Menu

Vai dzīvosim Lielrīgā? Apriņķis.lv

  • Autors:  Liene Ozola
  • Komentāri
ARMANDS KRAUZE: No nosacījuma "brīvprātīgi" esam atkāpušies. KASPARS GERHARDS: Rīgas un Pierīgas gadījumā uzskatu, ka būtu jāveido divu līmeņu pašvaldības ar atšķirīgām funkcijām. ARMANDS KRAUZE: No nosacījuma "brīvprātīgi" esam atkāpušies. KASPARS GERHARDS: Rīgas un Pierīgas gadījumā uzskatu, ka būtu jāveido divu līmeņu pašvaldības ar atšķirīgām funkcijām. Foto: LETA

Argumenti par nepieciešamību veikt teritoriālo jeb reģionālo reformu stabili izvirzījušies partiju uzstādījumu priekšplānā. Vairāku partiju pārstāvji uzsver – nākamajām pašvaldību vēlēšanām, kas norisināsies 2021. gadā, būtu jānotiek jau jaunās administratīvajās teritorijās. Un, lai gan iepriekš ir tikusi izteikta ideja par Pierīgas novadu pievienošanu Rīgai, vismaz pašreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) uzsver, ka šo reģionu reforma neskars.

Reforma gada laikā

Ministrs Kaspars Gerhards sarunā ar "Rīgas Apriņķa Avīzi" atgādina, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija reformu plānu sākusi izstrādāt jau 2009. gadā, taču atsevišķu politisko spēku pretestības un politiskās gribas trūkuma dēļ tā līdz šim neesot īstenota. Taču šobrīd, kad no ievēlētajām septiņām partijām piecas savā programmā ir iekļāvušas teritoriālo reformu, ministrs atzīst, ka reforma būtu jāīsteno jau pirmajā gadā pēc pirmās 13. Saeimas sēdes, turklāt paredzot lielāku iedzīvotāju skaitu tajās.

"Pašvaldībās ir jābūt noteiktam iedzīvotāju skaitam, un, ministrijas ieskatā, tam jābūt vismaz 8000–10 000 esošo 4000 vietā," uzskata K. Gerhards. "Pašvaldībai ir jābūt finansiāli patstāvīgai un jāspēj nodrošināt saviem iedzīvotājiem sabiedriskā transporta, izglītības un veselības pakalpojumus un sabiedriskās kārtības uzturēšanas funkcijas. Jānorāda, ka Pierīgas pašvaldībām būtu jāpaliek esošajā ietvarā, jo tās ir pierādījušas, ka ir pašpietiekamas un ar finansiālu patstāvību, spēj nodrošināt saviem iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus atbilstošā kvalitātē. Nacionālā apvienība atbalsta virzību uz reformu, kuras pamats ir 30 attīstības centri, bet Rīgas un Pierīgas gadījumā uzskatu, ka būtu jāveido divu līmeņu pašvaldības ar atšķirīgām funkcijām," uzsver ministrs.

Viņaprāt, administratīvā karte pēc reformas varētu izskatīties tā, ka tiek veidotas mazliet vairāk nekā 40 pašvaldības un ar Rīgas apriņķi kā otro līmeni, kuru veidotu pašvaldību pārstāvji. Tas nozīmētu to, ka šajā formā Rīgas un Pierīgas deleģētie pārstāvji lemtu par jautājumiem, kas pārsniedz Rīgas un Pierīgas pašvaldību jautājumu loku. Tas ir, piemēram, sabiedriskais transports, kopēja infrastruktūra, kas savieno pašvaldības, izglītības pakalpojumi, sākot ar bērnudārziem un beidzot ar augstskolām, kā arī uzņēmējdarbības koordinēšana.

Optimālais pašvaldību skaits – 40

Līdzīgu viedokli par politisko iespēju īstenot reģionālo reformu un tai nepieciešamo atbalstu pauž arī "Attīstībai/Par!" līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce, uzsverot, ka šobrīd parlamentā ievēlēti tādi politiskie spēki, kas pauduši apņemšanos to beidzot īstenot. Šī labvēlīgā situācija esot jāizmanto un reforma jāīsteno.

