Rietumeiropai nedrošāk, migrantiem drošāk Apriņķis.lv
- Autors: Una Griškeviča
Eiroparlamenta deputāts no Nacionālās apvienības Roberts Zīle vērtē, ka potenciālajiem migrantiem un bēgļiem tiek sūtīti aplami signāli par patvēruma iespējām Eiropā.
Publicitātes foto
Pirms divām nedēļām Latvijas parlaments balsojumā noraidīja Eiropā asas diskusijas izsaukušo "Globālo deklarāciju (kompaktu) par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju" jeb ANO Migrācijas paktu. Aptuveni 150 pasaules valstu pārstāvji pirmdien, 10. decembrī, Marakešā notikušajā sanāksmē šo dokumentu atbalstīja. Tomēr vairāku valstu valdības atteicās to parakstīt un sanāksmē Marokā nepiedalījās, savukārt Beļģijā šā dokumenta dēļ valdība nedēļas nogalē pat krita.
Jau ziņots arī, ka otrdienas, 11. decembra, vakarā terora aktu Ziemassvētku tirdziņa apkaimē Strasbūras centrā sarīkoja 29 gadus vecais marokāņu izcelsmes Francijas pilsonis Šerifs Šekats, šaujot un uzbrūkot cilvēkiem ar nazi. Uzbrukuma laikā terorists saucis: "Allahu Akbar!" Divi cilvēki gāja bojā uzbrukuma vietā, bet viens neilgi pēc tam nomira slimnīcā. Ievainoti tika vēl 13 cilvēki, no kuriem viens tagad jau miris. Saistībā ar teroraktu aizturēti septiņi cilvēki, piektdien pavēstīja Francijas vecākais terorisma lietu prokurors Remī Eincs. Aizturēto vidū ir četri Šekata ģimenes locekļi, kā arī trīs tuvi paziņas.
Izmeklētāji cenšas noskaidrot, vai Šekatam kāds uzbrukumu sarīkot ir palīdzējs, uz to iedrošinājis vai arī sniedzis atbalstu divu dienu laikā pēc uzbrukuma. Ceturtdienas vakarā policija Šekatu nošāva Strasbūras Neidorfas rajonā, kur ceturtdien bija izvērsusi operāciju viņa meklēšanai. Terorists uz policistiem šāvis un atbildes šāvienu ugunī tika nogalināts.
Teroristu grupējuma "Daīš" propagandas atzars "Amaq" ceturtdienas vakarā paziņoja, ka Šekats bijis "Daīš" kareivis. Francijas iekšlietu ministrs Kristofs Kastanērs džihādistu paziņojumu noraidīja. Ar nožēlu jāpiebilst, ka spēka struktūras un citi kompetenti dienesti atkal nebija spējīgi ne tikai pasargāt sabiedrību, bet arī neitralizēt uzbrucēju turpat notikuma vietā.
"Rīgas Apriņķa Avīze" lūdza šo situāciju komentēt Eiroparlamenta deputātam Robertam Zīlem, kurš pārstāv Eiropas Konservatīvo un reformistu grupu, kas asi iestājas pret šo pretrunīgi vērtēto dokumentu. Vēl atgādināsim, ka Eiropas Komisija pašlaik strādā pie idejas migrāciju padarīt legālu, kā ieganstu minot, ka Eiropas Savienībā samazinās iedzīvotāju skaits un jau pavisam drīz būs nepieciešams darbaspēks, kura trūkums tiekot izjusts jau tagad.
"Ja Rietumeiropa, kura nenoliedzami bija šī tā sauktā Migrācijas pakta satura būtības epicentrā, vēlas panākt, lai neatkārtojas 2015. gadā aizsākusies migrācijas krīze, vissvarīgākais ir nesūtīt aplamus vai pārprotamus signālus. Kam? Nākamajiem potenciālajiem migrantiem, bēgļiem, jo, balstoties uz pakta saturu, to statuss jau kļūst aizvien miglaināks, lai gan starp tiem ir jāsaglabā būtiska šķirtne," uzsver Roberts Zīle, piebilstot, ka viņš pievienojas tiem, kuri uzskata, ka šis pakts rada būtisku risku, ka potenciālie bēgļi tā vietā, lai likumiski kārtotu nepieciešamo dokumentāciju, kuru neapšaubāmi cilvēktiesību izpratnē respektē arī Latvija, drīzāk būs atkal motivēti riskēt ar dzīvību un virkni juridisko seku, lai nelegāli nokļūtu viņiem vēlamajās valstīs, paļaujoties, ka kāda pagaidām nesaistoša rezolūcija viņus paglābs. "Tas kārtējo reizi radīs spiedienu uz Eiropas Savienības ārējām robežām un to nosargāšanu, vēl vairāk noslogos dalībvalstu atbildīgās instances, tostarp vēstniecības, ar dokumentu un skrīninga pieprasījumiem, kā arī "atgriezīs ventili" kārtējam nelegālajam cilvēku transportēšanas biznesam, kurš nu jau kļuvis ienesīgāks nekā narkotiku bizness," skaidro R. Zīle, norādot – viņa pārstāvētā Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa Eiropas Parlamentā asi iestājas pret šo paktu; frakcijā ietilpstošā flāmu nacionālā alianse pat bijusi spiesta pamest Beļģijas federālo koalīcijas valdību. Tiesa, kā norāda politiķis, migrācijas jautājumi tomēr jāatstāj dalībvalstu kompetencē.
"Rīgas Apriņķa Avīze" lūdza politiķi komentēt arī pašlaik tik aktuālos drošības jautājumus kontekstā ar 11. decembra vakarā Strasbūrā notikušo terora aktu, kā arī Eiropā uzliesmojušajiem "dzelteno vestu" protestiem, kas no Parīzes nu jau vairākas nedēļas nogales pārmetušies arī uz Briseli. "Jā, diemžēl pavisam nesen atkal nācās sekot līdzi cilvēku dzīvības izdzēsušajam teroraktam Strasbūrā, kad pats biju pāris kilometru attālumā no slavenā Ziemassvētku tirdziņa (četras reizes gadā EP sēdes notiek Strasbūrā – red.). Briselē, lai arī bruņotiem armijas ierindniekiem lielākā daļa cilvēku vairs nepievērš uzmanību, ikdienā sajūta ir gana droša, jo tiek veikti dažādi aizsardzības pasākumi un lidostā ir krietni vairāk bruņotu patruļu." Savukārt par "dzelteno vestu" protestiem un to, vai šī kustība varētu pārmesties uz Latviju, R. Zīle teic, ka, "lai arī tā izraisa lielas nekārtības, šāda prakse Francijā un Beļģijā ir pietiekami ierasta parādība. Citās valstīs, tostarp Latvijā, tas nav tik ierasts, jo, šķiet, cilvēki saprot, ka savi politiskie uzstādījumi un vēlmes jāpauž vēlēšanu laikā, demokrātiskā procesā."