Menu
 

Eksperts: Gobzems mēģina radīt priekšnoteikumus Pabrika nominācijas neiespējamībai

  • Autors:  LETA
Aldis Gobzems. Aldis Gobzems. Foto: LETA

Ministru prezidenta amatam nominētais Aldis Gobzems (KPV LV) mēģina radīt visus priekšnoteikumus, lai partiju apvienības "Attīstībai/Par!" politiķi Arti Pabriku premjerministra amatam nominēt nebūtu iespējams vai arī viņš pats atteiktos no šī goda, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

Skudra pauda, ka Gobzema taktika līdzinās spēlei, kurā politiķis nemēģina akcentēt pretrunas starp politiskajiem spēkiem, bet rada priekšnoteikumus sev labvēlīga iznākuma veicināšanai.

Gobzemam patlaban ir jāatrisina vairākas problēmas, norādīja Skudra. "Vienu problēmu ar "Attīstībai/Par!" viņš ir atrisinājis," teica eksperts, norādot uz to, ka politiskā spēka pārstāvju retorika par Gobzema valdību pamatā "riņķojusi ap pielaides trūkumu". Tagad Gobzema priekšā ir divi izaicinājumi – nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un brīvībai/LNNK", kuras priekšsēdētājs Raivis Dzintars iepriekš teicis, ka 51 vai 53 balsu vairākums nebūšot ilgtspējīgs, un Jaunās konservatīvās partijas (JKP) un Zaļo un zemnieku savienības pretruna. "Ja [JKP līderis Jānis] Bordāns saka ZZS "nē!", tad tas ir jautājums par valdību, kurai būtu 53 balsis (JKP, KPV LV, NA, JV)," skaidroja eksperts.

"Gobzems spēlē uz nākamo kārtu. Tā kā grūti iedomāties, ka Bordāns ies kopā ar ZZS, tad paliek 53 balsis un iespējami politkorekts "Saskaņas" solījums atbalstīt kādos konkrētos jautājumos," pieļāva politologs.

Eksperta ieskatā Gobzems, kurš iepriekš jau izteicies, ka agrāk vai vēlāk "Saskaņa" būs valdībā, tagad varētu mēģināt turpmākajās sarunās iesaistīt arī partiju "Saskaņa", runājot par šī politiskā spēka iespējamo atbalstu atsevišķos nozīmīgos jautājumos, kas savukārt "Saskaņai" radītu iespēju sevi parādīt kā spēku, kas ir gatavs dialogam un konstruktīvai darbībai.

Domājot par to, kā varētu izvērsties turpmākās Gobzema valdības veidošanas sarunas, Skudra pieļāva: līdzšinējā retorika liecinot, ka nacionālā apvienība vairs nevēlas uzņemties lomu, kuru līdz šim pildījusi kopā ar "Attīstībai/Par!", nepieļaujot Jāņa Bordāna valdību (JKP). "Acīmredzot nacionālā apvienība saprot, ka viņiem tas īsti nav izdevīgi," teica Skudra, atgādinot, ka jaunākie partiju popularitātes reitingi rāda atbalsta kritumu šim politiskajam spēkam. "Nacionālā apvienība saprot, ka šādi tālāk spēlēties ir bīstami un vajag rīkoties gudrāk," sacīja politologs. Viņaprāt, politiskais spēks nogaidīs līdz brīdim, kad viņu atteikšanās turpināt sarunas par Gobzema valdības veidošanu izklausīsies jo īpaši pārliecinoši.

Atzīstot, ka Gobzemam, visticamāk, neizdosies izveidot valdību, jo "grūti iedomāties, ka Dzintars ies pret sevi un parakstīs deklarāciju valdībai ar 53 balsīm un vēl jo vairāk "Saskaņas" atbalsts konkrētos jautājumos", Skudra uzsvēra, ka patlaban ir svarīgi saprast, kādus soļus vēl Gobzems spers pirms brīža, kad teiks, ka nekas nesanāca, lai maksimāli izslēgtu iespēju premjera amatam uzrunāt Pabriku. "Gobzems saka ar savām darbībām, ka Pabrikam nav nekādu cerību un jēgas tikt nominētam. Ja Vējonis nominēs Pabriku, tad Gobzems varētu nākt ar paziņojumu, ka kā tad valdības gāzēji tagad izveidos valdību," komentēja Skudra.

