Terašu atvēršana bijusi koalīcijas partneru piekāpšanās JKP bažās no plašākas ierobežojumu atcelšanas ar opozīcijas balsīm

Ministru kabinets 27.aprīlī vienojās noteikt divu nedēļu moratoriju Covid-19 dēļ ieviesto ierobežojumu pārskatīšanai. Šāds lēmums tika pieņemts, ņemot vērā pieaugošo Covid-19 izplatību. Šāda vienošanās nozīmēja virknes jautājumu skatīšanu ap maija vidu, tostarp pagaidām neskatot ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (NA) rosinājumu ļaut strādāt āra terasēm.

Divas dienas vēlāk paši valdošās koalīcijas pārstāvji Saeimā valdības lēmumu ignorēja un lēma atļaut strādāt ēdinātāju terasēm no 7.maija. Pret šādiem grozījumiem nobalsoja tikai koalīcijas politiķe Vita Anda Tērauda (AP). Īpaši sāpīgi lēmumu uztvēra valdības vadītājs Kariņš, sakot, ka Saeima sākusi "iet savu individuālu ceļu", un paužot neziņu, kādā veidā "noregulēsies" Saeimas un valdības sadarbība Covid-19 krīzes risināšanā.

JKP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Jurašs sarunā ar aģentūru LETA paziņoja, ka Saeima "nav Ministru kabineta pagarinājums", kas automātiski apstiprina visu, ko valdība pieņem. Politiķis atsaucās uz ministru neapmierinātību ar lēmumu pieņemšanas procedūru valdībā, jo laikus netiekot sniegta nepieciešamā informācija un skaidroti piedāvātie ierobežojumi, kā rezultātā esot grūti pieņemt izsvērtus lēmumus.

Lēmumi koalīcijā, apvienojot gan Saeimas, gan valdības pārstāvjus, netiekot pieņemti "vienkārši tehniski" - tie tiek izdebatēti pirms valdības lēmuma, un tas, pēc politiķa vārdiem, neliedz deputātiem parlamentā "lemt atbilstoši savai sirdsapziņai".

Vienlaikus Jurašs nepiekrīt, ka valdības pozīcijai pretējs parlamenta lēmums jātraktē kā neuzticības balsojums Kariņam un Ministru kabinetam.

Jurašs ir gandarīts, ka valdības parteri "akceptēja vismaz daļu JKP ierosinājumu", apgalvojot, ka atbildīgajā Saeimas komisijā neesot izdevies sadzirdēt datos balstītus argumentus, kas pamatotu, ka terašu atvēršana un motoapmācības kārtības atvieglošana veicinātu Covid-19 izplatīšanos. Pēc deputāta vārdiem, labāk esot "vadīt riskus, nevis noskatīties, kā iedzīvotāji ignorē ierobežojumus". "Mūsu ieskatā, tas ir saprātīgs lēmums. Prieks, ka arī pārējās koalīcijas partijas, uzklausot ekspertus, nonāca pie saprātīga lēmuma," pauda Jurašs.

Nacionālās apvienības (NA) līderis Raivis Dzintars aģentūrai LETA akcentēja, ka Saeima korekcijas valdības lēmumos veic arī citos gadījumos, piemēram, budžeta pieņemšanas lakā. "Protams, Saeimas pozīcija ar lielu pietāti izturas pret valdības lēmumiem, bet atsevišķos gadījumos parlaments ir vienīgā vieta, kur iespējams izlabot kādu kļūdu. Un to šajā situācijā veica visas koalīcijas frakcijas kopā, tai skaitā tās, kas pārstāv premjera un veselības ministra partijas," norādīja Dzintars, piebilstot, ka, NA ieskatā, līdzšinējais terašu darbības ierobežojums neesot bijis loģisks.

Pēc citu politiķu teiktā, balsojums par terasēm faktiski bijusi pārējo koalīcijas partiju piekāpšanās JKP. "Jaunās vienotības" (JV) politiķis Arvils Ašeradens aģentūrai LETA pastāstīja, ka JKP, kuras politiķi bija iesnieguši "masīvus grozījumus" daudzu ierobežojumu atcelšanai, ignorējot kopējo valdības pozīciju, varēja panākt vēlamo, cerot uz opozīcijas balsīm. "Šajā brīdī mums bija ļoti smags jautājums, kā rīkoties, jo ar opozīcijas balsīm varēja panākt ierobežojumu atcelšanu. Tāpēc vienojās par kompromisu, ko darīt faktiski piespieda viens koalīcijas partneris," izteicās politiķis.

Ašeradena ieskatā, tā nav laba prakse, parlamentam nodarboties ar izpildvaras jautājumiem. "Diemžēl, partneri rīkojušies šādā veidā. Mēģinājām šo situāciju saglābt un atrast optimālu risinājumu," JV balsojumu skaidroja deputāts. Viņaprāt, jautājums par ierobežojumu atcelšanu ir jāatstāj medicīnas speciālistu ziņā, jo "tieši viņiem būs jācīnās par cilvēku dzīvībām, ja ierobežojumu pārāk ātra atcelšana kārtējo reizi kāpinās stacionēto Covid-19 pacientu skaitu". Panākto vienošanos Ašeradens neuzskatot par optimālu.

Partiju apvienības "Attīstībai/Par" (AP) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Marija Golubeva uzskata, ka Saeimas balsojums nebūtu tieši jāsaista ar neuzticēšanos valdībai, "lai gan dažiem koalīcijas deputātiem bija ne visai saudzīga kritika".

Valdības lēmuma nemainīšanai Saeimā trūcis balsu, atzina politiķe, uzverot, ka ļoti reāla bijusi iespēja, ka JKP kopā ar opozīcijas balsīm būtu panākusi arī virknes citu ierobežojumu atcelšanu pretēji valdības lēmumam. Golubevas ieskatā, šajā gadījumā būtu jāvērtē arī JKP sūtītais signāls - esam gatavi vienoties.

"Šis bija minimālais atvieglojums, ar ko varēja noturēt pārējos ierobežojumu," Saeimas lēmumu skaidroja Golubeva.

Kā ziņots, Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus "Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā", kas no 7.maija sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem atļauj ēdināt ārtelpās atbilstoši valdības noteiktām epidemioloģiskās drošības prasībām.

Šie grozījumi tika pārliecinoši atbalstīti, par tiem nobalsojot 90 deputātiem no visām Saeimas frakcijām, bet "pret" balsoja viena deputāte.

Attiecīgo priekšlikumu pēc būtības atsevišķi virzīja Saeimas deputāti Gatis Eglītis (JKP) un Krišjānis Feldmans (JKP) un atsevišķi arī parlamentārietis Ivars Zariņš (S).

No Saeimas lēmuma izriet, ka no 7.maija sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem būs atļauts, ievērojot Ministru kabineta noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem, sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus ārtelpās.

Taču atkarībā no epidemioloģiskās situācijas Ministru kabinets varēs pieņemt lēmumu uz noteiktu laiku apturēt šo pakalpojumu sniegšanu.

Iespējams, valdībai vēl būs jālemj par to, kādas būs šīs epidemioloģiskās drošības prasības. Iepriekš šādas prasības paredzēja ierobežotu cilvēku skaitu pie viena galdiņa, atstarpes starp galdiņiem un ierobežotu darba laiku.

Ekonomikas ministrijas iepriekš izstrādātais regulējums paredz, ka, atļaujot organizēta sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniegšanu ārā, pie viena galdiņa varētu apkalpot līdz četrām personām, vienlaikus būs jāievēro vismaz divu metru distance starp galdiņiem.