Vēstnieks: Latvija aizvadīto gadu laikā būtiski kāpinājusi savu klātbūtni dažādos ANO formātos

2011.gadā saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu Latvija pieteica kandidatūru uz vēlētā vai nepastāvīgā locekļa vietu ANO Drošības padomes vēlēšanās 2025.gadā uz diviem gadiem: 2026. un 2027.gada termiņu.

Pildegovičs atzīmēja, ka Latvija nopietni gatavojas balsojumam ANO Ģenerālajā asamblejā. Lai gan patlaban vēl nav zināms precīzs datums, kad 2025.gadā vēlēšanās notiks, taču parasti vēlēšanas ANO Ģenerālajā asamblejā notiek jūnija pirmajā dekādē.

Vēstnieks skaidroja, ka, piemēram, šogad ANO Drošības padomes vēlēšanas notiks 6.jūnijā. Pēc apmēram 14 mēnešiem varētu notikt balsojums par Latviju. Pildegovičs sacīja, ka balsojums ir aizklāts un balso visas balsstiesīgās ANO dalībvalstis. Patlaban ANO ir 193 valstis. Lai Latvija tiktu ievēlēta, ir jāiegūst vismaz divas trešdaļas balsu jeb 129 balsis - ANO dalībvalstis nobalso par vēlētām ANO Drošības padomes valstīm.

"Es vērtēju Latvijas izredzes kā labas. Latvija aizvadīto gadu laikā ir būtiski kāpinājusi savu klātbūtni dažādos ANO formātos. Sevišķi pēc tam, kad Krievija anektēja Krimu, Latvijas valdība sāka pievērst pastiprinātu uzmanību ANO formātiem, apzinoties, ka tieši ANO globālā līmenī ir tā organizācija, kur tiek veidotas un stiprinātas starptautiskās tiesības - formāti, kur notiek arī darbs attiecībā uz nesodāmības izskaušanu, uz humāno palīdzību cietušajiem konfliktos," teica vēstnieks.

Viņš pieminēja, ka Latvijas miera uzturētāji piedalās ne tikai NATO un Eiropas Savienības misijās, bet arī divās ANO misijās - Libānā un Jeruzalemē. Mūsu bruņoto spēku pārstāvji palīdz mazināt vardarbības saspīlējumu Tuvo Austrumu reģionā. Vēstnieks apliecināja, ka Latvijas klātbūtni starptautiskā miera uzturēšanā novērtējušas ANO dalībvalstis un ANO.

Viņš atzīmēja, ka Latvija ir arī aktīva tiesiskuma jautājumos un jautājumos, kas attiecas uz Krievijas agresijas apturēšanu. Pēc vēstnieka paustā, šajos jautājumos Latvija ir bijusi principiāla un neatlaidīga, lobējot ANO rezolūcijas un ANO klātbūtni Ukrainā, rosinot ANO dalībvalstis pievērst lielāku uzmanību Krievijas agresijas atturēšanai. Divu gadu laikā Latvijas diplomāti Ņujorkā uzstājās ar vairāk kā 40 paziņojumiem, nosodot Krievijas agresiju Ukrainā.

Pildegovičs klāstīja, ka Latvija ir aktīva arī jautājumos, kas skar plašo digitālo jomu, kiberdrošību, dezinformācijas apkarošanu, kā arī jautājumiem, kas skar mākslīgā intelekta ienākšanu modernās pasaules apritē, gan ar pozitīvajiem aspektiem, kas saistīti ar mākslīgo intelektu, gan arī ar riskiem, kuras šīs tehnoloģijas pastiprina.

"Jautājumos, kas skar sieviešu tiesības konfliktos, it īpaši seksuālās vardarbības bruņotajos konfliktos novēršanu. Par šiem tematiem Latvija ir iestājušies ļoti stingri. Protams, atbalstot arī starptautisko tiesu darbu. Pirmkārt, skatoties atkal uz Krievijas agresiju, bet ne tikai-arī Afganistānā, Sīrijā, Mjanmā ," teica vēstnieks.

