Kariņš: Latvijas pievienošanās NATO ir viens no nozīmīgākajiem lēmumiem nākamo paaudžu drošībai
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - Valsts kanceleja
"Latvijas pievienošanās NATO pirms 18 gadiem ir viens no nozīmīgākajiem lēmumiem kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas, par ko īpaši pārliecināmies šobrīd, kopš esam pieredzējuši Putina režīma īstenoto iebrukumu demokrātiskā Ukrainā. Dalība NATO ir viens no vissvarīgākajiem soļiem, ko esam varējuši spert, rūpējoties par savu bērnu un Latvijas nākamo paaudžu drošību un aizsardzību," uzsver Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, 29.martā atzīmējot 18.gadadienu, kopš Latvija pievienojās NATO, informē Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs.
"Šis solis kopā ar iestāšanos Eiropas Savienībā ir nostiprinājis mūsu vietu starp pasaules spēcīgākajām valstīm. Dalība aliansē ir ļāvusi attīstīt mūsu bruņotos spēkus un garantējusi to, ka mūsu aizsardzības līmenis mainās atbilstoši drošības situācijai pasaulē un reģionā," pauž K. Kariņš, norādot, ka šobrīd Latvijā ir 11 NATO dalībvalstu kareivji, kas šeit atrodas kopā ar Latvijas armiju, palīdzot stiprināt Latvijas valsts aizsardzību.
Ministru prezidents norāda, ka valdība jau iepriekš ir konceptuāli lēmusi par aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 2,5% no IKP trīs gadu laikā. "Šodien valdībā lemsim par attiecīgiem grozījumiem aizsardzības finansējuma likumā, ko plānots sūtīt uz Saeimu, sperot vēl vienu soli tuvāk mūsu mērķa sasniegšanai par aizsardzības finansējuma palielināšanu. Mēs kā NATO dalībvalsts neesam tikai drošības patērētāji, bet mēs arī ieguldām un ieguldīsim aizvien vairāk mūsu aizsardzības modernizācijā, palielinot gan karavīru skaitu, gan militāro ekipējumu un tehniskās spējas," pauž K.Kariņš, piebilstot, ka Latvija ir aktīvi piedalījusies NATO politisko lēmumu veidošanā un neatlaidīgi strādājusi, lai pilnveidotu savas prasmes un aizsardzības spējas, piedaloties NATO vadītājās starptautiskajās operācijās.
Ministru prezidents uzsver, ka Latvija 18 gadus kopā ar sabiedrotajiem ir strādājusi, lai militārā alianse NATO kļūst dinamiskāka, spēcīgāka un spējīgāka, ko skaidri pierāda arī jaunākie NATO lēmumi, īsā laikā no atturēšanas pozīcijām pārejot uz drošības situācijai atbilstošām aizsardzības pozīcijām.
Kā atgādina Ārlietu ministrijā, Latvijas ceļš uz NATO aizsākās 1991.gadā - īsi pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. NATO sadarbībai ar potenciālajiem partneriem izveidoja Ziemeļatlantijas sadarbības padomi (NACC), par kuras dalībvalsti kļuva arī Latvija. Dažus gadus vēlāk (1995) ar balsojumu Saeimā tika apstiprināti Latvijas ārpolitikas pamatvirzieni, un Latvijas valsts integrācija Eiropas Savienībā un NATO tika noteikta kā galvenais uzdevums.
NATO samitā Madridē 1997.gadā tika pieņemts nozīmīgais lēmums paplašināt NATO austrumu virzienā, un 2004.gada 29.martā Latvija līdz ar citām topošajām dalībvalstīm Vašingtonā iesniedza iestāšanās dokumentus NATO un oficiāli pievienojās aliansei. Tajā pašā gadā NATO uzsāk patrulēšanas operāciju gaisa telpā virs Baltijas valstīm. 2006.gadā Rīgā notika pirmais NATO valstu vadītāju samits, kura svarīgākie jautājumi bija misija Afganistānā, alianses paplašināšanās un enerģētikas drošības jautājumi.
Reaģējot uz Krievijas prettiesisko Krimas aneksiju, NATO samitā Varšavā 2016.gadā tiek pieņemts lēmums Baltijas valstīs un Polijā izvietot daudznacionālo kaujas grupu. Kaujas grupas vadību Latvijā uzņemas Kanāda. 2021.gada 30.novembrī-1.decembrī NATO ārlietu ministru sanāksmē Rīgā tika uzsāktas pirmās ministru līmeņa diskusijas par nākamo NATO Stratēģisko koncepciju, kā arī diskutēts par NATO nostāju attiecībā uz Krieviju, stāsta Ārlietu ministrijā.