Baltijas valstis aicina EK nesamazināt kohēzijas finansējumu pēc 2020. gada

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) preses konferencē uzsvēra, ka kohēzijas politika ir viens no nozīmīgākajiem ES rīkiem, kas ļauj reģioniem attīstīties un vidējo dzīves līmeni tuvināt vidējam dzīves līmenim ES. "Baltijas valstīs joprojām ir atšķirīgs dzīves līmenis, salīdzinot ar ES vidējo. Piemēram, Latvijā dzīves līmenis ir 64% no ES vidējā. Tāpēc ES jāturpina kohēzijas politika, lai mūsu reģiona dzīves līmenis izlīdzinātos ar ES vidējo," uzsvēra finanšu ministre.

Reizniece-Ozola informēja, ka Baltijas valstu nostājdokumentā EK pausta neapmierinātība ar finanšu līdzekļu samazinājumu ES kohēzijas politikai pēc 2020. gada. Igaunijas Finanšu ministrijas kanclers Veiko Tali uzsvēra, ka ES kohēzijas politika palīdz dalībvalstīm būt veiksmīgākām un globāli konkurētspējīgākām. "Mūsu valstis ir veiksmes stāsts, kas pēdējo 15 gadu laikā ir uzrādījušas labu izaugsmi. Tāpēc arī jaunajai kohēzijas politikai ir jābūt tādai, kas turpinās nodrošināt izaugsmi un konkurētspēju," atzina Tali.

Savukārt Lietuvas finanšu ministra vietniece Loreta Moskaļoviene piebilda, ka kohēzijas finansējuma samazinājumam nākamajā ES fondu plānošanas periodā nevajadzētu būt tik straujam, turklāt Baltijas valstis ir labs piemērs tam, kā efektīvi īstenot kohēzijas politiku.

Nostājdokumentā Latvija, Lietuva un Igaunija norāda uz pieciem aspektiem, ko Baltijas valstis vēlētos, lai sarunās par nākamo ES daudzgadu budžetu, ņemtu vērā EK. Pirmkārt, kohēzijas politikas īstenošanai plānotais finansējuma samazinājums ir pārāk liels. "Šādu samazinājumu būs grūti pamatot mūsu valstu iedzīvotājiem, ņemot vērā, ka mūsu valstu dzīves līmenis joprojām ir zem vidējā ES. Igaunija, Latvija un Lietuva ir gatavas ieguldīt ES budžetā vairāk, lai varētu nodrošinātu līdzekļus līdzšinējiem pasākumiem, tajā skaitā kohēzijas politikai, kā arī jaunām prioritātēm," raksta Baltijas valstu pārstāvji.

Otrkārt, EK priekšlikums palielināt valsts budžeta līdzekļus ES fondu projektu līdzfinansēšanai ir plānots pārāk straujā apjomā. Treškārt, Baltijas valstis iestājas par fokusētu ES fondu ieguldījumu tautsaimniecībā. Ceturtkārt, kohēzijas politikai nevajadzētu tik daudz fokusēties uz ekonomikas defektu novēršanu, bet arī ļaut dalībvalstīm ieguldīt kohēzijas līdzekļus pasākumos, kas veicinātu konkurētspēju.

Piektkārt, Baltijas valstis iestājas pret finansējuma samazinājumu pārrobežu sadarbības projektiem, jo tas ir pretrunā ar ES uzstādījumu par Eiropas teritoriālās sadarbības veicināšanu. Dokumenta noslēgumā Baltijas valstis pauž cerību, ka kohēzijas politikai arī turpmāk būs būtiska loma "Eiropas projektā".