Menu
 

Krievijas miljardieriem slēpta interese Latvijā Apriņķis.lv

  • Autors:  Analītiskās žurnālistikas darbnīca "6K"
Gan Krievijas "Alfa Bank" dibinātājs un līdzīpašnieks, latviešu strēlnieka mazdēls Pjotrs Avens (attēlā pa labi), gan arī konsorcija "Alfa Group" uzraudzības padomes priekšsēdētājs Mihails Fridmans (pa kreisi) ar lielu degsmi rūpējas par piesātinātu akadēmiskās mūzikas dzīvi Latvijā. Kāda apskaužama nesavtība! Gan Krievijas "Alfa Bank" dibinātājs un līdzīpašnieks, latviešu strēlnieka mazdēls Pjotrs Avens (attēlā pa labi), gan arī konsorcija "Alfa Group" uzraudzības padomes priekšsēdētājs Mihails Fridmans (pa kreisi) ar lielu degsmi rūpējas par piesātinātu akadēmiskās mūzikas dzīvi Latvijā. Kāda apskaužama nesavtība! Foto no "RAA" arhīva

Lielajos medijos bez ievērības palikusi un tikai dzeltenās preses uzmanību izpelnījusies ziņa par divu Krievijas miljardieru – Mihaila Fridmana un Pjotra Avena – neseno vizitēšanu Latvijā. Iespējams, šī ir svarīgāka vēsts, nekā pirmajā acumirklī šķiet. Miljardieris, banku grupas "Alfa Bank" direktoru padomes priekšsēdētājs Pjotrs Avens Latvijā nav gluži nezināms – viņš ir Latvijas–Krievijas uzņēmējdarbības padomes priekšsēdētājs, savulaik viņam pat ticis piešķirts trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordenis.

Savukārt informācijas par Mihailu Fridmanu un viņa nolūkiem mūsu valstī ir stipri mazāk. Milzīga nauda meklē piezemēšanās vietu, un nacionālais kapitāls aizkulisēs sācis satraukties, vai tikai tam nav kāda saistība ar bankas "Luminor" īpašnieku struktūras maiņu.

Kad Latvijā vēl norisinājās popmūzikas festivāls "Jaunais vilnis", Krievijas bagātnieki sistemātiski brauca pie mums kārtot savas rebes – pamērīties ar bentlijiem, mīļākajām un droši vien arī kādus darījumus sarunāt. Līdz ar krievu popmūzikas un Pugačovas aiziešanu kūrortpilsētā bija iestājies pieklusums. Taču tad krievu bagātnieki atrada citu iemeslu Jūrmalas un Latvijas apmeklēšanai.

Augstā māksla kā valūta

Pērn viņi iedibināja paši savu festivālu, turklāt krietni izsmalcinātāku par veco "Jauno vilni". Akadēmiskās mūzikas koncerti, simfoniskā un opermūzika. Tāda, kas piesaista pašmāju inteliģenci un bauda turīgu ļaužu labvēlību, – "Baltijas muzikālās sezonas". "Grandiozu un nozīmīgu klasiskās mūzikas pasākumu rīkošana, lai Latviju virzītu kā Ziemeļeiropas kultūras centru, palielinātu tūristu interesi, kā arī saglabātu un vairotu valsts kultūras tradīcijas," – tā tiek definēta festivāla un tā mecenātu fonda misija. Līdztekus vēl dažiem ārvalstu un pašmāju uzņēmējiem fonda padomē ir gan Krievijas «Alfa Bank» dibinātājs un līdzīpašnieks Pjotrs Avens, gan arī konsorcija "Alfa Group" uzraudzības padomes priekšsēdētājs Mihails Fridmans. Viņi rūpējas par piesātinātu akadēmiskās mūzikas dzīvi, bet šoreiz ne par Krievijas bagātnieku izsmalcināto muzikālo gaumi stāsts. Kaut kādu iemeslu dēļ ar mecenātismu un pozitīva publiskā tēla veidošanu viņi vēlas nodarboties tieši Latvijā, kur savulaik neīstenojās "Alfa Bank" plāni par tobrīd vēl pie dzīvības esošās bankas "Parex" iegādi. Tas bija 2007 gads, kad Pjotrs Avens vairākkārt vēstīja, ka vēlas iegādāties lielu Latvijas banku, taču galu galā neko nenopirka. Laikrakstam "Telegraf" viņš toreiz intervijā atzina: "Mēs nepirksim "Parex banku". Mums bija interese par vairākām Latvijas kompānijām, taču dažādu iemeslu dēļ mēs atteicāmies no šiem plāniem." Nu jau vairāk nekā desmit gadi apritējuši, un Krievijas lielākās privātās bankas saimnieki atkal ieradušies Latvijā. Pašu sarūpēto vasaras izskaņas koncertu paklausīties – operdziedoni Huanu Djego Florensu. Zinātāji teic, ka esot labs.

"Luminor" par miljardu

Nodomu īstenot vērienīgu darījumu "Luminor" banka publiskoja septembra sākumā: "Pasaulē vadošais investīciju fonds "Blackstone" kļūs par "Luminor" stratēģisko investoru, ieguldot vienu miljardu eiro." Darījuma ietvaros "Blackstone Group L.P." iegādāsies 60% "Luminor" akciju un kļūs par vairākuma akciju īpašnieku līdzās bankas pašreizējiem akcionāriem "Nordea Bank AB" un "DNB Bank ASA". Darījumu plānots slēgt nākamgad pēc Eiropas Centrālās Bankas un vietējo uzraudzības iestāžu apstiprinājumu saņemšanas.

