Pētnieks: ES vislabāk attīstās brīžos, kad "ūdens smeļas mutē"

Viņš pieļāva, ka krīze Ukrainā liks arī ES spert reālus soļus, lai nostiprinātu savu militāro kapacitāti, aizsardzības spējas un intervences spējas, kas līdz šim nebija aktuāli, jo nebija lielu izaicinājumu.

Savukārt runājot par iedzīvotāju uzticēšanos ES institūcijām, Austers atzīmēja, ka tas lielā mērā ir saistīts ar psiholoģiju, proti, tas ir cilvēku zemais pašnovērtējums un salīdzinoši zemā ticība savām spējām ietekmēt politiskus procesus. Austera ieskatā, pārvarēt šos psiholoģiskos faktorus varētu, stāstot un rādot, kā darbojas ES politiskie procesi, kā ar pilsoņu iniciatīvām vietējā līmenī, vēlēšanām nacionālā līmenī ir iespējams ietekmēt Eiropas lēmumus un procesus.

Pēc pētnieka paustā, tas nav tik vienkārši, jo, lai Latvijas iedzīvotāju balsis nonāktu līdz Briseles institūcijām un tās sadzirdētu, ir jāizpildās daudziem un dažādiem faktoriem, jo ES veido 500 miljoni pilsoņu. "Lai pārējie 500 miljoni iedzīvotāju ieklausītos tajā, ko domā Latvijas iedzīvotāji, nav vienkārši un tas nebūtu demokrātiski, ja Latvijas iedzīvotāji spētu šos 500 miljonus ietekmēt vienā vai otrā virzienā. Latvijas iedzīvotāju intereses ir jāsabalansē ar citu valstu pilsoņu interesēm. Tas ir garš un sarežģīts process. Manuprāt, skaidrojot, kā Briseles institūcijas reaģē uz nacionālo valstu bažām, ir arī iespējams palielināt sabiedrības uzticēšanos, ka ar savu viedokli ir iespējams kaut ko darīt," sacīja Austers.

Sabiedriskās politikas centra "Providus" vadītāja, vadošā pētniece Iveta Kažoka pauda cerību, ka valdošā "uzticēšanās bedre" ir īslaicīga, tomēr tā attiecas ne tikai uz lēmumu pieņemšanu ES, bet arī ar uzticēšanos nacionālajai valdībai un tās darbam. Viņa pieļāva, ka iemesls, kāpēc samazinājusies iedzīvotāju uzticība valdībai, ir tās darbs Covid-19 krīzes apstākļos.

Kažoka atzīmēja, ka ir divi rādītāji, kas bijuši nemitīgi sarūgtinoši - viens ir par cilvēku ticību ietekmēt lēmumus ES. Latvijas iedzīvotāji tam tic maz. Savukārt otrs rādītājs ir par to, vai cilvēki tic, ka valdība spēj ietekmēt procesus ES. Arī tur rādītāji ir zemi, bet dažos mirkļos šie rādītāji ir bijuši augstāki.

Skatot Latvijas pieredzi salīdzinājumā, piemēram, ar Lietuvu, Kažoka norādīja, ka savulaik kaimiņvalstī bija augsta iedzīvotāju ticība tam, ka viņu politiķi un valdība spēlē nozīmīgu lomu uz ES skatuves. Pēc "Providus" vadītājas paustā, tas bija saistīts ar bijušās Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites aktivitātēm. Kažokas ieskatā, gan var diskutēt, vai lietuviešu ietekme tiešām bija tāda, kā to pasniedza politiķi, tomēr sabiedrība ietekmei ticēja un lepojās ar saviem politiķiem, redzot, ka viņi nemitīgi ir ne tikai pie viena galda ar citiem ES dalībvalstu līderiem, bet mēģina arī ietekmēt diskusijas gaitu.

"Šis ir tas moments, kur ir neliela pretruna starp to, kāda ir ar Latviju saistīto cilvēku reālā ietekme ES, un to, kāda tā ir cilvēku prātos. Latvijas iedzīvotāju reālā ietekme ir stipri virs ES vidējā. Viena no Eiropas Komisijas (EK) augstākajām politiskajām amatpersonām ir Valdis Dombrovskis, kurš ir EK priekšsēdētājas labā roka, kas atbildīga par svarīgākajiem jautājumiem. EK ģenerālsekretāre un ES galvenā ierēdne ir Ilze Juhansone," atzīmēja Kažoka.

