Menu
 

Noraida Klauža sūdzību par 13. Saeimas vēlēšanu rezultātiem

  • Autors:  LETA
Noraida Klauža sūdzību par 13. Saeimas vēlēšanu rezultātiem Foto no arhīva

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments ir noraidījis nepārvēlētā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) 13. Saeimas deputāta kandidāta Jāņa Klauža sūdzību, ar kuru viņš apstrīdēja parlamenta vēlēšanu rezultātus. Kā aģentūrai LETA pavēstīja AT pārstāve Baiba Kataja, AT spriedums nav pārsūdzams. Pilns AT nolēmums tiks sagatavots un būs pieejams 21. novembrī.

Kataja skaidroja, ka Klaužs ar pieteikumu tiesā vērsās, jo viņam bija šaubas par ZZS mandātu pareizu sadali starp saraksta kandidātiem Latgales vēlēšanu apgabalā. Klauža šaubas par vēlēšanu rezultātu pareizību balstījās apstāklī, ka balsu skaitīšanas laikā publiski pieejamā elektroniskajā vietnē attiecībā uz vēlēšanu zīmēs saskaitītajām "+" atzīmēm un svītrojumiem bijušas redzamas, Klauža ieskatā, neizskaidrojamas izmaiņas. Proti, noteiktā laika posmā attiecībā uz pieteicēju saskaitīto "+" atzīmju skaits samazinājies, bet saskaitīto svītrojumu skaits vienlaikus palielinājies. Turklāt citiem sarakstā esošajiem kandidātiem notikušas pretējas izmaiņas, proti, saskaitīto "+" atzīmju skaits palielinājies, bet saskaitīto svītrojumu skaits samazinājies. Pieteicējs uzskatīja, ka nepamatotas izmaiņas notikušas nevis vēlēšanu iecirkņu komisiju darbā, veicot vēlēšanu zīmju skaitīšanu, bet elektroniskajā skaitīšanas sistēmā, norādīja AT pārstāve.

AT, ievērojot pieteicēja iebildumu pamatojumu, lietā pārbaudītos apstākļus, tostarp to, ka lietā nav ziņu, kas varētu pierādīt pretējo, atzina, ka pieteicēja norādīto izmaiņu rašanās pamatā ir elektroniskās sistēmas, kas nodrošina provizorisko datu uzrādīšanu publiskai apskatei pieejamā vietnē, darbības princips. Tas nevarēja grozīt vēlēšanu rezultātu attiecībā uz pieteicēju. Tiesa nekonstatēja, ka pieteicēja norādīto izmaiņu pamatā būtu bijuši pārkāpumi vai kļūdas vēlēšanu komisiju un elektroniskās sistēmas pārziņa darbībā. Tāpat tiesa guva apstiprinājumu, ka vēlēšanu dati nav mainīti neatļautas iekšējas vai ārējas iejaukšanās un mijiedarbošanās elektroniskajā sistēmā rezultātā.

AT spriedumā skaidroja, ka, lai pēc iespējas ātri informētu sabiedrību par provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, atbilstoši elektroniski izveidotai sistēmai publiski pieejamā vietnē tika ievietoti balsu skaitīšanas procesā iegūti dati, kuriem nebija galīgā rezultāta rakstura. Katram vēlēšanu iecirknim saskaitot attiecīgajā sarakstā pie kandidātu uzvārdiem vēlētāju izdarītās "+" atzīmes un svītrojumus un noslēdzot par to balsu skaitīšanas protokolu, dati par to tika nodoti arī apskatei minētajā vietnē.

Nodotie iecirkņu komisiju protokoli objektīvi pamatotos gadījumos varēja tikt atvērti formālu trūkumu novēršanai. Šādā gadījumā elektroniskā sistēma no publiski pieejamās vietnes izslēdza datus jeb saskaitītos rezultātus par visu vēlēšanu novadu, kurā atrodas attiecīgais vēlēšanu iecirknis. Pēc formālo trūkumu novēršanas protokols bija atkārtoti slēdzams izmaiņām un ziņas par visu novadu atkārtoti tika ievietotas publiski pieejamā vietnē. Vienlaikus neatkarīgi no minētā publiskajā vietnē tika uzrādītas saņemtās ziņas arī no citiem vēlēšanu novadiem, kas ietvēra arī vēlētāju izdarīto izvēli par "+" atzīmēm vai svītrojumiem, skaidrots spriedumā.