Viņš pastāstīja, ka Latvijas redzeslokā ir arī tie jautājumi, kas attiecas uz preses brīvību, žurnālistu drošību. Vēstnieks pieminēja arī to, ka Latvija apzinās arī klimatu pārmaiņu ietekmi uz starptautisko drošību. Pēc viņa paustā, ir virkne valstu, kurām klimata pārmaiņas rada eksistenciālus riskus, piemēram, tās ir salu valstis, bet arī reģioni, piemēram, Sāhela, Sahāras reģioni, kur klimata pārmaiņas pastiprina arī terorisma un pilsoņu kara draudus. Latvijas eksperti piedalās ANO sarunās par krasta erozijas un jūras līmeņa celšanās ietekmi uz valstu suverenitāti, par pilsētu ietekmi uz klimata pārmaiņām.

"Latvija ir centusies dažādos ANO formātos palīdzēt arī šo reģionu valstu problēmu apzināšanā un arī risinājumu meklējumos. Mums, kā zināms, ir konkurences šajās vēlēšanās. Tā ir diezgan izplatīta prakse ANO vēlēšanās. Mēs uzskatām, ka vēlēšanās jāuzver tai valstī, kura ir vairāk pelnījusi, ir bijusi neatlaidīgāka, aktīvāka, kas piedāvā arī lietišķus risinājumus sasāpējušām akūtām pasaules problēmām," sacīja Pildegovičs.

Taujāts, kurās valstīs Latvijas kampaņa, iespējams, strādā mazāk efektīvi, vēstnieks uzsvēra, ka Latvijas diplomātiskās darbības ģeogrāfija ir ļoti plaša. Latvija vairāku gadu griezumā ir centusies veidot, stiprināt valsts kontaktus arī ārpus mūsu tradicionālajiem reģioniem. Runa nav tikai par Eiropu, Austrumeiropu, Kaukāzu un Centrālāziju, kur Latvija tradicionāli ir bijusi vairāk iesaistīta. Vēstnieks akcentēja, ka Latvija ir centusies vairāk meklēt sadarbības iespējas un partnerības ar tādiem reģioniem kā Āfrika, kas varbūt Latvijai ir mazāk zināms kontinents, taču to veido 54 valstis.

"Tāpēc pēdējo divu, trīs gadu laikā esam intensīvi rīkojuši konsultācijas, vizītes, tikšanās, iesaistot arī Latvijas ekspertus, uzņēmējus un nevalstiskās organizācijas, lai meklētu lielākas saskarsmes tematus ar Āfriku. Tāpat jau pieminētās salu valstis. Tas arī, tēlaini runājot, ir liels vēlēšanu iecirknis, ar ļoti svarīgām balsīm ANO procesos," sacīja Pildegovičs.

Viņš pieminēja, ka pirms trim gadiem Latvija atvēra vēstniecību Austrālijā. Latvijas diplomāti sākuši uzņemt arī pirmos kontaktus ar Klusā okeāna valstīm. Pēc vēstnieka paustā, Latvija ir centusies arī kopt attiecības ar Latīņameriku, Centrālo Ameriku, lai "noklātu" visas svarīgākās reģionālās grupas.

Runājot par to, kā klājas Latvijas konkurentei vēlēšanās - Melnkalnei, vēstnieks norādīja, ka Melnkalne pārstāv Austrumeiropas valstu grupu ANO. Melnkalne ir Latvijas sabiedrotais NATO. Pildegovičs sacīja, ka viņš nevēlas detalizētāk vērtēt Melnkalni, taču viņš atzina, ka konkurence ir un tā ir izplatīta prakse. Vēstnieks akcentēja, ka tas varbūt vēl vairāk palīdz koncentrēties uz svarīgākām prioritātēm, taču dalība ANO Drošības padomē Latvijai ir ļoti būtiska prioritāte.

Viņaprāt, Krievijas agresija Ukrainā padara šo tematu sevišķi aktuālu. Latvija uzskata, ka mūsu reģiona valstu balsij ir jāskan ļoti nepārprotami, skaļi un regulāri. Vēstnieks uzsvēra, ka agresija turpinās jau trešo gadu. Turklāt agresijai ir daudzi un dažādi aspekti - cilvēku ciešanas, bēgļu plūsmas, pārtikas drošība, kodoldrošību Zaporižjas atomelektrostacijā, vides piesārņošana, atmīnēšana, nesodāmības izskaušanu, starptautiskās krimināltiesas darbs attiecībā uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem. Saraksts ir ļoti garš.

