Attiecībās ar Krievijas oligarhu miljardiem jāuzmanās ^{Apriņķis.lv}

Šobrīd Latvijā vairākās nozarēs atbrīvojas vai tiek veidota brīva telpa ieguldījumiem, kas atbilst Kremļa pietuvināto oligarhu interešu profilam. Tie ir nekustamie īpašumi, telekomunikācijas, enerģētika un arī finanses. Jau vēstīts, ka pašlaik pārdošanā nonākusi viena no lielākajām Latvijā strādājošajām bankām "Luminor". Ja Eiropas Centrālā Banka un vietējās uzraudzības iestādes miljardu eiro vērto darījumu apstiprinās, nākamgad 60 procenti bankas akciju pārceļos pie investīciju fonda "Blackstone Group L.P.". Fondi, kā zināms, operē ar svešu naudu, un informētās aprindās aug bažas, ka amerikāņu vizītkarte piesedz toksisku Krievijas naudu, ko tās saimnieki cenšas izvietot Rietumos. Nebūtu pirmā reize, kad tiek īstenota šāda shēma. Un ir divējādi iemesli, kādēļ tas tiek darīts.

Pakalpojumi Kremlim un sev

No vienas puses, Krievijas oligarhi palīdz Kremlim īstenot ieguldījumus stratēģiskos objektos un pirkt Rietumu elites labvēlību sankciju apiešanas nolūkā. Šādu viedokli konkrēti par abiem ar Latviju saistītajiem oligarhiem Avenu un Fridmenu paudis domnīcas "Free Russia Foundation" pētnieks Iļja Zaslavskis. No otras puses, arī Kremlim pietuvinātajiem nepieciešams drošas atkāpšanās ceļš gadījumam, ja trauslā saite ar viņu politisko darba devēju kādreiz pārtrūkst. Kāpēc Krievijas bagātnieki tiecas izvietot savu naudu ārzemēs, tostarp Latvijā, analītiskās žurnālistikas darbnīca "6K" vaicāja Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektoram Andim Kudoram. Viņš skaidro: "Krievijā valda tranzīta sajūta, cilvēki nav pārliecināti par to, kas notiks Krievijā pēc 5–10 gadiem. Drošāk ir izstrādāt plānu B, piemēram, investēt naudu Rietumos, tai skaitā Latvijā. Pērkot nekustamo īpašumu Latvijā, var nošaut uzreiz divus zaķus – gan izveidot finansiālo spilvenu, gan iegūt ceļošanas brīvību Šengenas zonā. Finanses lielām straumēm ik gadus aizplūst no Krievijas, viens strautiņš tek arī cauri Latvijai. Nauda netiek investēta pašā Krievijā, jo tas ir riskanti, labāk tad jau stabilajos Rietumos."

Attiecībā uz Latviju Krievijas bagātnieki lolo īpašu sentimentu, un atslēgas vārds te ir Jūrmala: "Jūrmala ir saistīta ar uztveri par PSRS laika "padomju Rietumiem", kur bija nedaudz vairāk brīvības un daudz vairāk laba servisa, salīdzinot ar Padomju Savienības pilsētām ārpus Baltijas. Atmiņas par jaunībā pavadīto laiku kūrortā ir sentiments, kas arī 21. gadsimtā vairo Krievijas tūristus un nekustamā īpašuma pircējus Latvijā. Rietumu serviss papildus iespējai to baudīt, runājot krieviski, vairo Rīgas un Jūrmalas pievilcīgumu." Tiesa, kopš rubļa vērtības krituma ap 2014. gadu lielākā daļa Krievijas iedzīvotāju šādu atpūtu vairs nevar atļauties, tāpēc pie mums brauc vidusslānis un bagātie.

Shēma – elites uzpirkšana

Kopš tālajiem padomju gadiem līdz pat Ukrainas okupācijai Jūrmala bijusi mājvieta krievu lielākajam popkultūras festivālam "Jaunais vilnis". Uz to sabrauca šovbiznesa zvaigznes, ietekmīgi politiķi un oligarhi, afēristi un noziedznieki. Acīmredzot sentiments liek atgriezties. Un tāpēc arī Avens ar Fridmanu savas "Baltijas muzikālās sezonas" rīko Jūrmalā. Fons oligarhu darījumiem kļuvis patiešām inteliģentāks, un tas arī pilnībā atbilst idejai par elites uzpirkšanu. Latviešu inteliģencei par Pugačovas vai Kirkorova vokalīzēm maza interese. Cita lieta ir Kristīne Opolais, Huans Djego Floress, "Orchestra dell’Accademia Nazionale di Santa Cecilia". Pat Holivudas zvaigznes Džona Malkoviča priekšlasījumi. Tās ir intelektuālas izpriecas un noteikti ne mazāk dārgas par Pugačovu ar visu viņas svītu.

Un šī nav Avena izgudrota oriģināla shēma. Savulaik gruzīnu izcelsmes Krievijas uzņēmējs Bidzina Ivanišvili investēja Gruzijas kultūrā, maksāja māksliniekiem stipendijas, veidoja savu publisko tēlu. Un 2012. gadā viņš kļuva par Gruzijas premjeru un vienlaikus bagātāko cilvēku Gruzijā. Iepatikās publikai.

