Menu
 

Pūce ar vides organizāciju pārstāvjiem pārrunā pasākumus klimatneitralitātes sasniegšanā

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto: LETA Foto: LETA

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) tikās ar vides organizāciju pārstāvjiem, lai pārrunātu ilgtspējīgas attīstības pamatprincipu un konkrētu videi draudzīgu pasākumu integrāciju Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanas plāna īstenošanā Latvijā, kā arī par ministrijas īstenotajiem un plānotajiem pasākumiem klimatneitralitātes sasniegšanā un citām aktualitātēm dabas un vides jomā Latvijā, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

Ministrs Pūce apliecināja, ka vides jautājumi ir iekļauti prioritārā ministrijas un valdības dienaskārtībā: "Zaļajai izaugsmei ir jābūt gan Latvijas, gan Eiropas Savienības ekonomikas atveseļošanas politikas centrā. Pasākumi virzībā uz klimatneitralitāti, paredzot ražošanas uzņēmumu modernizāciju, ilgtspējīgu mobilitāti un digitālo risinājumu plašāku izmantošanu, nodrošinās ekonomisko izaugsmi un radīs zaļās darbavietas. Tā ir virzība, par kuru aktīvi iestājos. Vienlaikus mums jārūpējas, lai atveseļošanas pasākumu īstenošana, kā arī pāreja uz klimatneitralitāti Latvijai būtu taisnīga un sociāli pieņemama."

"Pasaules Dabas fonds", "Latvijas Dabas fonds" un organizācijas "Zaļā brīvība" pārstāvji vērsa ministra uzmanību uz nepieciešamību Latvijas valdībai izmantot vides kritērijus, veidojot un īstenojot valsts atbalsta pasākumus Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai. Vides organizāciju pārstāvji uzteica ministra aktīvo iesaisti starptautiski, pārliecinoši pārstāvot Latvijas klimata un vides politikas intereses. Taču šobrīd, kad pasauli skārusi Covid-19 pandēmijas krīze un nepieciešami ekonomikas sildīšanas pasākumi, nevalstiskās organizācijas vēlējās gūt apliecinājumu, ka vides un klimata jautājumi joprojām ir ministrijas stingra pozīcija arī nacionāla līmeņa politikas veidošanā, norāda VARAM.

Šī brīža dati liecina, ka ekonomisko aktivitāšu samazinājums Covid-19 pandēmijas rezultātā veicinājis siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un arī gaisu piesārņojošo vielu samazinājumu. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra prognozē, ka emisijas pasaulē 2020.gadā samazināsies par 8%, salīdzinot ar 2019.gadu. Lai tas nebūtu tikai īstermiņa efekts, ministrs sarunas laikā uzsvēra, ka Latvija iestājas par ambiciozāku klimata mērķu sasniegšanu, lai palielinātu ES SEG samazināšanas mērķi 2030.gadam līdz mīnus 55%.

Latvija ilgtermiņā atbalsta virzību uz klimatneitrālitāti samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas transportā, rūpniecībā un lauksaimniecībā. Tas prasīs pārmaiņas, kur vienlaikus ministrs saredz arī jaunas iespējas. Pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku ir iespēja Latvijas ekonomiskajai izaugsmei, attīstot jaunas "zaļās" industrijas. Izvirzot jaunus standartus, uzņēmējiem jādod plašākas iespējas attīstīties "zaļās" ekonomikas virzienā, uzsver ministrs Pūce. Tāpat sarunas dalībnieki sprieda par mehānismiem, kā motivēt uzņēmumus un privātpersonas izdarīt videi draudzīgas izvēles, piemēram, transporta iegādē.

Vides pārstāvji un ministrs runāja arī par digitālo risinājumu sasaisti ar klimata jautājumiem, kam būs liela nozīme virzībā uz klimatneitralitāti. Arī Latvijai vēl straujāk jāizmanto digitalizācijas sniegtās iespējas, tostarp unikālās dabas ekspertu zināšanas būtu nepieciešams uzglabāt digitāli, kā arī vides kontroli veikt, vairāk izmantojot tehnoloģiju radītās iespējas. Gan ministrs, gan sarunas dalībnieki atzina, ka nepieciešams turpināt ministrijas un NVO organizāciju sadarbību, lai izglītotu sabiedrību vides jautājumos, vēsta VARAM.

1 komentārs

  • Tautas balss
    Tautas balss Svētdiena, 12 Jūlijs 2020 23:33 Komentāra saite

    VVD dienestos digitalizācija diemžēl ir bērna autiņos.
    Tā piemēram mazo HES uzraudzība notiek šādi:
    inspektors piezvana uz pāraugāmo HES un tad dodas to pārbaudīt.
    Saprotams, ka HES saved visu kārtībā un inspektors konstatē - viss OK.
    Kad inspektors apmierināts aizbraucis, viss atkal notiek kā iepriekš.
    Tadā veidā mazajiem HES nodrošināta iespēja, neievērojot nekādus ūdens resursu izmantošanas noteikumus, gūt virspeļņu, uzturot ūdens līmeni virs pieļaujamā NUL uzstādījuma. Nav ko brīnīties kā Garkalnes, Ogres, Ropažu uc iedzīvotājiem paaugstinātais ūdens līmenis bojā viņu īpašumus.
    Ja jau varēja uzkraut Latvijas tautai to OIK, tad vajadzēja vismaz par tiem miljoniem uzstādīt automātiskos ūdens līmēņa merītājus HESU ūdenskrātuvēs kontrolei 24/7 režīmā.
    BET tas jau laikam bija tanī "OIK sāgā" profesioāli organizēts piegājiens.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.