"Mūsuprāt, mūsu reģiona balsij šajā periodā - tuvākajos divos, trijos gados - būtu ļoti liela nozīme. Pasaulē ir daudz konfliktu, daudz saspīlējumu, vairākos reģionos ir krīzes, bet, mūsuprāt, tieši Krievijas agresija pret Ukrainu ir viens no tādiem pagrieziena notikumiem, kas lielā mērā ietekmēs visas ANO sistēmas nākotni, jo šajā gadījumā Krievija ciniski un sistemātiski pārkāpj ANO Hartas pamatprincpus. Tātad viena no pastāvīgām Drošības padomes loceklēm, mēģina iznīcināt citu ANO dibinātājvalsti, ar bruņotu spēku anektē teritorijas, groza robežas, turklāt šī agresija ir iesākusies 2014.gadā un ilgst jau desmit gadus," skaidroja vēstnieks.

Viņš atzīmēja, ka Latvijai starptautiskajā politikā Ukrainas neatkarības nosargāšana ir jautājums numur viens, kur ir nepieciešama visas pasaules mobilizācija un atbalsts Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska Miera samita iniciatīvai.

Pildegovičs norādīja, ka Latvijas kampaņas sauklis ir "Kopā par mieru un noturību". Viņaprāt, šie principi ir ļoti būtiski. Tas nozīmē, ka Latvija ir gatava strādāt kopā ar dažādu reģionu valstīm, līdzīgi domājošām valstīm, tām, kuram rūp starptautiskās tiesības un kuras tiešām gan pēc burta, gan pēc gara gatavas aizstāvēt ANO Hartu, tai skaitā arī nelielo vai mazo valstu intereses. Pēc vēstnieka paustā, Latvijas dalība ANO DP ir arī apliecinājums vēlmei reformēt, uzlabot ANO, jo Latvija uzskata, ka ANO kā kolektīvai struktūrai jābūt daudz efektīvākai, atbildīgākai un vienotākai.

Vēstnieks atgādināja, ka Latvijas kampaņu oficiāli atklāja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Ņujorkā pagājušā gada novembrī, apmēram pusotru gadu līdz vēlēšanām. Priekšdarbi dalībai ANO DP uzņem apgriezienus, Latvijai aktīvāk iesaistoties ANO darbā. Piemēram, pirms divām nedēļām Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) apmeklēja Sieviešu tiesību komisijas sēdi Ņujorkā, ASV, apliecinot valdības vadītājas iesaisti un ieguldījumu.

"Mēs piedalāmies arī dažādos reģionālajos forumos gan Āfrikā, gan Latīņamerikā, gan Āzijā, konsultējamies ar šo reģionu valstīm. Sākam uzņemt pastiprinātus kontaktus ar tām valstīm, ar kurām Latvijai būs kopā jāstrādā ANO Drošības padomē. Lai vienotos par ANO Drošības padomes dienaskārtību, jāpanāk vismaz deviņu valstu atbalsts, lai kādi jautājumi tiktu apstiprināti dienaskārtībā," uzsvēra Pildegovičs. Citiem vārdiem sakot, tā ir arī Latvijas atbildība, lai demokrātiskām un tiesiskām valstīm ANO DP būtu vairākums.

Viņš norādīja, ka kopumā ANO Drošības padomē ir 15 valstis. Šogad ANO Drošības padomē ievēlēs arī Dāniju un Grieķiju no Rietumeiropas grupas. Latvija ar šīm valstīm konsultējas par to prioritātēm un dalās ar savām domām, un sāk skatīties, ko kopā varētu darīt, ievēlēšanas gadījumā.

Vēstnieks gan atzina, ka intensīvāks kampaņas un priekšdarbu posms sāksies gadu pirms vēlēšanām. Tas laiks būs piesātināts, jo šogad vēlēšanas ir jūnijā - gaidāma vēl viena vēlēšanu kārta - pirms mūsu vēlēšanām 2025.gadā.