Siliņa: Mežsaimniecības un lauksaimniecības nozares ir sadzirdētas un ieraudzītas
- Autors: LETA
Zemkopības ministrs Armands Krauze, Ministru prezidente Evika Siliņa un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa pie Ministru kabineta lauksaimnieku un meža nozares pārstāvju protesta akcijas laikā. Foto - LETA
Mežsaimniecības un lauksaimniecības nozares ir sadzirdētas un ieraudzītas, otrdien piketētājiem pie Ministru kabineta sacīja ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Viņa pauda, ka ir svarīgi rūpēties par dabu, ievērojot arī tautsaimniecības intereses, tādēļ aicināja nozari izstrādāt priekšlikumus kompensācijas mehānismiem un citiem nozarei sāpīgajiem jautājumiem, lai vēlāk tie varētu tikt izdiskutēti Ministru kabinetā.
Siliņa uzsvēra, ka sašutumu radījušais biotopu regulējums, kas pašlaik mežsaimniecības nozares ieskatā paredz neadekvātas kompensācijas par zemju pārņemšanu dabas aizsardzībai, vēl ir izstrādes stadijā, un pie tā ieviešanas mehānismiem Ministru prezidentes uzdevumā strādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), Zemkopības ministrija (ZM), Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), kā arī Finanšu ministrija.
"Mums vēl līdz galam nav izstrādāts ne jaunais kompensējošais regulējums, ne mēs esam līdz galam izstrādājuši, kādā veidā un par ko būs šīs kompensācijas, kā arī, cik lieli būs šie ierobežojumi," sacīja Siliņa, piebilstot, ka patlaban būtiski ir uzturēt dialogu starp politikas veidotājiem un nozari.
Savukārt Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Artūrs Bukonts uzrunā uzsvēra, ka nozarei primāri ir jācīnās par darba vietām, kā arī iespēju ražot produkciju no Latvijā audzētas koksnes. Viņš teica, ka ministrijas atsevišķi nav spējīgas atrisināt mežsaimniecības nozarei sāpīgos jautājumus un aicināja Siliņu uzņemties vadību par kopīgas un saskaņotas rīcības īstenošanu, ieviešot Eiropas zaļā kursa prasības Latvijā.
"Mums aizvien biežāk diemžēl sev jāuzdod jautājums, kas mēs esam - vai mēs esam saimnieki, vai mēs esam nomnieki savā zemē," uzrunājot piketētājus, sacīja Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš pauda, ka šāda protesta akcija ir vēsturisks brīdis, jo, nozares iesaiste protestējot, liecina par pēdējo brīdi, kad problēmas būtu jārisina.
Tāpat viedokli par nozarei sāpīgajiem jautājumiem piketā pauda virkne uzņēmēju. Cita starpā runātāji uzvēra mežsaimniecības nozares atalgojuma celšanu, neskaidrības par nākotni, kā arī nepieciešamību kooperēties, lai Latvijā Eiropas Savienības (ES) zaļā kursa prasības tiktu ieviestas godīgi, rēķinoties ar darba devējiem un zemju īpašniekiem.
LETA jau vēstīja, ka otrdien Rīgā pie Ministru kabineta bija pulcējies gandrīz tūkstotis mežsaimniecības un lauksaimniecības nozares pārstāvju, piketējot par taisnīgu kompensāciju ieviešanu, ja meža zeme tiek nodota dabas aizsardzībai.
LKF, LMĪB un biedrības "Zemnieku saeima" iesniegtajā vēstulē zemkopības ministram Armandam Krauzem (ZZS), Siliņai un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrei Ingai Bērziņai (JV) izvirzītas trīs prasības, tostarp nekavējoties pieņemt izmaiņas regulējumā par kompensācijām saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās, izstrādāt programmu brīvprātīgai dabas aizsardzības sistēmas ieviešanai Latvijā, kā arī ievērot samērīguma un saprātīguma principu un mazināt birokrātiju, veicinot konkurētspēju ar pārējām ES un citām valstīm.
ZM iepriekš aģentūru LETA informēja, ka Ministru kabinets ir uzdevis VARAM sadarbībā ar ZM un KEM 2024.gada 31.maijā iesniegt izskatīšanai priekšlikumus par efektīvāko piedāvājumu kompensāciju nodrošināšanai meža īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, vienlaikus nosakot, ka papildu valsts budžeta finansējuma nepieciešamības gadījumā jautājums tiks izskatīts 2025.gada budžeta ietvaros.
Patlaban meža īpašnieks par pilnībā aizliegtu saimniecisko darbību saņem kompensāciju 190 eiro apmērā par vienu hektāru, lai gan viena hektāra meža vērtība ir 10 000 eiro un vairāk, ņemot vērā mežaudzes vecumu, sugu sastāvu un citus faktorus.
Tāpat ziņots, ka 5.februārī Liepājā, Saldū, Talsos, Tukumā, Kuldīgā, Jelgavā, Dobelē, Bauskā, Jēkabpilī, Aizkrauklē, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Gulbenē, Limbažos un Ogrē notika lauksaimnieku protesti, kuros piedalījās aptuveni 2000 dalībnieku. Protesta laikā zemnieki vēlējās panākt Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītēja importa aizliegumu bez pārejas perioda, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes 5% apmērā atjaunošanu Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām dārzeņiem, birokrātijas mazināšanu lauksaimniecības nozarē, plašāku pieeju apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām, kā arī atteikšanos no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem zemes lietošanas ierobežojumiem.
Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš aģentūrai LETA pauda, ka lauksaimnieku prasības, kas tika iesniegtas politikas veidotājiem februāra sākumā, vēl nav izpildītas, taču pie tām darbs ir sācies. Vienlaikus Lazdiņš norādīja, ka pēc šīs dienas protesta akcijas "Zemnieku saeima" Rīgas domē iesniegs pieteikumu protesta akcijām oktobrī, tādējādi paužot nozares neatlaidību izvirzīto mērķu sasniegšanā.