Kalniete: ES steidzami jāstiprina noturība pret kiberuzbrukumiem un naidīgu dezinformāciju
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - www.europarl.europa.eu
Eiropas Parlamenta (EP) īpašā komiteja par ārvalstu iejaukšanos Eiropas Savienības (ES) demokrātiskajos procesos, tostarp plaši izmantojot dezinformāciju, otrdien nobalsoja par deputātes Sandras Kalnietes sagatavoto ziņojumu ar rekomendācijām ES dalībvalstu koordinētām darbībām, lai novērstu hibrīddraudus un cīnītos pret trešo valstu īstenotām dezinformācijas kampaņām, kuru mērķis ir kaitēt Eiropas Savienībai un to šķelt, informē Eiropas Parlamenta deputātes S.Kalnietes palīdze Elīna Bīviņa.
"Es salīdzinu dezinformāciju ar dzīvu būtni, kuras nervu sistēma ir tiešsaistes platformas, bet asinsrite - nauda. Iznīcināt šo ļaunuma iemiesojumu pilnībā nav iespējams, taču mēs noteikti varam padarīt to vājāku un samazināt tā izplatību savā informācijas telpā. Lai to panāktu, ir jānovērš nepilnības esošajos ES tiesību aktos un jārada jauni likumi, jāpadara tiešsaistes platformu turētāji līdzatbildīgi, jo īpaši attiecībā uz algoritmu pārredzamību, un jāizveido noturīga sabiedrība, radikāli uzlabojot mediju lietotprasmi. Tas sevī ietver arī pastāvīgu ES finansiālo atbalstu tradicionālajiem medijiem. Bez kvalitatīvas žurnālistikas sabiedrībai samazinās pieeja patiesībai, bet, lai veidotos izpratne, lai cilvēki prastu atpazīt dezinformāciju, tradicionālo mediju loma nav pārvērtējama," atzīmē S.Kalniete.
Eiropas Parlamenta īpašā komiteja tika izveidota 2020.gada rudenī. Gatavojot ziņojumu, komitejā uzklausīti vairāk nekā 100 eksperti, kuru pieredze un secinājumi iestrādāti dokumentā. Pamatojoties uz ziņojumu, Eiropas Tautas partijas grupa aicina Eiropas Komisiju izstrādāt un iesniegt EP efektīvu stratēģiju cīņai pret hibrīddraudiem, kā arī prasa nepieļaut kritiskās infrastruktūras nonākšanu trešo valstu rokās, norāda E.Bīviņa.
Deputātes Sandras Kalnietes sagatavotajā ziņojumā secināts, ka Krievija, Ķīna un citi autoritāri režīmi ir novirzījuši vairāk nekā 300 miljonus ASV dolāru, lai iejauktos demokrātiskajos procesos 33 valstīs, un šī tendence acīmredzami pieaug; puse no šiem gadījumiem saistīti ar Krievijas slēptām darbībām Eiropā. Ir pierādījumi par Krievijas iejaukšanos un manipulācijām ar informāciju tiešsaistes platformās daudzās demokrātiskās valstīs visos kontinentos, tostarp, bet ne tikai, Brexit referendumā Apvienotajā Karalistē un prezidenta vēlēšanās Francijā un ASV. Turklāt Krievija sniegusi praktisku atbalstu galēji labējiem un kreisiem, citiem radikāli un populistiski noskaņotiem politiskiem spēkiem Eiropā - Francijā, Vācijā, Itālijā, Austrijā un citur -, tāpat Kremlis pastāvīgi mēģina izmantot jebkurus apstākļus, lai veicinātu iekšējo destabilizāciju un nesaskaņas ES.
"Covid-19 pandēmijas laikā esam bijuši liecinieki nepārtrauktām manipulācijām ar informāciju, lai torpedētu centienus ierobežot slimības izplatību un izplatītu viltus ziņas par vakcināciju, savukārt tiešsaistes platformu paviršie centieni ierobežot šādu dezinformāciju nav bijuši sekmīgi. Aplūkojot Covid-19 izplatības statistiku Eiropas Savienības dalībvalstīs, var vilkt paralēles ar Dzelzs priekškara robežu, kas savulaik sadalīja Eiropu. Līdzīgu līniju iezīmē Covid-19 priekškars, ko veido spēcīgi pretvakcīnu dezinformācijas viļņi, kuru radītās izmaksas Eiropas Savienībai pārsniedz zaudējumus, ko varētu radīt terora akti vai dabas katastrofas," uzsver S.Kalniete. Viņas ieskatā būtiski ir apzināties, ka nesenie kiberuzbrukumi un naidīga dezinformācija, kas vērsti pret Ukrainu, liek steidzami palielināt ES digitālās drošības un aizsardzības spējas, kā arī paplašināt šajā jomā sadarbību ar partneriem ES kaimiņvalstīs.
Eiropas Parlamenta plenārsesijā par deputātes Sandras Kalnietes sagatavoto ziņojumu plānots balsot marta sākumā, vēsta E.Bīviņa.