Menu
 

Lai nenonāktu pie jautājuma par ārkārtējās situācijas pagarināšanu, Saeimai jaunajiem Covid-19 likumiem jānosaka "lielā steidzamība"

  • Autors:  LETA
Foto - Saeimas administrācija Foto - Saeimas administrācija

Lai nenonāktu pie jautājuma par ārkārtējās situācijas pagarināšanu, Saeimai jaunajiem Covid-19 likumiem būtu jānosaka "lielā steidzamība", tādējādi nodrošinot iespēju tiem stāties spēkā pirms paredzētās ārkārtējās situācijas beigām.

Valdība pagājušajā nedēļā atbalstīja un izskatīšanai Saeimā nosūtīja kopumā vairākus likumprojektus, kas nodrošina regulējumu, kas stātos spēkā pēc ārkārtējās situācijas beigām, kas paredzētas 9.jūnijā.

Likumprojekti līdz šim izskatīti atbildīgajās Saeimas komisijās, deputātu vairākumam atbalstot to virzīšanu pirmajam lasījumam.

Lai likumi stātos spēkā vēl pirms 9.jūnija, tādējādi nodrošinot to, ka, beidzoties ārkārtējai situācijai, tajos paredzētie atbalsta mehānismi tiek turpināti, tie jāizsludina vēlākais pirmdien. To savukārt iespējams panākt vien tad, ja Saeima likumiem nodrošina tā dēvēto "lielo steidzamību".

Neoficiāli par "lielo steidzamību" tiek apzīmēta Satversmē noteiktā procedūra, ka Saeimai ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem likuma steidzamību. Šādā gadījumā Valsts prezidentam likumprojekts jāizsludina ne vēlāk kā trešajā dienā pēc tam, kad prezidents to saņēmis.

Ja šādas "lielās steidzamības" nav, tad Valsts prezidents lemj par Saeimā pieņemto likumu izsludināšanu ne agrāk kā desmitā dienā pēc tā pieņemšanas. Savukārt pašlaik jau palikušas mazāk nekā desmit dienas līdz 9.jūnijam, kad noslēdzas līdz šim noteiktā ārkārtējā situācija.

Kā izriet no Ministru prezidenta parlamentārās sekretāres Evikas Siliņas (JV) paustā šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē, Saeimai jānosaka tā dēvētā "lielā steidzamība" likumam par Covid-19 infekcijas pārvaldību, lai nevajadzētu lemt par ārkārtējās situācijas pagarināšanu.

No Siliņas skaidrojuma arī izrietēja, ka gadījumā, ja ārkārtējā situācija tomēr būtu jāpagarina, jo procedūras dēļ likums vēl nebūtu stājies spēkā, jaunus atvieglojumu ierobežojumos pēc 9.jūnija valdība noteiktu savā rīkojumā.

Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumprojekts nosaka kārtību slimības ierobežošanai pēc ārkārtējās situācijas beigām. Likumprojekts nosaka valsts institūciju darbības pamatprincipus un valsts institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumus valsts apdraudējuma novēršanai un pārvarēšanai pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas.

Līdztekus minētajam likumam Saeimā iesniegts arī Covid-19 izplatības radītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likums, kurā tostarp paredzēts pārņemt līdzšinējā likumā noteiktos atbalsta pasākumus. Lai atbalsta pasākumi varētu turpināties bez pārtraukuma, arī šim likumam būtu nepieciešama "lielā steidzamība".

Līdz šim daļa no opozīcijas kritiski izteicās par jauno Covid-19 likumu saturu, uzsverot, ka valdība sev paredzējusi pārāk plašas pilnvaras, faktiski ignorējot parlamentu. 

Daļa opozīcijas deputātu neatbalstīja likumprojektus, kad tie tika skatīti atbildīgajās parlamenta komisijās.

Partijas "Saskaņa" līderis Jānis Urbanovičs aģentūrai LETA atzina, ka politiskā spēka deputāti ir bažīgi par Saeimas darba kārtībā ietvertajiem likumprojektiem.

"Pandēmija iet uz beigām, bet viņi [koalīcija] pagarina valdības un ministru pilnvaras. Viņi grib noņemt parlamentāro kontroli, un tas ir bīstami. Pie visām vaļībām ar iepirkumiem - tagad viņi grib uz mūžu mūžiem ielikt briesmīgas vaļības iespējas vienpersoniski lemt bez atskaites, bez paskaidrojumiem, kur nauda iet, ņemot vērā viņu tieksmi mānīties," teica politiķis, uzsverot, ka, viņaprāt, tas ir dīvaini, ņemot vērā, ka jaunnedēļ plānots "iet ārā no pandēmiskās karantīnēšanās".

Urbanovičs pauda, ka "Saskaņa" izmantos visas parlamentārās cīņas leģitīmās metodes, lai cīnītos pret koalīcijas patvaļu, mēģinot panākt atskaitīšanos par "visas Latvijas iedzīvotāju naudas izlietošanu".

"Uzskatām, ka ir absolūti nepamatoti dot pilnvaras ministriem vienpersoniski lemt par naudas sadali bez pamatojuma, kur tā nauda iet. Viņiem tagad vajadzētu būt maksimāli atklātiem, lai nebūtu ne mazāko šaubu nevienam, taču tā vietā viņi grib atbrīvot sevi no nepieciešamības atskaitīties parlamentam," teica deputāts.

Kā ziņots, Saeimā pašlaik izskatīšanai virzīti likumprojekti, lai pēc ārkārtējās situācijas beigām nepieciešamos ierobežojumus Covid-19 izplatības mazināšanai un valsts atbalsta pasākumus noteiktu ar šiem likumiem un valdības lēmumiem. Iepriekš bija iecerēts, ka ārkārtējā situācija varētu noslēgties 9.jūnijā.

Valsts prezidenta kancelejā aģentūru LETA informēja, ka šodien Valsts prezidents Egils Levits sazinājās ar premjeru Krišjāni Kariņu (JV), lai apspriestu valdība pieņemtos lēmumus par līdzekļiem, kas novirzīti jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 radītās krīzes seku pārvarēšanai. Levits uzsvēra, ka Saeimā steidzamības kārtā ir jāpieņem atbilstošs likums ārkārtējās situācijas izbeigšanai.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.