Ārlietu ministrs: Latvijas ārpolitikas pamats ir atbalsts Ukrainai, aktīva līdzdalība ES un NATO

Viņš sacīja, ka Latvijai ir izcila sadarbība ar visiem NATO partneriem. Kad partneri aicināja Latviju solidarizēties un nākt palīgā, Latvija to ir nekavējoties arī darījusi. Latviešu karavīri varonīgi piedalījušies un arī krituši starptautisko operāciju laikā Irākā un Afganistānā, klāstīja Kariņš.

Kariņš atzīmēja, ka Latvijas karavīri patlaban dienē NATO vadītajā miera uzturēšanas operācijā Kosovā (KFOR). Ārlietu ministrs deputātiem norādīja, ka Latvija aktīvi atbild uz sabiedroto aicinājumiem pēc palīdzības, tāpat kā sabiedrotie ir atbildējuši uz Latvijas aicinājumiem.

"Kāds var uzdot jautājumu, vai toreiz tas bija pareizi?! Tas bija absolūti pareizi. [..] Partneri, kuriem mēs palīdzējām, šodien fiziski atrodas Latvijā. Pie mums ir arī Lielbritānijas spēki, lai gan tā ir izstājusies no ES. Lielbritānija Latvijai ir svarīgs sabiedrotais gan militāri, gan ekonomiskā ziņā," sacīja Kariņš, piebilstot, ka svarīga ir sadarbība arī mūsu ziemeļu kaimiņiem dažādos formātos.

Savā runā Kariņš īpaši izcēla ASV, kuras ir palīdzējušas finansēt Lielvārdes lidostas attīstību, uz kuru pavasarī pārcelsies Vācijas gaisa spēki, kamēr lidostā Igaunijā notiks modernizēšanas darbi. Ārlietu ministrs apliecināja, ka Latvija ir spējīga un gatava uzņemt Vācijas bruņotos spēkus.

Pēc ārlietu ministra paustā, ASV ir aktīvi palīdzējušas Latvijai ar dažādu ieroču sistēmu iegādi, tai skaitā ar krasta aizsardzības iekārtām, bet ne tikai. Kariņa ieskatā partneri novērtē Latviju, jo mēs ieguldām drošībā ne tikai vārdos, bet arī darbos. Savukārt Latvija augstu vērtē ikviena NATO partnera ieguldījumu ne tikai Austrumu flanga stiprināšanā, bet arī Latvijas.

Ārlietu ministrs deputātiem sacīja, ka Latvija 20 gadu laikā ir nostabilizējusi savas pozīcijas Eiropā un NATO, paužot pārliecību, ka valstij ir jāsāk aktīvāk meklēt sadarbību ar trešām valstīm, proti, ar tā dēvētajiem "globālajiem dienvidiem". Viņaprāt, tas ir svarīgi vairāku apstākļu dēļ. Latvijas ekonomikas attīstība ir balstīta uz eksportu. Ir jāpiesaista aizvien vairāk investīciju, lai Latvijā būtu vairāk eksportējošu uzņēmumu, tomēr uzņēmumiem ir vajadzīgs tirgus.

"Latvija ir labi pārstāvēta ES, ASV, Austrālijā, Japānā, bet ārpus Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Latvijai var vēl paplašināties. Aktīvāk meklējot arī politiskos kontaktus, mums tas ir jāmēģina darīt kopā ar uzņēmējiem, lai palīdzētu viņiem atvērt jaunas durvis, kur tas ir politiski nozīmīgi," teica ārlietu ministrs.

Kariņš norādīja, ka vēl viens apstāklis ir drošība. Tā dēvētie "globālie dienvidi" ir daļa no ANO. Piemēram, ANO nāk klajā ar dažādām rezolūcijām, tai skaitā arī par karu Ukrainā. Ārlietu ministrs uzsvēra, ka Krievija nav slinkojusi. Tā aktīvi strādā Dienvidamerikā, īpaši aktīvi Āfrikā. Krievijas naratīvs visiem ir labi zināms, taču ne patiesība, tāpēc Latvija skaidro, ka Krievijas karš Ukrainā ir tas pats "vecais koloniālais karš", kur bijušais kolonizators cenšas atgūt zaudēto koloniju - Ukrainu.

"Ticiet man, esmu runājis ar to valstu pārstāvjiem, kuru valstis ir bijušas kolonizētas, viņi momentā to saprot. Ja, piemēram, to stāsta kāds no mūsu Eiropas partneriem, kas pats pagātnē bijis kolonizators, to neuztver diez ko labi. Latvijai ir nozīmīga loma, atbalstot Ukrainu un stiprinot savu drošību, iet un sniegt draudzīgu roku šīm valstīm, skaidrojot, kas notiek mūsu reģionā," deputātiem teica ārlietu ministrs.

Viņš atgādināja, ka Latvija, kā arī Melnkalne kandidē uz nepastāvīgās locekles vietu ANO Drošības padomē uz laiku no 2026. līdz 2027.gadam. Ārlietu ministrs apliecināja, ka noris aktīvs darbs, lai iegūtu atbalstu Latvijas kandidatūrai. Pēc Kariņa paustā, Latvija var piedāvāt savu redzējumu un dot savu artavu pasaules drošības kontekstā. Viņš arī atzina, ka ANO ir jāveic reformas.

Ārlietu ministrs norādīja, ka pēc Otrā pasaules kara uzvarētāji sanāca kopā un izveidoja ANO, lai nodrošinātu, ka pasaule vairs nepiedzīvotu tik plašu karu un to garantēs organizācijas izveidotāji, kuru vidū ir Krievija, kura tagad pati ir kļuvusi par agresorvalsti. Viņš atzīmēja, ka tas ir milzu izaicinājums, taču Latvija grib būt daļa no ANO Drošības padomes, lai meklētu risinājumus.