Viņa norādīja, ka pirms Covid-19 krīzes varbūt biežāk, nekā patlaban varēja redzēt Latvijas Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), kurš mēģināja atrast kompromisu starp ES dalībvalstu līderiem. "Providus" vadītāja skaidroja, ka brīdī, kad šie faktori "saplusojās", varēja redzēt arī to, ka Latvijas iedzīvotāji pakāpeniski sāk ticēt tam, ka gan viņu balsīm, gan Latvijas valdības balsij ir nozīme ES. Viņas ieskatā, divi Covid-19 pandēmijas gadi, kad ES jautājumi ir bijuši stipri perifēri, kāpumu ir mazinājuši, tomēr Kažoka pauda cerību, ka tie kādreiz palielināsies.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Ijabs (AP) atzīmēja, ka ES ir veidojusies kā izteikti tehnokrātiska organizācija, kas aizvadīto 30 gadu laikā pakāpeniski veras vaļā, tāpēc aktuāls ir arī jautājums par to, ka nepieciešams stiprināt ES demokrātisko pamatu - gan ar EP, gan ar patlaban notiekošo Eiropas Nākotnes konferenci. Politiķa ieskatā, tas ir Eiropas tuvākā laika uzdevums.

"Eiropas pilsoņi tiešām vēlas vairāk Eiropas dažādās jomās. Piemēram, veselības aprūpē, aizsardzībā un drošībā. Ja mēs gribam, lai ES ir šajās jomās klātesoša ar saviem lēmumiem, ietekmi un naudu, tad mums ir jāstiprina demokrātiskais pamats tā, lai cilvēki justu, ka ir atbildīga vara, kuru iedzīvotāji var ietekmēt," sacīja Ijabs.

EP deputāts atzīmēja, ka tas nav vienkārši, jo jebkurai organizācijai ir sava inerce. Viņš uzsvēra, ka Eiropas ierēdniecība, EK, nav veidojusies kā demokrātiska organizācija. Tajā strādā ES dalībvalstu politiski ieliktie komisāri, kuri ir tie, kas kā izpildvara virza uz priekšu ES. Ijaba ieskatā, labā ziņa ir tāda, ka pakāpeniski savu balsi aizvien vairāk iegūst EP, kas ir demokrātiski vēlēts un kuram kā likumdevējam ir pietiekami liela teikšana.

Viņš norādīja, ka EP cīnās par savām tiesībām. Ijabs kā piemēru minēja ārlietu un drošības politiku un sankcijas pret Krieviju, šajā jautājumā galvenā teikšana ir dalībvalstu valdībām, kuras nāk kopā ES Padomē vai Eiropadomē un pieņem lēmumu aiz slēgtām durvīm.

"ES demokratizējas, bet tas nav straujš process. Valdības un arī EK grib noturēt savs pozīcijas, tomēr EP cīnās. To mēs patiesībā darām katru dienu. Ja jūs palasīsiet EP pieņemtos dokumentus, katrā no tiem atradīsiet vismaz vienu rindkopu, kas saka, ka šajā punktā vajadzētu lielāku EP ietekmi. Šī Kartāga mums ir jāsagrauj katru reizi. Neteiksim, ka tas ir viegli, jo valdības negrib atdot EP savu ietekmi," sacīja politiķis.

Arī Ijabs pauda nostāju, ka cilvēku uzticēšanās ES institūcijām ir augstāka nekā dalībvalstu institūcijām, Latvijas gadījumā, piemēram, Saeimai vai Ministru kabinetam. Viņa ieskatā, viens no iemesliem ir tas, ka dalībvalstu valdības nereti "sliktos lēmumus" piedēvē Briselei, kas vietējā auditorijā "rada zināmu ES reputāciju", tomēr, pēc EP deputāta paustā, tas notiek ne tikai Latvijā, bet arī citviet.