Ijabs: ES ir jāveido spēcīga aģentūra naudas atmazgāšanas apkarošanai ^{Apriņķis.lv}

Eiropas Komisija (EK) pagājušajā nedēļā nāca klajā ar virkni likumprojektu, kas stiprinātu ES veiktspēju noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā. Tostarp EK rosina izveidot jaunu iestādi, kas tieši uzraudzītu riskantākās finanšu iestādes dalībvalstīs, koordinētu un uzraudzītu šo valstu finanšu izlūkošanas dienestus un izveidotu vienotu integrētu sistēmu netīrās naudas uzraudzībai visā ES.

EP deputāts vērsa uzmanību uz to, ka pastāvošais ES ietvars naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanai līdz šim nav izrādījies gana efektīvs. Ijabs akcentēja, ka šis jautājums ir būtiska tēma, jo, pateicoties jaunajām tehnoloģijām, ES dalībvalstīm "iet garām" vairāki simti miljardu eiro, kas faktiski paliek "pelēkajā" vai "melnajā" sfērā.

"Šis ir būtisks temats arī Latvijai. Kad ASV finanšu uzraugi vērsās pret dažām Latvijas bankām par to lomu naudas atmazgāšana, ES institūcijas šajā procesā faktiski bija skatītāju lomā. EK ierosinātie likumi šo lomu ievērojami palielinātu," sacīja Ijabs.

Viņš uzsvēra, ka Latvijai, ņemot vērā tās pieredzi, būtu aktīvi jāiesaistās aģentūras izveidē. EP deputāts kā piemēru minēja to, ka, ja cilvēks kādā no Latvijas bankām atver kontu, šo informāciju redz gan Valsts ieņēmumu dienests (VID), gan arī citas iestādes. Savukārt, ja konts tiek atvērts kādā citā ES dalībvalstī, VID šādu informāciju nesaņem, un pastāv "vēl desmitiem dažādu caurumu" šķietami vienotas Eiropas finanšu pakalpojumu telpas uzraudzībā.

EP deputāts norādīja, ka būtisks ir jautājums arī par skaidras naudas apgrozījumu, jo priekšstats, ka cilvēki pilnībā atteiksies no skaidras naudas darījumiem, nav pareizs. Tomēr ir acīmredzams, ka skaidras naudas apgrozījums gan patlaban, gan arī turpmāk tiks ierobežots, lai gan tas notiek ļoti haotiskā veidā, jo katra ES dalībvalsts rīkojas pēc saviem ieskatiem.

Piemēram, Latvijā ir aizliegts iegādāties par skaidru naudu automašīnas, kas maksā vairāk par 7200 eiro. Ijabs minēja piemēru, ka kāds cilvēks bija iegādājies automašīnu Vācijā, kur šāda veida ierobežojumi attiecas uz lielākām summām. Pēc mašīnas atvešanas no Vācijas VID šim cilvēkam piemēroja sodu, kas pēcāk tika atcelts tāpēc, ka cilvēks nebija pārkāpis Latvijas likumu, iegādājoties automašīnu Vācijā. Tāpat Ijabs uzsvēra, ka atsevišķās valstīs skaidras naudas darījumiem nav nekādu ierobežojumu, tāpēc politiķis atbalsta EK ierosināto vienotos 10 000 eiro "griestus" skaidras naudas maksājumiem Eiropā.

EP deputāts pavēstīja, ka naudas atmazgāšanas novēršanas aģentūra darbu varētu sākt 2026.gadā. Plānots, ka iestāde izmeklēs un centīsies identificēt pārrobežu naudas atmazgāšanas gadījumus, kur tiek izmantoti likumdošanas "caurumi" vienā vai otrā ES dalībvalstī. Turklāt aģentūra nenodarbosies tikai ar finanšu industriju, jo naudas atmazgāšana notiek arī citās jomās, piemēram, nekustamo īpašumu un spēļu biznesa jomā.

Politiķis norādīja: ja pakāpeniski notiek iešana projām no skaidras naudas lietošanas, tas neizbēgami novedīs pie tā, ka noziedzīgā pasaule sāks aktīvāk izmantot kriptovalūtas interneta nelikumīgajā un nekontrolētajā daļā jeb "darknetā". Ijabs uzsvēra, ka kriptovalūtu tirdzniecībai jānotiek atklāti un tā ir jāuzrauga jaunajai aģentūrai. Tāpat politiķa ieskatā Latvijai, kurai ir smaga un pamācoša pieredze naudas atmazgāšanas apkarošanā, būtu vērts pacīnīties, lai aģentūras galvenā mītne atrastos Rīgā.