Menu
 

Valsts prezidents piedāvās samazināt valsts finansējumu Saeimā izjukušajām partijām

  • Autors:  LETA
Foto - Valsts prezidenta kanceleja Foto - Valsts prezidenta kanceleja

Valsts prezidents Egils Levits plāno parlamentam iesniegt piedāvājumu grozījumiem likumā par partiju finansēšanu no valsts budžeta, lai samazinātu valsts finansējumu Saeimas līmenī izjukušajām partijām.

Ceturtdien uzrunājot parlamentāriešus, Levits pauda viedokli, ka valsts budžeta finansējuma būtiskā palielināšana partijām bijis pareizs un politiski nepieciešams solis, jo "sabiedrībai ir lētāk maksāt par valsts finansētām politiskajām partijām, nekā korumpētām partijām".

Politiķa skatījumā, jau pieņemot regulējumu, esot bijis skaidrs, ka vairākas normas būs jāprecizē, tomēr toreiz viņa ierosinājumi palikuši neuzklausīti. Tāpēc Levits rosinās veikt grozījumus, lai noteiktu - ja kādas partijas Saeimas frakcija ir beigusi pastāvēt vai tās locekļu skaits ir samazinājies divas reizes, partija zaudēs finansējuma daļu, ko tā ieguvusi par balsīm Saeimas vēlēšanās.

Prezidenta iecere paredz, ka vienlaikus tiktu saglabātas citas finansējuma komponentes, piemēram, bāzes finansējums, jo partija, iespējams, varēt vēl atkopties.

Levits uzskata, ka šādas izmaiņas nepieciešamas, jo parlamentā izšķīdušas partijas savu uzdevumu vairs nevar pildīt. Vēlētājs par politisko spēku balsojis, lai tas ar savu frakciju spētu ietekmēt valsts politiku, bet izirusi frakcija to vairs nespējot. "Ja tā to nav spējīga darīt, tad partija nav pelnījusi finansējumu par šīm balsīm," izteicās Valsts prezidents.

Šī Saeimas sasaukuma laikā šāda situācija izveidojusies ar partiju "KPV LV", kas sākotnēji vēlēšanās ieguva 16 deputātu vietas, bet pašlaik tā ir mainījusi nosaukumu uz "Par cilvēcīgu Latviju" (PCL), to pārstāv tikai četri deputāti, bet frakcija ir saglabājusies tikai tāpēc, ka to nav pametuši atsevišķi deputāti, kas jau izstājušies no PCL. Bijušais "KPV LV" līderis Artuss Kaimiņš ir izteicies, ka šo partiju kopā saturot vien vēlme apgūt valsts budžeta finansējumu.

2020.gada 1.janvārī stājās spēkā Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma grozījumi, kas seškārt palielināja valsts finansējumu partijām. Likums nosaka, ka kopējais valsts budžeta finansējums vienai partijai gada laikā nevarēs pārsniegt 800 000 eiro un šo naudu partijas var tērēt savas politiskās un saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

Politiskajai partijai, kas pēdējās Saeimas vēlēšanās pārvarējusi 2% barjeru, par katru saņemto balsi Saeimas vēlēšanās tiks piešķirti 4,5 eiro, par katru balsi pašvaldību vēlēšanās - 0,5 eiro, bet par katru balsi Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās - arī 0,5 eiro. Papildus tam politiskajai partijai, par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 5% vēlētāju, ikgadēji piešķirs valsts budžeta finansējumu 100 000 eiro apmērā.

Atbilstoši šīm izmaiņām līdz pašvaldību vēlēšanām partija "Saskaņa" katru gadu saņēma 800 000 eiro, "KPV LV" - ap 643 000 eiro, Jaunā konservatīvā partija - ap 626 000 eiro, "Attīstībai/Par!" - ap 587 000 eiro, VL-TB/LNNK - ap 557 000 eiro, ZZS - ap 489 000 eiro, "Jaunā Vienotība" - ap 417 000 eiro, Latvijas Reģionu apvienība - ap 170 000 eiro, bet "Progresīvie" - ap 106 000 eiro.

Levits Saeimai piedāvās arī grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā. Viņaprāt, ir virkne jomu, kurās šis dinamiskais laiks pieprasa dažādu ministriju un pārvaldes iestāžu kopdarbu, tāpēc valsts augstākā amatpersona likumā piedāvās noteikt šādai pārnozaru sadarbībai nepieciešamos instrumentus.

Prezidenta piedāvājums paredzēs iespēju nākamajai Saeimai un valdībai iecelt politiski atbildīgu amatpersonu - valsts ministru - uz konkrētu uzdevumu izpildes laiku noteiktā pārnozaru politikas jomā. "Jābūt politiski atbildīgam cilvēkam Seimā un Ministru kabinetā, kas šīs specifiskās jomas pārvalda," pauda Levits.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.