Pjotrs Avens acīmredzami cenšas iepatikties – viņš sistemātiski atgādina par savām Latvijas saknēm. Viņš arī dažās epizodēs tuvu stāvējis Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību uzlabošanas mēģinājumos. 2015. gadā intervijā laikrakstam "Diena" viņš sacīja: "Man ļoti gribētos, un tas saistās arī ar manu izcelsmi, lai Latvija un Krievija viena otru saprastu, nenovērstos viena no otras, lai dažādi, arī gadsimtiem seni aizvainojumi būtu pārvarēti, būtu normālas, labas, labestīgas attiecības. Lai nebūtu nekādu pretkrievisku emociju Latvijā un pretlatvisku – Krievijā." Tajā pašā intervijā viņš runāja arī par to, ka politiskais saspīlējums un sankcijas traucē privātajam biznesam.


Fonda "Baltijas muzikālās sezonas" priekšsēdētājs Pjotrs Avens, zīmolu konsultāciju uzņēmuma "ERDA" īpašniece un laikmetīgās mākslas centra "KIM?" dibinātāja Zane Čulkstēna un festivāla dibinātājs Jānis Zuzāns piedalās klasiskās mūzikas festivāla "Rīgas Jūrmala" atklāšanas pasākumā Latvijas Mākslas akadēmijas 2. korpusā.

Ko dara "Alfa" un L1

Attiecībā uz Krieviju nošķirt, kur beidzas valsts un kur sākas privātās intereses, ir praktiski neiespējami. Tieši tāpēc ASV Kongresa uzdevumā izveidotajā "Kremļa sarakstā" līdzās ievērojamiem politiķiem un valsts uzņēmumu vadītājiem iekļauti arī oligarhi, tostarp Latvijas kultūras mecenāti Mihails Fridmans un Pjotrs Avens. Te jāatgādina, ka šis nav personu saraksts, pret kurām plānotas sankcijas, bet tieši tā šī saraksta funkciju tulko lielie ārzemju mediji. Ja sankciju režīms pret Krieviju tiks pastiprināts, viņi būs pirmie kandidāti iekļaušanai melnajos sarakstos līdz ar visiem saviem kapitāliem, un tie izvietoti virknē nozaru. Tā nav tikai viena no lielākajām Krievijas komercbankām "Alfa bank". Banka darbojas arī astoņās ārvalstīs. Taču bez finanšu pakalpojumiem konglomerāts "Alfa group" nodarbojas arī ar investīcijām, mazumtirdzniecību, pieciem miljoniem iedzīvotāju Krievijā nodrošina ūdensapgādes pakalpojumus un pat pilda pudelēs minerālūdeni "Boržomi". To pašu, kas Rīgas veikalos nopērkams.

Vēl plašāka darbība ārzemēs tiek izvērsta caur "Alfa group" nodibinātajiem investīciju holdingiem "LetterOne" jeb L1. To bizness ir enerģētika, informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas, veselības aprūpe, mazumtirdzniecība un finanses. Vairākās Eiropas valstīs – Lielbritānijā, Vācijā, Itālijā – valda satraukums par to, ka stratēģiski nozīmīgi uzņēmumi nonāk Kremlim pietuvināto oligarhu rokās vai to ietekmē. Turklāt notiek tas, atkal jau izmantojot vietējo eliti. Avena un Fridmana dibinātajam konglomerātam laužoties dziļāk Eiropas naftas un gāzes biznesā, bijušais Zviedrijas premjers Karls Bilts tika iecelts valdes padomnieka amatā, bet bijušais britu tirdzniecības ministrs Mervins Deiviss kļuva par direktoru padomes priekšsēdētāja vietnieku. Nu gluži kā pie mums Krievijai piederošā "Latvijas gāze" savāca pie sevis ekspremjeru Aigaru Kalvīti, bijušo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāri Ilzi Pētersoni-Godmani un bijušo Valsts kancelejas direktori Elitu Dreimani. Taisnais vads pie politiķiem Krievijas biznesam nodrošināts.

Viņu intereses Latvijā

Kas vēl šo naudu varētu interesēt Latvijā? Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors te min vairākas jomas: "Lielo Krievijas biznesu interesē tranzīts, loģistika, finanšu pakalpojumi. Visos šajos sektoros ir savi izaicinājumi Latvijā. Banku caurspīdīgumam attīstoties, daļa naudas plūdīs uz Rietumiem pa citiem ceļiem. Piena ražošana arī ir pievilcīga Krievijas uzņēmējiem, tomēr sankciju režīms te izdara korekcijas. Un, protams, enerģētika." Pēc Krimas aneksijas visos minētajos sektoros gan esot vērojama Krievijas ietekmes mazināšanās.

Krievijas biznesa kultūra vienmēr bijusi saistīta ar pārliecību, ka darījums nav iespējams bez kopīgas šņabja dzeršanas un medībām. Ka dot kukuļus ir norma. Ka biznesam jāveido ciešas attiecības ar politisko eliti. Andis Kudors spriež: tas vien nenozīmē, ka ikkatra uzņēmējdarbības iniciatīva no Krievijas puses būtu automātiski jāvērtē kā nelabvēlīga Latvijai. Tomēr it visā, kas saistīts ar attiecībām ar Krieviju, nepieciešams maksimāls caurspīdīgums.

Šai kontekstā ir lietderīgi paturēt prātā, ka "Baltijas muzikālās sezonas" primāri ir nevis augstās mākslas pasākums, bet gan Kremlim pietuvinātu oligarhu biznesa forums. Un oligarhu nauda atšķirībā no festivāla gulēt neiet. Latvijai ir jāuzmana, kas pērk tās bankas, nekustamos īpašumus un rūpnīcas, lai kādā brīdī nepārtaptu Kremļa filiālē.