Menu
 

Tālis Linkaits: Ar četriem gadiem vajadzētu pietikt Apriņķis.lv

  • Autors:  Una Griškeviča
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits: “Mana prioritāte ir galvenie ceļi un ceļi ar lielu satiksmes intensitāti, un Rīga un Pierīga ir zona, kur tādi ceļi ir, līdz ar to tuvākajos gados tiem tiks pievērsta vislielākā vērība.” Foto – Viktorija Buraka, LETA Satiksmes ministrs Tālis Linkaits: “Mana prioritāte ir galvenie ceļi un ceļi ar lielu satiksmes intensitāti, un Rīga un Pierīga ir zona, kur tādi ceļi ir, līdz ar to tuvākajos gados tiem tiks pievērsta vislielākā vērība.” Foto – Viktorija Buraka, LETA

Lidostas “Rīga” taksometru problēmas sakārtošana, satiksmes organizācijas uzlabošana un cilvēciskošana, lai nedublētos vilcienu un autobusu reisi, vairāku nozīmīgu ceļu posmu labošana un jaunu apvedceļu būve, tostarp Pierīgā, – tie ir tikai daži pieturpunkti satiksmes ministra Tāļa Linkaita nākamo četru gadu darbības plānā. Turklāt ministrs ne tikai runā, bet arī dara, radot cerību, ka vismaz šajā jomā gaidāmas pozitīvas pārmaiņas.

– Par satiksmes autobusu reisu pārskatīšanu, ja tie kursē paralēli dzelzceļam. Vai ir kādi konkrēti termiņi, kad šis projekts varētu tikt īstenots, tostarp Pierīgā?

– Mēs pašlaik gatavojamies jaunam maršrutu tīkla konkursam – ar domu, ka tam jāstājas spēkā no 2021. gada 1. janvāra. Jaunajam transporta tīklam par pamatu liksim dzelzceļu – paļaujoties uz to, ka tajā brīdī jau būs jaunie elektrovilcieni. Līdz ar to vilcieni kursēs daudz biežāk, turklāt pārvadātājiem būs iespēja organizēt ekspresmaršrutus, piemēram, Rīga–Tukums, Rīga–Olaine–Jelgava, Rīga–Salaspils–Ogre, arī Carnikavas virzienā. Tas dos iespēju un motivāciju cilvēkiem biežāk izvēlēties tieši vilcienu kā ērtāko pārvietošanās veidu.

Mūsuprāt, nav lietderīgi valstij dubultā finansēt gan vilcienu pārvadājumus, gan autobusus, kas kursē paralēli vilcieniem. Līdz ar to visus maršrutus, kas Pierīgas areālā būs paralēli vilcieniem, ministrija atļaus veikt kā komercmaršrutus, bet no valsts puses tie netiks dotēti. Pasažieriem tas nozīmē, ka tiks ieviests ērts grafiks braukšanai ar vilcienu gan uz Rīgu, gan starp Pierīgas dzelzceļa stacijām, bet tur, kur pasažieri to uzskatīs par nepieciešamu, tiks ieviesti komercmaršruti, tā ka bez satiksmes nevienā vietā nepaliksim.

– Jūs jau, šķiet, esat ķēries pie vēl viena sāpīga jautājuma – lidostas “Rīga” taksometru problēmas – risināšanas…

– Esam iesnieguši Saeimā likuma grozījumus, kas paredz daudz stingrākas prasības taksometriem, kas strādā t.s. stratēģiskās nozīmes objektos – ne tikai lidostā, bet arī Rīgas pasažieru ostā, autoostā, dzelzceļa stacijā – visur, kur saskaramies ar tūristiem vai tūristi saskaras ar taksometriem. Tur mēs izvirzām gan augstākas prasības gan šoferiem – pieredze, zināšanas, valodas prasmes utt. –, gan taksometru pakalpojumu firmām – gan mašīnu kvalitātes ziņā, gan to, ka jābūt nomaksātiem nodokļiem, jābūt skaidrai tarifu struktūrai, ka jāpiedāvā t.s. fiksētie vaučeri. Ļoti ceru, ka ar stingrāku nosacījumu ieviešanu mums izdosies visu šo drazu no lidostas izsvēpēt ārā un ka “takšu kari” tur beigsies.

– Tika runāts par to, ka “Rīgas satiksme” vairākus maršrutus varētu pagarināt Pierīgas virzienos.

