Kariņš: Lēmumam par ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai un Moldovai būs svarīga loma nepieciešamo reformu īstenošanā
- Autors: LETA
Foto - Valsts kanceleja
Ceturtdien pieņemtajam Eiropadomes lēmumam par Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai un Moldovai būs svarīga loma nepieciešamo reformu īstenošanā abās jaunajās kandidātvalstīs, uzskata Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Ceturtdien Eiropadomē pieņemto lēmumu Kariņš mikroblogošanas vietnē "Twitter" nodēvējis par vēsturisku. "Šodien Eiropadomē pieņēmām vēsturisku lēmumu par ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai un Moldovai. Atceroties Latvijas pieredzi ceļā uz ES, šodienas lēmumam būs svarīga loma nepieciešamo reformu īstenošanā abās jaunajās kandidātvalstīs," norāda Kariņš.
Kā aģentūru LETA informēja Eiropas Tautas partijas grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks Ģirts Salmgriezis, arī EP deputāte Inese Vaidere (JV) uzskata, ka minētais Eiropadomes lēmums ir vēsturisks. "Tas ir spēcīgs un īpaši nozīmīgs signāls Ukrainai laikā, kad valsti grauj agresors Krievija. Tas ir apliecinājums, ka šo valstu nākotne ir demokrātiskā Eiropā. Savukārt Krievijai tiek skaidri demonstrēts, ka tai nav tiesību lemt par citām valstīm un Ukraina nebūs nekāda Krievijas guberņa," komentē Vaidere.
"Kopā ar Baltijas valstu un Polijas kolēģiem EP jau kopš kara sākuma 24.februārī aktīvi esam iestājušies par kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai. Esam pārliecinājuši skeptiskos Rietumvalstu kolēģus par šī soļa nozīmību," norāda Vaidere.
Kā ziņots, ES dalībvalstu līderi ceturtdien vienojušies par kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai un Moldovai, tādējādi izrādot solidaritāti ukraiņiem to cīņā pret Krievijas agresiju, paziņojis Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels.
"Vēsturisks brīdis. Šodiena iezīmē izšķirošu soli jūsu ceļā uz ES." Briselē notiekošā bloka samita laikā tviterī ierakstījis Mišels. "Mūsu nākotne ir kopīga."
Tomēr pirms nākamā soļa - iestāšanās sarunu uzsākšanas - abām kandidātvalstīm ir jāizpilda vairāki uzdevumi, tostarp jānostiprina likuma vara un jāmazina korupcija.
Oficiālu lūgumu uzņemt to ES Kijiva izteica tikai dažas dienas pēc tam, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā.
Ukrainas piemēram nekavējoties sekoja Moldova un Gruzija, kuru teritoriju arī daļēji okupējusi Krievija.
Lai gan ES dalībvalstu līderi piekrituši piedāvāt Gruzijai "eiropeisku perspektīvu", viņi norādījuši, ka Tbilisi vēl veicamas nopietnas reformas, pirms tā varēs kļūt par kandidātvalsti.