Valdību vadītāji pieņem iespēju Baltijas valstīm veikt kopīgus iepirkumus valstu gaisa aizsardzības spēju stiprināšanai

Igaunijas valdības vadītāja Kaja Kallasa norādīja, ka sanāksmes laikā ir tikta apspriesta iespēja kopīgai aizsardzības stiprināšanai. Viņa uzsvēra, ka joma, kurā visas valstis varētu sadarboties, potenciāli veidojot kopīgus iepirkumus, ir tieši gaisa aizsardzība.

Arī Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzīmēja, ka pašlaik, Baltijas valstīm sadarbojoties, jau notiek liels projekts, kas saistīts ar raķešu artilēriju. Vienlaikus arī nākotnē pastāv iespēja Latvijai, Lietuvai un Igaunijai sadarboties tieši gaisa aizsardzības jomā.

Tikmēr Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte pauda, ka jau fakts, ka visas trīs Baltijas valstis vienojušās palielināt savu aizsardzības finansējumu, parāda, ka lēmumu pieņemšana šajā jomā ir kopīga un par drošību nav grūti savstarpēji vienoties. 

Viņa skaidroja, ka uz drošības jautājumiem Baltijas valstīs vajadzētu skatīties ar vienotu domu, proti, nevis vienam otru apskaužot par kādām labākām tehnoloģijām, bet gan atbalstot vienam otru. Tas jādara, ņemot vērā, ka šis aprīkojums tāpat paredzēts, lai nodrošinātu Baltijas valstu kopējo drošību. 

"Arī no savas puses esam gatavi spert kopīgus soļus, kas paredzētu veikt kopīgas iegādes," teica Lietuvas valdības vadītāja, kura arī norādīja, ka ir tehnika, kuru pērkot atsevišķi, process ir ne tikai dārgāks, bet arī radītu loģistikas problēmas. Tādēļ visi būtu ieguvēji, ja šādi jautājumi tiek risināti kopīgi, lai radītu iespējami labāku rezultātu pēc iespējas īsākā laikā.

Baltijas Ministru padome ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valdību sadarbības institūcija, un tā ir izveidota 1994.gada 13.jūnijā. Baltijas Ministru padomes augstākā lēmējinstance ir valdības vadītāju tikšanās, kas notiek vismaz vienreiz gadā. Šogad Latvija ir prezidējošā valsts šajā formātā, iepriekšējā reize bija 2019.gadā.