– Būtu racionāli, ja “Rīgas satiksme” strādātu visā Pierīgas zonā, bet diemžēl pašlaik līgums, kas Rīgas pilsētai noslēgts ar šo uzņēmumu, ierobežo plašu saimniecisko darbību, liedzot pilsētas maršrutiem izbraukt ārpus formālās Rīgas teritorijas, kas ļautu ietaupīt gan valsts, gan pilsētas resursus.

Esam skatījušies Ķekavas, Mārupes, Stopiņu un Upesleju virzienā, bet tas viss ir atkarīgs no Rīgas pilsētas vadības. Pēdējā tikšanās reize ar Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu bija negatīva, jo viņi neko nevēlas mainīt līdz 2021. gadam, savukārt no savas puses varam izdarīt tikai tik, cik viena puse var darīt. Ja otra puse nevēlas, tad pagaidām diemžēl esam tur, kur esam. Iespējas tam ir, un loģika arī.

– Vēl viena sāpīgā problēma, protams, ir sabrūkošie Latvijas ceļi. Vai tuvākajā laikā tiek plānota kāda ceļa posma atjaunošana vai pārbūve?

– Visi ceļi visā Latvijā ir reģistrēti un apzināti, un mēs zinām gan par kvalitatīvajiem, gan nekvalitatīvajiem posmiem. Ir jautājums tikai par līdzekļu pieejamību to atjaunošanai. Mana prioritāte ir galvenie ceļi un ceļi ar lielu satiksmes intensitāti, un Rīga un Pierīga ir zona, kur šādi ceļi ir, līdz ar to tuvākajos gados tiem tiks pievērsta vislielākā vērība.

Jau ir ieplānots un tiks īstenots šosejas A2 posma remonts no Garkalnes līdz “Sēnītei”, ieskaitot nobraucienu uz Murjāņiem līdz Gaujas tiltam, – tur tiks atjaunots segums, un darbiem būtu jāsākas 15. aprīlī, jo visi līgumi ir noslēgti. Protams, šoferīšiem būs jārēķinās ar neērtībām, bet tās būs pozitīvas neērtības, jo beigās būs sakārtots ceļa posms.

Ir skaidrība arī par ceļu P4 uz Ropažiem – tur notiks projektēšana, mēs esam tikušies ar novada vadību un izskaidrojuši, kā notiks rekonstrukcijas darbi. Atkal esam atsākuši sarunas par Kangaru ceļa posma sakārtošanu. Iepriekšējā reizē bija neveiksmīgs ietekmes uz vidi novērtējuma mēģinājums, tagad, daudz rūpīgāk plānojot un domājot par vides prasību ievērošanu, mēs ceram tuvāko četru gadu laikā šo posmu sakārtot.

Jau esam diezgan tālu pavirzījušies ar Ķekavas apvedceļa projektu, ir izsludināts konkurss un pieteikušies pretendenti, šā gada laikā jānosaka pretendents, kurš veiks apvedceļa būvniecību un tālāku apsaimniekošanu, tā ka arī ķekavniekiem ir gaisma tuneļa galā. Ja šis projekts ies veiksmīgi, pēc līdzīgas shēmas īstenosim arī visa Rīgas apvedceļa rekonstrukciju – paplašināsim, lai tas būtu cilvēcīgi izbraucams. Pašlaik tur ir ļoti intensīva plūsma un diemžēl arī daudz negadījumu. Daudzi ceļu būvniecības darbi notiks saistībā ar “Rail Baltica” izbūvi.

– Varbūt ir vēl kāds lielais ceļu atjaunošanas plāns?

– Tuvākajā laikā remontēsim Jūrmalas šoseju, un šim projektam speciāli atradām papildu līdzekļus, lai savestu kārtībā posmu no Rīgas robežas līdz Jūrmalai, jo, kā redzam, tur daudzviet ir izveidojušās rises un lietus laikā rodas akvaplanēšana. Līdz gada beigām to vajadzētu izdarīt.

– Šķiet, plānu jums netrūkst…

– Ja būtu pietiekami daudz līdzekļu, mēs jau sen būtu visu saremontējuši.

– Ar šiem četriem gadiem amatā jums pietiks laika visu to paveikt?

– Attiecībā uz ceļiem – noteikti ne. Visam pārējam, kas iecerēts – gan attiecībā uz sabiedriskā transporta cilvēciskošanu, uz autoceļu uzturēšanas nozares pārvaldību un dzelzceļiem –, gan vajadzētu pietikt.

Pilnu interviju ar Tāli Linkaitu lasiet 22.marta “Rīgas Apriņķa Avīzē”.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.