"Saskaņa": Vakcinācija ir drošākais veids sevis pasargāšanai no Covid-19, tomēr obligātu vakcinēšanos neatbalstām
- Autors: LETA
Foto - Saeimas administrācija
Vakcinācija ir drošākais veids, kā cilvēkiem sevi pasargāt no inficēšanās ar Covid-19, tomēr prasība par obligātu vakcinēšanos atsevišķām profesijām vai amatiem būtu "totalitāra režīma pielietota metode", šāda nostāja pausta partijas "Saskaņa" izplatītajā paziņojumā.
Kā informēja politiskajā partijā, "Saskaņas" pārstāvju ieskatā, pašreizējos apstākļos nav drošāka veida sevis pasargāšanai no Covid-19 par vakcināciju, taču jebkurš ar cilvēka veselību saistīts lēmums esot "jāpieņem brīvprātīgi un apzināti, bez draudiem un spiediena".
Viņuprāt, prasība veikt obligātu vakcinēšanos, kā arī aizliegumi bez Covid-19 drošības sertifikāta strādāt atsevišķās profesijās esot "totalitāras metodes", ko partijā nevarot atbalstīt. "Valdība, izvirzot obligātas vakcinācijas prasību, nekādā veidā neplāno nodrošināt sociālo aizsardzību cilvēkiem, kuriem potenciāli var nākties zaudēt darbu," uzskata "Saskaņas" politiķi, spriežot, ka neesot gūtas atbildes uz jautājumu, kurš darīs atlaisto pedagogu, medicīnas darbinieku vai senioru aprūpētāju darbu, kur jau pašlaik ir darbinieku trūkums.
Partijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs atzīmējis, ka gadījumā, ja valdība un Saeimas vairākums "saturīgu informēšanu un rūpīgu pārliecināšanas darbu" izšķirsies aizstāt ar likumā noteiktu obligātu vakcināciju, "Saskaņa" kategoriski iestāsies pret to un atbalstīs likuma nodošanu tautas nobalsošanai.
"Redzot daudzu valdības lēmumu bezjēdzīgumu, cilvēki neuzticas arī racionāliem risinājumiem, kurus iesaka "murgu" autori," paudis politiķis, klāstot, ka tagad valsts politiskā vadība un ierēdniecība esot atradusi citu "vainīgo", ja Latviju smagi skars Covid-19 trešais vilnis - tie esot cilvēki, kas nepietiekami aktīvi izmanto iespēju vakcinēties.
"Par sevišķi asas un neiecietīgas kritikas objektu ir kļuvuši pedagogi. Kad attālināto mācību laikā viņiem nācās strādāt īpaši smagos apstākļos, valdība nesteidzās ne ar morālu, ne materiālu atbalstu," apgalvoja parlamentārietis, piebilstot, ka esot saprotams nozares darbinieku nogurums un vilšanās. Pēc viņa domām, tā izpaužas arī kā pretestība valdības aicinājumiem vakcinēties. Pārliecinošu argumentu vietā skolotāji tiekot kaunināti un baidīti ar atlaišanu.
Politiķis klāstīja, ka neuzticēšanās valsts institūcijām, saturīgas informācijas trūkums un administratīvu sodu draudi esot laba augsne dažādu viltus ziņu, sazvērestības teoriju, pseidozinātnisku pētījumu izplatīšanai. "Ja cilvēki nesaņem skaidras atbildes uz jautājumiem par vakcīnu drošumu, blaknēm, iedarbības ilgumu utt., nevar gaidīt labus vakcinācijas aptveres rezultātus," spriedis Saeimas deputāts.
LETA jau ziņoja, ka Saeimā ir nonācis Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma grozījumu projekts, kas paredz noteikt, ka pēc 1.oktobra darba devējam būs tiesības atlaist darbiniekus, kas nebūs ieguvuši Covid-19 drošības sertifikātu.
Tālāk Saeimas Prezidijam jāizšķiras par to, kurā datumā parlamentam lemt par grozījumu nodošanu izskatīšanai Saeimas atbildīgajā komisijā, kas šim likumprojektam parasti ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.
Opozīcijas pārstāvji tikmēr gatavojas vākt 34 deputātu parakstus, lai uz laiku apturētu likuma izsludināšanu un mēģinātu panākt tā nodošanu izlemšanai referendumā.
Kā ziņots, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) iepriekš aģentūrai LETA pastāstīja, ka Saeimas Prezidijs 2.augustā sanāks uz sēdi un lems par parlamenta ārkārtas sēdes sasaukšanu. Politiķe pieļāva, ka Prezidijs varētu sasaukt sēdi 4.augustā vai 5.augustā, kurā arī, iespējams, skatītu šos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā un lemtu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu apstiprināšanu.
Gala lēmums par likuma izmaiņām būs jāpieņem Saeimai.