Attiecībā uz Pierīgas un Rīgas turpmāko attīstības scenāriju deputāts atzīst, ka būtu jāīsteno atšķirīgas attīstības stratēģijas Lielrīgai (runājot par Pierīgu un Rīgu, Juris Pūce lieto terminu "Lielrīga" – red.) un citiem Latvijas reģioniem: "Lielrīgas ekonomiskie rādītāji jau pārsniedz Eiropas Savienības vidējos. Lielrīgā faktiski nav bezdarba, darba alga aug strauji, bet citu Latvijas reģionu izaugsme ir zemāka nekā Latvijā vidēji, bezdarbs ir divas un vairāk reizes augstāks nekā Lielrīgā, savukārt vidējā alga ir jau par trešdaļu mazāka nekā Lielrīgā. Tāpēc ir jāīsteno divas reģionālās attīstības stratēģijas – Lielrīgai un Latvijas reģioniem. Katram reģionam jāizstrādā savs attīstības plāns, kas kalpotu par pamatu Eiropas fondu plānošanai."

Optimālais pašvaldību skaits Latvijā būtu aptuveni 40, atzīst Juris Pūce, vienlaikus uzsverot, ka administratīvi teritoriālo vienību izveidei par pamatu būtu jāņem jau šobrīd likumā noteiktais kritērijs par iedzīvotāju skaitu pašvaldībā, kam neatbilstot aptuveni 37 no pašreizējām pašvaldībām. Otrkārt, Saeimā būtu jāpieņem jauns Pašvaldību likums.

ZZS iekļaušana valdībā – jāpiekrīt reformai

Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) lielā mērā ir bijis politiskais spēks, kura nostāja, ka reformu pašvaldībām nevar uzspiest un tām jāapvienojas brīvprātīgi, ilgstoši ir bijis šķērslis, lai reformu varētu īstenot. Jāpiebilst, ka neviena pašvaldība tā arī neapvienojās, tomēr ZZS tas ir ļāvis uzturēt pašvaldību "aizstāvja" tēlu un saglabāt politisko ietekmi reģionos.  Šobrīd ZZS sola – ja viņus paņems valdībā, vairs uz brīvprātību neuzstās.

"Iepriekš ZZS nebija pret reformu, mēs teicām – brīvprātīgi. Šobrīd, redzot kādas ir Saeimā ievēlēto partiju prioritātes, mēs saprotam, ka no nosacījuma «brīvprātīgi» esam atkāpušies un ka procesā tiks uzklausīta gan Latvijas Pašvaldību savienība, gan Lielo pilsētu asociācija. Tas būs darbs ne tikai politiķiem vien, – demokrātisks process, kā rezultātā reformai ir jānotiek," izteicies ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.

Lai gan reformas atbalstītāji uzsver, ka mērķis ir panākt to, lai cilvēki spētu un gribētu dzīvot reģionos, kā arī mazināt reģionu ekonomisko atšķirību, tomēr reformas īstenošanas termiņa sasaiste ar nākamajām pašvaldību vēlēšanām nepārprotami liek izdarīt secinājumus, ka administratīvā pārdale nozīmē arī politiskās varas pārņemšanas ieceri pašvaldībās.

Uz papīra viegli

21+9 vai 29+1, četrdesmit deviņi novadi un deviņas lielās pilsētas – tie ir dažādi pēdējā laikā izskatīti modeļi, pēc kuriem varētu noteikt jaunās administratīvās robežas, tomēr jāatceras, ka pašvaldību apvienošana allaž ir bijis ļoti jutīgs jautājums. Tas uzskatāmi izpaudies jau tad, kad "no augšas" diktētie pagastu pašvaldību apvienošanas modeļi nereti tika apstrīdēti, un arī brīvprātīgā "laulības" slēgšana vai nu noveda pie šķiršanās ar lielu troksni (kā Mērsraga atdalīšanās no Rojas), rūgst joprojām (kā Alojai un Staicelei), vai arī to rezultātā pagastu virknējums novadā teritoriāli izrādījies iedzīvotājiem pagalam neizdevīgs un pašvaldības administrācijai grūti apsaimniekojams.

Kas notiks tajos novados, kur pašvaldības nereti ir vienīgais darba devējs? Vai jaunu darbavietu radīšana notiks tikpat ātri cik novadu apvienošana? Vai cilvēki tā vietā, lai paliktu uz vietām, tomēr nemigrēs uz lielajiem centriem, kuros būs iespēja strādāt un pelnīt? Tie būs grūti un katrā vietā atšķirīgi risināmi jautājumi.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.