  • Autors:  LETA
Foto - Valsts kanceleja Foto - Valsts kanceleja

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) nejūt "valsts atbalstu" sakārtot iekšējo drošību, turklāt premjers Krišjānis Kariņš (JV) ar viņu nevēloties klātienē pārrunāt iekšlietu nozares sakārtošanas jautājumus.

Reaģējot uz Ģirģena pausto, Ministru prezidenta biroja vadītājs Jānis Patmalnieks mikroblogošanas vietnē "Twitter" norādījis, ka Ministru prezidents vienmēr ir atsaucies uz ministru lūgumiem tikties. Patmalnieks piebilda, ka vakar tika saņemts tikšanās pieprasījums no iekšlietu ministra biroja darbinieka un tikšanās notiks tuvākajā laikā.

Komentējot Iekšējās drošības biroja (IDB) paziņojumu, ka kukuļošanas problēma ceļu satiksmes uzraudzībā joprojām pastāv un policijā ieviestie kontroles pasākumi nedarbojas, ministrs šodien Latvijas Radio sacīja, ka Iekšlietu ministrija un IDB strādājot pie pārkāpumu novēršanas, taču "vienā dienā to nav iespējams izdarīt", lai gan šogad disciplīnas procesi uzlabojoties.

Pēc ministra vārdiem, korupcijas mazināšanu vienā dienā nevar paveikt, turklāt tam nepieciešami atbilstoši resursi un laiks. "Ja kāds iedomās, ka es mēneša laikā sakārtošu visu sistēmu, kas sapuvusi 20 gados, tad tas droši vien man būtu grūti, lai gan šī gada laikā esmu izdarījis ļoti daudz," paziņoja Ģirģens.

"Vai valsts kopumā uzskata, ka policijā un citos dienestos nepieciešamas izmaiņas? Neviens nav pie manis nācis un teicis, ka mani atbalsta, ka ir rīcības plāns, kā plānveidīgi pārskatīt atalgojumu un personālu piesaistīt. Tas viss prasa resursus. No valsts puses es neko no tā nejūtu. Šis atbalsts ir ļoti mazs," norādīja ministrs.

Lūgts precizēt, ko viņš domājis ar vārdu "valsts", ministrs atbildēja, ka koalīcijā daudzas iekšlietu nozares iniciatīvas, kas iesniegtas infrastruktūras uzlabošanai un atalgojuma palielināšanai, budžeta sagatavošanas procesā netiek atbalstītas. Izņēmums bija vairāku miljonu atvēlēšana, lai varētu palielināt atalgojumu zemāk atalgotajiem iekšlietu nozares darbiniekiem.

"Būtiskās lietās iekšējā drošība netiek stiprināta. Tas ir koalīcijas jautājums. Katra partija cīnās par savu nozari," uzsvēra ministrs un piebilda, ka viņš iekšējās drošības attīstībā skatoties daudz plašāk, jo tas skarot vairākas nozares, tostarp, izglītību un veselību.

Ģirģens sūrojās, ka premjers viņu klātienē neuzklausot. "Es kā iekšlietu ministrs vairāk kā gada laikā pie premjera kunga esmu bijis labi ja stundu. Ja mēs rūpējamies par valsts iekšējo un ārējo drošību, tad ne retāk kā reizi nedēļā vai divās nedēļās iekšlietu ministram būtu jāiet pie premjera atskaitīties par drošības situāciju valstī. Es pats personīgi vairākas reizes esmu lūdzies [premjeram] pieņemt mani un pārrunāt iekšējās drošības jautājumus un kā uzlabot situāciju," stāstīja ministrs.

Jau ziņots, ka kopš darbības sākuma IDB veicis izmeklēšanu 69 kriminālprocesos par kukuļošanu, no tiem 48 kriminālprocesi ir par Valsts policijas amatpersonu iespējamiem kukuļošanas gadījumiem. 2019.gadā izmeklēti 12 kriminālprocesi par policijas amatpersonu iespējamu iesaistīšanos kukuļošanā, no kuriem vismaz septiņi ir par kukuļošanu ceļu satiksmes uzraudzības jomā.

"Kukuļošanas problēma ceļu satiksmes uzraudzībā joprojām pastāv - policijā ieviestie kontroles pasākumi, lai mazinātu korupcijas riskus, nedarbojas," norāda IDB priekšnieks Valters Mūrnieks.

Regulāri, izmeklējot kriminālprocesus vai veicot resoriskās pārbaudes, IDB saskaras ar situācijām, kad video ieraksti patruļmašīnās esošajās video kamerās apzināti tikuši apstādināti vai traucēti. Tāpat, veicot dienesta pienākumus, ceļu policisti tikpat kā neizmanto speciālās, pie formastērpa piestiprināmās kameras. Kameru lietošana mazinātu gan korupcijas risku, gan strīdīgās situācijās aizsargātu pašu policistu, norāda Mūrnieks.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.