Baumas par to, ka caur ASV kompāniju šai darījumā varētu plūst arī Krievijas izcelsmes nauda, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekomentē, vien piebilst, ka uzraugiem esot vadlīnijas, regulējumi un kopīgas politikas, kā vērtēt specifiskus akcionārus, to skaitā fondus: "Kas attiecas uz "Blackstone Group L.P." un "Luminor" darījumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija par to ir informēta un veic nepieciešamās uzraudzības un informācijas apmaiņas darbības ar "Luminor" un pārējiem Baltijas valstu uzraugiem. "Luminor bank" ir Eiropas Centrālās bankas tiešajā pārraudzībā, jo pēc aktīviem patlaban ir otrā lielākā Latvijas komercbanka (vēl ECB tieši uzrauga Latvijas "Swedbank" un "SEB Banku"). Būtiskas līdzdalības iegūšanas atļaujas izsniegšana visās Eiropas Banku savienības bankās ir ECB kompetence, līdz ar to lēmumu par darījuma īstenošanu un būtiskās līdzdalības iegūšanu pieņems ECB kolēģi. Cik zināms, darījums tiks pabeigts 2019. gada 1. pusē, un, visticamāk, tad būs pabeigta arī Baltijas valstu "Luminor" banku reorganizācija, kurā paredzēts, ka tā būs viena banka Igaunijā ar filiālēm Latvijā un Lietuvā, līdz ar to šādā gadījumā ECB jautājumu par būtiskas līdzdalības iegūšanas atļaujas sniegšanu vērtēs kopīgi ar Igaunijas uzraugiem.» Tā vēsta Latvijas banku uzraugs.

Atvadas no nerezidentu naudas

Jāatgādina, ka pēc "ABLV" bankas bēdīgajām beigām Latvijas valdība apņēmās radikāli mainīt noguldījumu struktūru, atsakoties no gadiem ilgi koptā un ienesīgā nerezidentu apkalpošanas biznesa. To paģērēja Latvijas stratēģiskais partneris – Amerikas Savienotās Valstis. Un šobrīd, kā norāda FKTK, "realizējot vērienīgu klientu bāzes revīziju, ir panākta atteikšanās no riskantā klientu segmenta un būtisks ārvalstu noguldījumu samazinājums, kā arī pārtraukta sadarbība ar nevēlamiem čaulas veidojumiem. Ārvalstu klientu noguldījumi Latvijas bankās šobrīd ir 20,5% apmērā, kas ir vēsturiski zemākais ārvalstu noguldījumu apmērs." Salīdzinājumam: 2015. gadā tie bija 53%. Pašlaik Latvijas bankās sagūluši 12,4 iekšzemes īpašniekiem piederoši miljardi un 3,2 nerezidentu miljardi. Šie ir dati uz šā gada 31. augustu. Savukārt noguldījumu ģeogrāfiskā struktūra pašlaik ir šāda: 79% Latvija, 10% Eiropas Savienība, 5% NVS valstis un 6% pārējās valstis.  

Protams, ja ieguldījumi un noguldījumi tiek veikti caur dažādiem fondiem un trastiem, īsto naudas īpašnieku atpazīt ir sarežģītāk, un mūsdienās ar naudas izcelsmi ļoti jāuzmanās.

Alfa kļūst par enigmu

15. oktobra izdevumā laikraksts "The New Yorker" ir turpinājis daudz apskatīto tematu par prezidenta Donalda Trampa kampaņu un Krievijas ietekmi uz vēlēšanu rezultātu. Rakstā vēstīts par datorzinātnieku grupu, kas, 2016. gadā, pētot uzbrukumu demokrātu tīmeklim, pamanījusi ko pilnīgi negaidītu. Darba gaitā viņi gribējuši noskaidrot, vai arī republikāņu lapas tikušas uzlauztas, un konstatējuši, ka ar Trampa organizāciju saistītu domēnu gandrīz katru dienu uzmeklē viena no lielākajām Krievijas bankām – "Alfa Bank" (kas, jāatgādina, pieder abiem mūsu Jūrmalas kultūras dzīves cēlājiem). No maija vidus līdz septembrim "Alfa Bank" Trampa organizācijas domēnu uzmeklēja vairāk nekā divus tūkstošus reižu. "Un mēs domājām, kāpēc, ellē, krievu banka sazinās ar serveri, kas pieder Trumpa organizācijai, turklāt ar tādu intensitāti?" pētnieku teikto citē "The New Yorker".

Skandāls toreiz bija milzīgs, publikācijas centrālajos laikrakstos, izmeklēšana, apsūdzības, bet beigās čiks. Abas iesaistītās puses noliedza saziņu. Domēns arī tika likvidēts. DNS ierakstu žurnāli izdzēsti. "Alfa Bank" noalgoja divas datorkompānijas, kas izpildījušas uzdevumu, proti, neatrada nekādus pierādījumus. Pjotrs Avens apgalvoja, ka notikušais ir sazvērestība un safabricējums.

Donaldu Trampu, kā zināms, ievēlēja, taču pēc demokrātu pieprasījuma stāsts par datu plūsmu no "Alfa Bank" uz Amerikas domēnu tiek pētīts atkal. Kā publikācijas noslēgumā konstatē "The New Yorker", enigma joprojām paliek enigma – mīkla. Un vienīgie, kas var atbildēt uz jautājumiem par "Alfa Bank" un Trampa organizāciju, esot federālie izmeklētāji – FIB.

Krievijas izcelsmes naudas ietekme ir ģeopolitisks drošības jautājums. Ja Krievijas miljardieri ierodas Latvijā, būtu naivi ticēt, ka tikai tādēļ, lai kultūras apdalītajai latviešu nācijai atvestu īstu skatuves spozmi. Lai gan nevar noliegt – "Baltijas muzikālās sezonas" sabiedrības krējuma izklaidēm piedāvā visai cienījamu repertuāru.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.