Latvijas inteliģences pārstāvji aicina neatbalstīt ANO migrācijas līgumu

Vēstulē norādīti vairāki argumenti šādai pozīcijai – esot pamatotas aizdomas, ka "Kompakts apdraud Latvijas Republikas suverenitāti valsts robežu, migrācijas, ārpolitikas un cilvēktiesību jautājumos. Nacionālo valstu tiesības lemt par savu imigrācijas politiku tiek pamazām pārnestas uz "starptautisko sadarbību un globālo partnerību"; šis dokuments ir pirmais solis, lai pārvērstu migrāciju par cilvēktiesībām, kas stāvētu pāri nacionālo valstu likumiem un kļūtu par ierastu starptautisko tiesību praksi. Tajā nav ne vārda par nelegālās imigrācijas problēmu."

Vēstules autori saskata arī citas nepilnības Kompaktā: "tiek izšķirta tikai "regulāra" un "neregulāra" imigrācija. Kompakts, kas it kā esot juridiski nesaistošs, tomēr var kļūt juridiski saistošs, piemēram, uzreiz pēc tā parakstīšanas Marokā to pārstrādājot par ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju. Kompakts arī tāpat būs juridiski saistošs kā starptautisko paražu tiesību norma. Kompaktā desmitiem reižu minēti vārdi "we commit" (no angļu val. – mēs apņemamies). Kompakts paredzēts kā juridiskais pamats parakstījušo valstu jaunas likumdošanas izstrādāšanā. Migrācijas Kompaktā vairākkārt migrācija tiek nosaukta par viennozīmīgi pozitīvu parādību, kas veicinot "labklājību, inovācijas un ilgtspējīgu attīstību". Tas ir ļoti vienpusīgs skatījums, kas ir pretrunā ar reāliem faktiem un to, ar ko jau šobrīd saskaras imigrācijai atvērtās valstis. Kompakts apdraud vārda un preses brīvību, jo tiek aicināts ieviest "naida noziegumu" un "naida runas" likumus. Paredzēta mediju profesionāļu izglītošana "par imigrācijas problēmām un terminoloģiju" un mediju "uzskatu veidošana". Tiek runāts par valsts finansējuma atņemšanu politiskajām partijām, kuras uzdrošinās runāt par imigrācijas ierobežošanu."

Latvijas inteliģences pārstāvji norāda: "Tie ir tikai daži no daudzajiem punktiem, kuri, ja Kompakts tiktu atbalstīts, varētu ierobežot mūsu valsts pašnoteikšanās iespējas robežu kontroles, imigrācijas, vārda un preses brīvības, kā arī mākslinieciskās izteiksmes, zinātniskās darbības u.c. jomās. Vairākas valstis jau ir atteikušās atbalstīt Kompaktu, jo tas var nostāties pret nacionālas valsts suverenitāti."

Tāpat vēstules autori atzīmē, ka, "pat ja šīs aizdomas būtu iespējams kliedēt ar pārliecinošiem argumentiem, tas līdz šim vēl nav izdarīts. Kopš jūnija dokuments vēl pat nav laikus iztulkots oficiāla tulkojuma formā Latvijas Republikas valsts valodā, lai katrs varētu ar to savlaicīgi iepazīties. Tas nav publiski apspriests plašsaziņas līdzekļos. Pat ierobežotas informācijas situācijā Latvijas iedzīvotājos ir ne mazums raižu par Latvijas politiķu nodomu atbalstīt migrācijas Kompaktu. Tā sekas var tieši skart ikvienu ģimeni Latvijā, tādēļ nav pieļaujams to atbalstīt pēkšņuma un noslēpumainības gaisotnē. Tas jau tagad cilvēkos vairo sarūgtinājumu, nedrošību un neuzticēšanos valsts pārvaldei."

Inteliģences pārstāvji aicina "valdību izturēties atbildīgi un lemt par Globālās migrācijas Kompakta atbalstīšanu vai neatbalstīšanu tikai pēc tam, kad būs veikta dokumenta skaidra analīze un pārliecinošs, atklāts izskaidrošanas darbs, lai Latvijas tauta var saprast Kompakta būtību un izteikt savu viedokli par to".

Atklāto vēstuli parakstījuši tādi sabiedrībā zināmi cilvēki kā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Latvijas Nacionālās operas valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš, rakstniece Māra Zālīte, gleznotāja Džemma Skulme, režisors Alvis Hermanis, TV un radio raidījumu vadītāja Baiba Sipeniece-Gavare un daudzi citi.

Ar pilnu vēstules tekstu var iepazīties šeit.