"Gobzems kritizē Pabriku tāpēc, lai Vējonim būtu ārkārtīgi problemātiski nosaukt Pabriku, kurš palicis pēdējais sarakstā. Domājot, ka "Attīstībai/Par!" izslēdza Bordānu, var visai droši pieņemt, ka Bordāns ar Gobzemu neatbalstīs Pabriku. Jautājums, vai Vējonis šo “cirku” turpinās, pēc kā tad nāks “īstais” kandidāts, kas būtu kompromisa figūra, iespējams, no Saeimas deputātu vidus. Pieņemu, ka zondāža notiek, kā atzīst pats Gobzems," teica Skudra.

Politologa ieskatā, Gobzema mērķis ir panākt, lai to, ka sarunas izjukušas, pasaka vienalga, kurš, – tikai ne viņš pats. Kad būtu skaidrs, ka valdības veidošanas sarunas ir cauri, tad Gobzems nāktu ar paziņojumu, kurā asos formulējumos skaidrotu, kāpēc valdības veidošanas krīze izveidojusies un kas pie tā vainīgs, pieļāva eksperts.

Skudra uzsvēra, ka valdības veidošanas peripetijas nu virzās uz izšķirošo fāzi, norādot, ka, visticamāk, kuluāros jau sen norit sarunas par iespējamo premjera amata kandidātu. Eksperta ieskatā, Pabrikam pēc Gobzema mēģinājumu neveiksmes un konstruktīva risinājuma labā būtu jāatsakās no kandidēšanas uz premjerministra amatu, piedāvājot prezidentam izvēlēties kompromisa figūru ārpus trim šim amatam iepriekš izvirzītajiem kandidātiem. Skudra atgādināja Gobzema sacīto par nepieciešamību nepieļaut deputātu pirkšanu un aizmuguriskas vienošanās, tādējādi publiski pasakot, ka, visticamāk, "mašīna strādā" un frakciju "irdināšanas process sācies".

"Tā ir sarežģīta taktiska spēle, kurā nekas netiek darīts neapdomīgi un nepārdomāti," ieilgušo valdības veidošanas procesu vērtēja Skudra, uzsverot, ka ir jāsaprot, ko tie politiķi, sakot kādu tekstu, gribējuši pateikt, vienlaikus paturot prātā visu to, ko politiķi sarunājuši pirms tam.

Kā ziņots, Gobzems nolēmis pārtraukt sarunas par valdības veidošanu ar partiju apvienību "Attīstībai/Par", aģentūrai LETA paziņoja Gobzems. "Ar šo paziņoju, ka no turpmākajām valdības veidošanas sarunām izslēdzu "Attīstībai/Par", kurai pielipis valdības gāzēja vīruss. Šim vīrusam jau ir recidīva raksturs, un tā acīmredzot ir tā jaunā politika, ko partija solīja vēlētājiem," teikts Gobzema paziņojumā.

Tāpat ziņots, ka pēc pirmdien notikušās sestās sarunas partiju pārstāvji atzina, ka tiem aizvien ir daudz neskaidrību un jautājumu saistībā ar topošo valdību, kuru Valsts prezidents uzticējis veidot "KPV LV" premjera amata kandidātam Gobzemam. Vislielākā skepse šajā jautājumā ir izskanējusi no AP pārstāvjiem. Politiķi pirmdien atturējās prognozēt, vai atvēlētajā termiņā Gobzema valdība varētu tikt izveidota, kā arī to, kuras partijas šādu valdību varētu atbalstīt.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis devis Gobzemam laiku līdz 10. decembrim, lai panāktu vienošanos par topošo valdību un tās prioritātēm. Sarunās par iespēju izveidot Gobzema valdību piedalījās viņa pārstāvētā "KPV LV", "Attīstība/Par!", JKP, VL-TB/LNNK, ZZS, kā arī "Jaunā Vienotība". Visas šīs partijas paudušas, ka neredz iespēju veidot valdību ar "Saskaņu".

Kopumā parlamentā darbojas septiņas frakcijas. No "Saskaņas" Saeimā ievēlēti 23 deputāti, JKP un "KPV LV" pārstāv pa 16 deputātiem, AP un VL-TB/LNNK – pa 13, ZZS – 11, bet JV – astoņi deputāti.

Pēc Gobzema paziņojuma sagaidāms, ka sarunas par valdības veidošanu turpinās piecas partijas, kurām kopā parlamentā ir 64 balsis, tomēr JKP ir uzsvērusi, ka tai joprojām ir spēkā "sarkanā līnija" par sadarbību ar ZZS. Ja šīs "sarkanās līnijas" dēļ Gobzema valdības veidošanas sarunas pamestu JKP, tad valdības izveidei vairs nepietiek balsu, savukārt, ja no sarunām tiktu izslēgta ZZS, atlikušajām četrām partijām kopā būtu 53 balsis Saeimā.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.