Menu
 

Cīņā par Valsts prezidenta krēslu sola iesaistīties trīs kandidāti - Levits, Jansons un Šmits

  • Autors:  LETA
Foto - Saeimas administrācija Foto - Saeimas administrācija

Saeimas Prezidijs ceturtdien nolēma, ka Valsts prezidenta vēlēšanas notiks 29.maijā, un līdz šim savu gatavību kandidēt tajās pauduši trīs pretendenti - koalīcijas virzītais Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) virzītais tiesībsargs Juris Jansons un dažu "KPV LV" iekšējās opozīcijas deputātu atbalstītais parlamentārietis Didzis Šmits (KPV LV).

Atbalstu Levita kandidatūrai, kas jau pieteikta oficiāli, ir paudusi nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, Jaunā konservatīvā partija un partiju apvienība "Attīstībai/Par!", kurām kopā ir 41 balss. Levitu plāno atbalstīt arī "Jaunā Vienotība", kuru Saeimā pārstāv astoņi deputāti. No partijas "KPV LV" pagaidām atbalstu Levita kandidatūrai ir pauduši vairāki deputāti - Artuss Kaimiņš, Ramona Petraviča, Aldis Blumbergs, Jānis Vitenbergs, Aivars Geidāns, kā arī Ivars Puga.

Līdz ar to, ja Saeimas deputāti balsos kā solījuši, tad Levits varētu saņemt vismaz 55 deputātu balsis, ar kurām būtu gana kļūšanai par valsts pirmo personu.

Tikmēr opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) kā savu kandidātu uz Valsts prezidenta amatu jau oficiāli pieteikusi tiesībsargu Jansonu. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Uldis Augulis slavēja Jansona lielās zināšanas un pieredzi, strādājot tiesībsarga postenī, proti, to, kas nepieciešams Latvijas cilvēkiem.

Savukārt atsevišķi "KPV LV" iekšējie opozicionāri Valsts prezidenta amatam vēlas virzīt Šmitu, aģentūrai LETA apstiprināja pats politiķis. Viņš skaidroja, ka par šo jautājumu apspriedies ar saviem partijas biedriem. Taujāts, vai par savu kandidatūru runājis arī ar citu Saeimas frakciju pārstāvjiem, Šmits atbildēja netieši, sakot, ka visas partijas savā starpā diskutē par šo tēmu un ir skaidrs, ka valsts augstākajam amatam nepieciešami dažādi kandidāti.

Parlamentārietis Aldis Gobzems aģentūrai LETA norādīja, ka savu izvēli attiecībā uz Valsts prezidenta amata kandidātu formulēs pirmdien, tomēr piebilda, ka būtu "fantastiski iepriecināts, ja kandidātu vidū būtu Raimonds Pauls".

Kā aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja Saeimas deputāte Linda Liepiņa (KPV LV), pieņemts lēmums virzīt vēl vienu kandidātu Valsts prezidenta amatam - konkrēta persona jau ir izvēlēta, taču tās vārds pagaidām atklāts netiks.

Tikmēr partija "Saskaņa" savu Valsts prezidenta amata kandidātu nevirzīs, taču visus citus šim amatam pieteiktos pretendentus salīdzinās ar savu kādreizējo augstā amata kandidātu, mācītāju Pēteri Sproģi, mēģinot viņos saskatīt morālās vērtības. Kā aģentūrai LETA sacīja politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, šāda pozīcija pamatojama ar to, ka viņu līdzšinējais kandidāts Sproģis vairs nav starp amata pretendentiem. "Mūs interesē morālā latiņa. Tās trūkums ir iemesls tam, kāpēc Latvijā nav uzticības politiķiem," norādīja Urbanovičs.

Valsts prezidenta ievēlēšanai nepieciešama vismaz 51 deputāta balss. Šoreiz pēc izmaiņām Satversmē Valsts prezidents tiks ievēlēts atklātā balsojumā.

Pašreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēmis nekandidēt uz otro termiņu augstajā amatā.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.