Menu
 

Latvijā ierodoties 30 000 Ukrainas bēgļu, ap pusi vajadzētu uzņemt septiņām valstspilsētām (papildināta)

  • Autors:  LETA
Foto - LETA Foto - LETA

Latvijā ierodoties 30 000 Ukrainas bēgļu, septiņām valstspilsētām vajadzētu uzņemt kopumā 14 876 cilvēkus, no kuriem vairāk nekā puse būtu jāuzņem Rīgai, paredz otrdien valdībā pieņemtie noteikumi "Pašvaldībās izmitināmo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits", kurus sagatavoja Iekšlietu ministrija (IeM).

Iepriekš jau tika pieņemti grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas noteica, ka, noslogotākajām pašvaldībām sasniedzot Ministru kabineta noteikto maksimālo Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanas skaitu, valsts būs tiesīga novirzīt bēgļus pa visu Latviju. Minētais nozīmē, ka bēgļi būs jāuzņem, pēc iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) paustā, "vairāk vai mazāk proporcionāli" pašvaldībā esošo iedzīvotāju skaitam un atbilstoši izmitināšanas iespējām.

IeM valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs aģentūrai LETA atzina, ka sākotnēji bija sagatavots plāns 10 000 Ukrainas bēgļu uzņemšanai Latvijā, bet tagad IeM gatavos plānu par 30 000 līdz 40 000 bēgļu uzņemšanu. Arī Golubeva pagājušajā nedēļā atzinusi, ka sākotnēji prognozēto 10 000 bēgļu skaits ir pārsniegts, tāpēc IeM gatavo nākamo uzņemšanas plāna posmu.

Lai par to vienotos, vispirms nepieciešams apzināt valstī pieejamos atbalsta resursus. To plānots izdarīt šonedēļ. Ņemot vērā iepriekš valdībā atbalstītos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, IeM ir sagatavojusi noteikumus par pašvaldībās izmitināmo Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu.

IeM, sagatavojot minētos noteikumus, norāda, ka patlaban ne visas pašvaldības ir solidāri iesaistījušās Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanā, līdz ar to saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu tiek noteikts katrā pašvaldībā izmitināmo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits, ievērojot iespējamo bēgļu skaitu, kas ieradīsies Latvijā, un katrā pašvaldībā deklarēto iedzīvotāju skaitu.

Pašvaldībās izmitināmo bēgļu skaits tiek sadalīts proporcionāli pašvaldību administratīvajās teritorijās deklarēto iedzīvotāju skaitam. Sadalījuma pamatā ir Latvijā deklarēto iedzīvotāju skaits - 2 002 090 pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtajiem datiem uz 1.martu. Sadalījums konkrētajā pašvaldībā tiek noteikts procentuāli no kopējā Latvijā deklarēto iedzīvotāju skaita. Konkrētajā pašvaldībā izmitināmo civiliedzīvotāju proporcionālais sadalījums ir balstīts uz vispārīgu pieņēmumu, ka kopumā pakāpeniski jāizmitina līdz 40 000 Ukrainas civiliedzīvotāju.

IeM sagatavotais regulējums paredz, ka pie 30 000 ukraiņu bēgļu skaita visām septiņām valstspilsētām nāktos kopumā proporcionālam sadalījumam uzņemt 14 876 cilvēkus. Ukraiņu bēgļu skaitam sasniedzot 30 000, Rīgai būtu jāuzņem 9794 bēgļi, Daugavpilij - 1300, Liepājai - 1097, Jelgavai - 870, Jūrmalai - 85, Ventspilij - 533, bet Rēzeknei - 431. Savukārt pie 40 000 ukraiņu bēgļu šis sadalījums starp valstspilsētām būtu kopumā 19 834 cilvēki. Rīgai šis sadalījums būtu 13 058 bēgļi, Daugavpilij - 1733, Liepājai - 1463, Jelgavai - 1160, Jūrmalai - 1134, Ventspilij - 711, bet Rēzeknei - 575.

Sadalījumā starp novadiem pie 40 000 bēgļu proporcionāli mazākais bēgļu skaits būtu paredzēts Varakļānu un Valkas novadiem - attiecīgi 60 un 166. Tāpat ir izstrādāts sadalījums, ja kopējais bēgļu skaits Latvijā sasniegtu 35 000.

Vienlaikus regulējums paredz, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) uzrauga pašvaldību spēju atbalsta sniegšanā un nepieciešamības gadījumā novirza Ukrainas bēgļus uz tām pašvaldībām, kuru iespējas ļauj sniegt nepieciešamo atbalstu. VUGD arī uztur informāciju par pašvaldībās izmitināto Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu un aktualizē to vismaz reizi diennaktī atbilstoši pašvaldību sniegtajai informācijai.

"Šobrīd VUGD turpina sadarbību ar pašvaldībām bēgļu izmitināšanā. Tomēr gadījumā, ja būs izsmeltas šīs iespējas, tiks iedarbināts jaunais regulējums un Ukrainas bēgļi izmitināti, sadalot proporcionāli pašvaldībās deklarēto iedzīvotāju skaitam. Mēs ļoti novērtējam ikvienas pašvaldības un arī iedzīvotāju ieguldījumu, lai Ukrainas bēgļi saņemtu nepieciešamo atbalstu un mājokli," paziņojumā presei norādījusi Golubeva.

Latvijā patlaban ir reģistrēti 20 000 Ukrainas civiliedzīvotāji, taču vērojama tendence nepieaugt bēgļu pieprasījumam pēc pagaidu aizsardzības, otrdien pēc valdības sēdes paziņoja iekšlietu ministre. Šie 20 000 ir cilvēki, kas vērsušies pēc palīdzības Latvijā. No viņiem mazāk nekā puse ir izmantojuši izmitināšanas atbalstu, kas nozīmē, ka vairākums atrada mājvietu Latvijā paši vai arī pie draugiem un radiem.

Tāpat pieaug to cilvēku skaits, kuri atraduši darbavietas, tomēr viņu vēl nav ļoti daudz, ņemot vērā, ka liela daļa bēgļu Latvijā ir sievietes ar bērniem un seniori, norādīja ministre.

IeM aģentūrai LETA noskaidroja, ka līdz šim kopš kara sākuma Ukrainā Latvijā 15 017 bēgļiem izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, savukārt izmitināšana ar pašvaldību Civilās aizsardzības komisiju starpniecību bijusi nepieciešama 9215 personām. Lielākā daļa bēgļu ir sievietes un bērni.

Vienlaikus ministrija norādījusi, ka Ukrainas iedzīvotāji, kuriem ir biometriskās pases un nav nepieciešama ne sociālā palīdzība, ne palīdzība ar izmitināšanu, var uzturēties Latvijā līdz 90 dienām gada laikā, par to neinformējot valsts iestādes.

Ja karš turpināsies un Krievijai izdosies iekarot plašākas teritorijas, tad Latvijai nāksies domāt par Polijā izmantoto praksi par bēgļu izvietošanu sporta zālēs un apsildāmās teltīs. Vienlaikus ministre gan pauda cerību, ka Krievijai neizdosies iekarot plašākas Ukrainas teritorijas.

Kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24.februārī Ukrainā savas mājas bijuši spiesti pamest miljoniem cilvēku.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.