Vitenbergs aicina ES dalībvalstu ministrus turēties pie vienotas attieksmes pret Krieviju un tās resursu izmantošanu

Sanāksmē dalībvalstu par enerģētikas politiku atbildīgie ministri diskutēja par situāciju ES energoapgādes jomā Ukrainas kara kontekstā, tostarp pārrunājot arī energoapgādes drošuma jautājumus.

Ministri apmainījās ar viedokļiem par jaunākajiem notikumiem dabasgāzes apgādes kontekstā, norādot ka ES dalībvalstīm ir jābūt vienotām attiecībā uz dabasgāzes piegādēm no Krievijas un jāpauž saskaņoti vēstījumi.

Ekonomikas ministrs informēja citas ES dalībvalstis par Latvijas valdības pieņemtajiem lēmumiem un Latvijas stratēģiskiem soļiem, lai atteiktos no dabasgāzes piegādēm no Krievijas un nodrošinātu pastāvīgu energoresursu pieejamību patērētājiem, kā arī rastu alternatīvus resursu piegādes avotus, piedāvājot optimālāko risinājumu dabasgāzes drošības nodrošināšanai arī izmaksu efektivitātes ziņā.

"Ir kritiski svarīgi panākt visu ES dalībvalstu un energokompāniju vienotu izpratni par to, ka par gāzi rubļos nemaksāsim. ES jāmazina un jāizbeidz atkarība no Krievijas dabasgāzes importa. Krievijas militārā agresija pret Ukrainu tiek atbalstīta ar miljoniem eiro, ko ES samaksā par energoresursiem. Latvijas valdība ir pieņēmusi lēmumu atteikties no Krievijas gāzes piegādēm no 2023.gada," norāda Vitenbergs.

Ministrs skaidro, ka Latvija ir izstrādājusi stratēģiju, kas ļaus to nodrošināt - tiek strādāts pie Inčukalna pazemes gāzes krātuves piepildīšanas, norisinās darbs ar reģionāliem partneriem pie sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) risinājumiem, ilgtermiņā plānots attīstīt arī nacionālo LNG termināli.

"ES ir jāseko mūsu piemēram - ilgtermiņā jādomā par plašāku vietējo resursu izmantošanu un dekarbonizāciju, tai skaitā aktīvāk izmantot arī tādus vietējus resursus kā kūdru," atzīmē Vitenbergs.

Vienlaikus sanāksmes laikā ministrs arī pauda solidaritāti ar Poliju un Bulgāriju, kas ir saskārušas ar dabasgāzes piegāžu pārtraukumu no Krievijas puses. Pateicoties abu valstu īstenotajiem energoapgādes drošuma stiprināšanas pasākumiem, pašlaik ne Polijā, ne Bulgārijā nav nepieciešams ieviest patēriņa samazinājumu.

Francijas prezidentūras lēmums par ES ārkārtas enerģētikas ministru sanāksmes sasaukšanu tika pieņemts kā reakcija uz gāzes piegāžu pārtraukumu dažās ES dalībvalstīs.