AT konstatēja, ka atsevišķos vēlēšanu iecirkņos Līvānu novadā notika tiesiski pieļaujama iecirkņu komisiju protokolu atvēršana formālu trūkumu novēršanai. Līdz ar to no publiski pieejamās vietnes uz laiku tika izņemti dati par Līvānu novadu, tas ir, septiņiem vēlēšanu iecirkņiem. Pārbaudot elektroniskās sistēmas pārziņa sniegtās ziņas par laiku, kurā noticis datu atsaukums no publiski pieejamās vietnes, un pieteicēja sniegtās ziņas par laiku, kurā pieteicējs bija konstatējis izmaiņas, tiesa konstatēja, ka tās ir saskanīgas. Proti, vēlēšanu iecirkņa protokola atvēršana izmaiņām varēja radīt to "+" atzīmju un svītrojumu skaita izņemšanu no publiskās vietnes, uz ko pieteicējs norādīja kā uz nesaprotamām izmaiņām. Savukārt, atkārtoti apstiprinot attiecīgos vēlēšanu iecirkņu protokolus, iepriekš izņemtie dati nemainīgā veidā atgriezās publiski pieejamā vietnē. Turklāt, turpinoties ziņu nodošanai par saskaitītajām atzīmēm, par pieteicēju nodoto "+" atzīmju skaits palielinājās.

Jau vēstīts, ka Klaužs otrdien notikušajā tiesas sēdē atkārtoja iepriekš minēto, ka vēlēšanu naktī, sekojot līdzi vēlēšanu rezultātiem un balsu skaitam, Latgales vēlēšanu apgabalā konstatējis dīvainības saskaitītajos plusos, proti, viņam nav skaidrs, kā neilgā laikā varēja mainīties dati par saskaitītajiem plusiem un mīnusiem. "Man pazuda 492 plusi un 360 mīnusi," paziņoja deputāts, kurš uzskata, ka ar balsu skaitīšanu ticis manipulēts.

Klaužs vērsies Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK), lai saņemtu skaidrojumu, kā viņam var mainīties dati par saskaitītajiem plusiem un mīnusiem, proti, vai pie vainas ir cilvēciskais faktors vai arī ļaunprātīga rezultātu sagrozīšana. Saprotamu atbildi no CVK deputāts neesot saņēmis, tāpēc lūdzis atcelt Latgales vēlēšanu apgabala rezultātus un pārskaitīt ZZS balsis. CVK to darīt atteicās, tāpēc lieta nonāca tiesā.

CVK pārstāvošais advokāts Lauris Liepa tiesas procesa sākumā aicināja tiesu noraidīt pieteikumu vai labākajā gadījumā vispār lietu izbeigt. Viņš pauda uzskatu, ka ar pieteikumu būtu tiesības vērsties nevis konkrētam deputāta amata kandidātam, bet vēlēšanu saraksta iesniedzējam.

CVK elektronisko balsu skaitīšanas sistēmu apkalpojošā uzņēmuma "Soaar" pārstāvji pirms debašu sākšanās tiesai iesniedza dokumentus, kas liecina, ka savā sistēmā uzņēmums nav konstatējis nedz iekšēju, nedz ārēju iejaukšanos.

Latgales vēlēšanu apgabalā startējušais Klaužs pirms tam bija vērsies CVK, apšaubot 13. Saeimas vēlēšanu rezultātus, jo viņam ievilkto plusiņu skaits balsu skaitīšanas naktī ievērojami samazinājies, kamēr kolēģiem samazinājies reģistrēto svītrojumu skaits. CVK 16. oktobra sēdē Klauža sūdzību noraidīja. CVK locekļu diskusijā tika norādīts, ka nav saņemtas pretenzijas pret kāda konkrēta iecirkņa rezultātiem un ka visu iecirkņu protokoli trīs dienu laikā nav apstrīdēti.

CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars, iepriekš skaidrojot, kādā veidā notiek balsu skaitīšana, norādīja, ka šoreiz vēlēšanās jauninājums bija rezultātu no iecirkņiem "dinamiskā" publicēšana. Tas nozīmēja, ka, ja kādam no iecirkņiem, kuru plusi jau bija publicēti, piemēram, vajadzēja papildināt vēlēšanu gaitas žurnālu, tad, lai to izdarītu, no publiskās informācijas bija jānoņem attiecīgais plusu skaits. Tomēr ikviens, uzklikšķinot uz attiecīgo skaitli, varot redzēt, no cik iecirkņiem konkrētajā brīdī ir saņemts attiecīgais plusu skaits.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.