Menu
 

Levits pēc ievēlēšanas sola būt par visu Latvijas pilsoņu prezidentu

  • Autors:  LETA
Foto - LETA Foto - LETA

Pēc ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits savā uzrunā solīja kļūt par visu Latvijas pilsoņu prezidentu, tādējādi uzsverot, ka viņš būs visas Latvijas prezidents.

Viņš piebilda, ka būs visu pilsoņu prezidents, gan to, kas dzīvo Latvijā, gan ārpus tās, gan trūcīgo, gan pārtikušo, gan atstumto, gan par savu dzīvi drošo.

Uzrunājot klātesošos Levits uzsvēra, ka mēs valsti esam mantojuši no iepriekšējām paaudzēm un Latvijas valsts ir ietvars, kur īstenot sapņus, baudīt brīvību un runāt savā valodā. Darbs pie valstiskuma nostiprināšanas nebeidzas nekad, uzskata Levits, tāpēc cilvēku pienākums ir strādāt, lai nākamās paaudzes Latviju mantotu stipru, drošu un zaļu.

"Šim lielajam uzdevumam būs veltīts viss mans darbs," solīja Levits.

Levits norādīja, ka viņa darbs būs virzīts, lai visi varētu justies piederīgi savai valstij. "Mēs visi - Latvija, Eiropa, pasaule - dzīvojam strauju pārmaiņu laikmetā. Tāpēc mums bija jāprot šīs pārmaiņas paredzēt. Visā Latvijā ir milzīgs potenciāls iet pa veiksmīgas valsts ceļu, būt par valsti, ko virza veiksmīgi cilvēki," akcentēja Levits.

Viņš aicināja visus Latvijas iedzīvotājus "pielikt roku šim darbam". Citējot Raini, Levits uzsvēra, ka "pastāvēs, kas pārvērtīsies". Viņaprāt, tā ir atslēga Latvijas nācijas, kultūras un valodas pastāvēšanai caur gadu simtiem.

Levits pateicās Valsts prezidentam Raimondam Vējonim par pilnvaru termiņā paveikto.

Jau ziņots, ka Saeima šodien Valsts prezidenta amatā ievēlēja Levitu, kuru šim amatam virzīja koalīcijas politiķi.

Par Levitu nobalsoja 61 deputāts, savukārt pret balsoja 32 deputāti. Par tiesībsargu Juri Jansonu nobalsoja astoņi parlamentārieši, bet pret bija 85 deputāti. Savukārt parlamentārieša Didža Šmita (KPV LV) kandidatūru atbalstīja 24 deputāti, bet pret bija 69 parlamentārieši.

Kopumā bija 93 derīgas vēlēšanu zīmes, bet nederīgas - divas. Pret visiem kandidātiem nebalsoja neviens deputāts.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Levits 1982.gadā beidzis Hamburgas Universitātes Juridisko fakultāti, bet 1985.gadā - Hamburgas Universitātes Sabiedrisko zinātņu un filozofijas fakultāti.

Levits savulaik bija Latvijas vēstnieks Vācijā, Šveicē, Austrijā un Ungārijā. Viņš bija arī 5.Saeimas deputāts, kā arī tieslietu ministrs. Vēlāk Levits tika ievēlēts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas locekli no Latvijas, bet tad viņš kļuva par ES tiesas tiesnesi.

Levits ir 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas līdzautors, kā arī darbojies Satversmes preambulas projekta izstrādē. Levits arī kandidēja prezidenta vēlēšanās arī 2015.gadā, taču Saeimas vairākums atbalstīja Raimonda Vējoņa kandidatūru.

Pašreizējais prezidents Vējonis bija nolēmis atkārtoti uz šo amatu nekandidēt. Šāds lēmums, visticamāk, tika pieņemts, jo acīmredzami trūka balsu Vējoņa pārvēlēšanai uz otro pilnvaru termiņu. Viņa pilnvaras beigsies jūlija sākumā.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.