Kariņš: Sarunas par valdības veidošanu turpināšu kā JV līderis, nevis potenciālais premjera kandidāts

Pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni Kariņš žurnālistiem sacīja, ka pašlaik viņš ne no kā neatsakās un nekam nepiesakās, jo arī iepriekš nebija oficiāli nosaukts premjera amata kandidāts. Viņš kā JV vadītājs ar pārējiem politiskajiem spēkiem turpināšot meklēt risinājumus, lai izveidotu stabilu vairākumu.

"Es neko neizslēdzu šobrīd, bet dievs nedod, ja mans vārds būtu iemesls, kāpēc kāds negribētu vienoties," sacīja Kariņš, atbildot uz jautājumu, vai tiek uzturēta viņa kandidatūra premjera amatam. Kariņš akcentēja, ka partijas meklēs iespējas rast kompromisus. Pēc politiķa teiktā, vienoties nav neiespējami, bet ir sarežģīti un laikietilpīgi.

Viņš minēja, ka pašlaik ir izveidojies topošās valdības kodols ar 50 balsīm parlamentā: JV, apvienība "Attīstībai/Par!" (AP), Jaunā konservatīvā partija (JKP) un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un brīvībai/LNNK" (VL-TB/LNNK). Šīs 50 balsis esot diezgan stabilas, bet politiķi strādāšot, lai paplašinātu šo skaitu.

Vienlaikus Kariņš uzskata, ka nedēļas laikā daudz ir panākts. Partijas vienojās par valdības prioritātēm un gandrīz arī par atbildības jomu sadalījumu, bet klupšanas akmens esot bijis "KPV LV" vēlme virzīt Aldi Gobzemu iekšlietu ministra amatam. Politiķis uzsvēra, ka viņa iebildumi pret Gobzemu nav personīgi, tomēr iekšlietu ministram ir jābūt ar nevainojamu reputāciju, kurš no pirmās dienas varētu pilnvērtīgi strādāt.

Kariņš prognozēja, ka darbs pie valdības veidošanas turpināsies gan svētku laikā, gan pēc tiem. Viņš atkārtoti pauda viedokli, ka labākais risinājums būtu veidot sešu partiju koalīciju, iekļaujot valdībā arī Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un "KPV LV".

Taujāts, vai piektdien mudināja JKP atteikties no "sarkanām līnijām" pret ZZS, bet tas neizdevās, Kariņš atbildēja: "Es gribu izteikties korekti. Politikā apvainot un aizkaitināt diemžēl ir viegli. Tā māksla ir neapvainot un nedzīt nevienu stūrī. Mans mērķis ir atrast kopsaucējus, nevis norādīt uz iespējamiem vaininiekiem."

Kā ziņots, Kariņš bija piedāvājis veidot valdību, kurā būtu pārstāvētas piecas partijas: JV, JKP, "KPV LV", AP un VL-TB/LNNK. Sākotnēji sarunās piedalījās arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), taču atsevišķu partiju "sarkano līniju" dēļ šīs sarunas netika turpinātas.

Kariņš bija piedāvājis, ka JV jaunajā valdībā bez premjera amata varētu vadīt arī Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju. AP tika piedāvāts uzņemties aizsardzības ministra, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra, kā arī veselības ministra amatu. JKP varētu vadīt Tieslietu ministriju, Satiksmes ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju, bet "KPV LV" – Iekšlietu ministriju, Ekonomikas ministriju un Labklājības ministriju. VL-TB/LNNK varētu būt atbildīga par Kultūras ministriju, Zemkopības ministriju, kā arī partija varētu izvirzīt īpašo uzdevumu ministru demogrāfijas jautājumos.

Pēc piedāvājuma par atbildības jomu sadalījumu partijām radās domstarpības, jo "KPV LV" iekšlietu ministra amatam izvirzīja Aldi Gobzemu, kurš nav saņēmis pielaidi valsts noslēpumam. Kariņš viņa kandidatūru noraidīja, tomēr "KPV LV" savu nostāju nemainīja. Konsultācijās ar partijām nav izdevies rast risinājumu un izveidot valdību ar stabilu vairākumu parlamentā, tāpēc Kariņš nolēmis pārtraukt sarunas par iespēju izveidot valdību.

Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem ilgāk nekā divus mēnešus nav izdevies vienoties par topošo valdību, tāpēc pienākumu turpina pildīt līdzšinējais Ministra kabineta sastāvs. Sarunās par valdību bija iesaistītas visas Saeimā ievēlētās partijas, izņemot "Saskaņu".