Krūmiņa: Nākamajam valsts kontrolierim jābūt profesionālim un politiski neatkarīgam

Partija "KPV LV" jeb "Par cilvēcīgu Latviju" Saeimas frakcija valsts kontroliera amatam virza Valsts kontroles padomes locekli un revīzijas departamenta vadītāju Edgaru Korčaginu, Jaunā konservatīvā partijas frakcija šim amatam virza Valsts kontroles padomes locekli un revīzijas departamenta direktori Ilzi Grīnhofu, savukārt "Attīstībai/Par!" virza Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītāju Rolandu Irkli.

Valsts kontroles mājaslapā publicētajā Krūmiņas viedokļa rakstā norādīts, ka laikā, kamēr valsts stāv nopietnu izaicinājumu priekšā, "notiek arī citi procesi, kas ir sabiedrībai neredzami, bet varētu ietekmēt valsts attīstības gaitu un sabiedrības iespējas ietekmēt valsts pārvaldes darbu nākotnē". Proti, tās ir valsts augstāko amatpersonu vēlēšanas jeb politisko partiju savstarpējā sāncensība, lemjot par to, kas ieņems šos amatus.

Krūmiņa norāda, ka 2020.gada pēdējās un Jaunā gada pirmās nedēļas ir iezīmējušas pāris tendences jaunā valsts kontroliera atlases procesā.

"Atbilstoši likumam valsts kontroliera amata kandidātus izvirza Saeimā pārstāvētās politiskās partijas. Šobrīd valsts kontroliera amatam ir izvirzīti trīs kandidāti - divi Valsts kontroles padomes locekļi un pašreizējais SPRK priekšsēdētājs. Saeimas balsojums ir plānots 14.janvārī, kas nozīmē, ka sabiedrībai praktiski nebūs iespēju iepazīties ne ar kandidātu zināšanām un profesionālo pieredzi, ne viņu piedāvātajām programmām vienas no Latvijas nedaudzajām konstitucionālajām iestādēm darbam un turpmākajai attīstībai," pauž valsts kontroliere.

Viņa uzsver, ka ir divi pamata kritēriji, atbilstoši kuriem būtu jāvērtē valsts kontroliera amata kandidāti - profesionālisms un politiskā neatkarība. "Šis nav politisks amats un īsais amata pilnvaru termiņš nepieļauj "ieskriešanās" periodu, mācoties amatu no nulles, būtiski neiedragājot iestādes darba efektivitāti," uzskata Krūmiņa.

Viņa gan piebilst, ka tas nebūt nenozīmē, ka līdzšinējā valsts kontroliere neredzētu "ārējos" kandidātus kā Valsts kontroles vadītāja amata pildītājus. Krūmiņas ieskatā, tas būtu iespējams, ja tiktu piedāvāts zinošs auditors, kuram būtu papildus jāapgūst gan valsts augstākās audita iestādes vadības specifika, gan valsts pārvaldes iekārtas darbība.

Tāpat Krūmiņa norāda uz riskiem par "sava cilvēka" virzīšanu valsts kontroliera amatā. "Mēs varam izvirzīt "savu" cilvēku un cerēt, ka tiks izvēlētas nekaitīgas revīziju tēmas, netiks apmeklētas mūsu ministru vadītās ministrijas. Tomēr kādā brīdī tas var pavērsties pret mums. Konjunktūra taču laiku pa laikam mainās, vai ne? Tāpēc pilnībā neatkarīga augstākā audita iestāde ir vajadzīga ne tikai sabiedrībai. Tā ir noderīga arī sabiedrības priekšstāvjiem," uzsver Krūmiņa.

Vērtējot sevis paveikto valsts kontrolieres amatā, Krūmiņa atzīst, ka viņa ir paveikusi tik, cik varējusi, jo vairāk nebija iespējams. "Es lepojos ar Valsts kontroli un aicinu arī politiķus lepoties ar to. Un pilnvērtīgi izmantot tās darba rezultātus. Un sargāt Valsts kontroles neatkarību. Jo neatkarīgāka būs valsts augstākā audita iestāde, jo spēcīgāka būs valsts," pauž Krūmiņa.

Tā kā valsts kontroliera amata izvēle ir politiķu kompetence, Krūmiņa aicina mēģināt nesagraut izdarīto un lūdzu atcerēties, ka lēmums par nākamo valsts kontrolieri tieši skar konstitucionālas un sabiedrībai būtiskas valsts iestādes turpmāko attīstību.