Menu
 

Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts aicina Mūrnieci un Kariņu pieprasīt Nemiro skaidrojumus par "Latvenergo" padomes nomaiņu

  • Autors:  LETA
Foto - LETA Foto - LETA

Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts aicina Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (VL-TB/LNNK) un Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) pieprasīt no ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) un Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra Ērika Eglīša skaidrojumu par pamatojumu un steidzamību AS "Latvenergo" padomes nomaiņai, informēja institūta viceprezidents Andris Grafs.

Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts Mūrniecei un Kariņam nosūtījis atklāto vēstuli.

Vēstulē norādīts, ka, ievērojot "Latvenergo" būtisko ietekmi uz Latvijas ekonomiku un nacionālo drošību, kā arī Latvijas iedzīvotāju intereses, nav pieļaujama situācija, kad bez saprotama pamatojuma pirms termiņa tiek atlaista konkursa kārtībā atlasīta neatkarīga uzņēmuma padome. Atbilstoši starptautiskai praksei padomes locekļus pirms termiņa atlaiž, ja uzņēmumā ir krīze, ar kuru padome netiek galā, ja viņi nav pildījuši likumā noteiktos uzdevumus, ja pieņēmuši lēmumus pretēji uzņēmuma interesēm vai interešu konflikta situācijā.

"Neviens no šiem apstākļiem nav piepildījies, turklāt ekonomikas ministrs Nemiro publiski paudis, ka atlaistie padomes locekļi varēs piedalīties konkursā, jo pret viņiem, citējot ministru, nav "skarbas sajūtas", respektīvi, nav būtisku pārmetumu. Pieņemtā lēmuma steidzamība nav attaisnojama, jo atlaistā padome bija rīcībspējīga. Turklāt EM kā uzņēmuma vienīgajam akcionāram iebildumu gadījumā bija iespēja organizēt caurspīdīgu normatīviem un OECD korporatīvās pārvaldības principiem atbilstošu padomes atlases procesu, un nominēt kādu vai visus jaunus padomes locekļus," teikts vēstulē.

Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts uzskata, ka, ievēlot jaunu "Latvenergo" padomi, ekonomikas ministrs un EM valsts sekretārs kā kapitāla daļu turētāja pārstāvis īsteno nepieļaujamu politisku ietekmi uz lielāko un vērtīgāko uzņēmumu valstī, kas ir pretēji OECD principiem.

"Padomes sastāvā ievēlēti ekonomikas ministra biroja pārstāvji, kas ir pretēji valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformas mērķim mazināt politisku pārstāvniecību uzņēmuma pārvaldības institūcijās. Šis ir bīstams precedents, jo ar šo lēmumu esam atgriezušies pie situācijas, kas valdīja līdz 2009.gadam, kad uzņēmuma padomes likvidēja, jo tās bija politizētas, ministri tajās virzīja politiskos domubiedrus un "savējos". Mēģinājumi atgriezties pie šādas pārvaldības politikas nav akceptējama prakse un tie ir jānocērt saknē," pausts institūta vēstulē.

Turklāt vēstulē paustas bažas, vai jaunievēlētie padomes locekļi atbilst profesionalitātes un kompetences kritērijiem, kas izvirzāmi kandidātiem uz padomes locekļa amatiem, piemēram, par nevainojamu reputāciju un vismaz trīs gadu pieredzi lielas kapitālsabiedrības, kurai apgrozījums ir virs 40 miljoniem eiro, valdes vai padomes locekļa amatā.

"Uzskatām, ka šāda ekonomikas ministra un EM valsts sekretāra kā kapitāla daļu turētāja pārstāvja rīcība ir nodarījusi būtisku kaitējumu "Latvenergo" reputācijai un interesēm, kā arī ir degradējusi Latvijas kā OECD dalībvalsts tēlu attiecībā uz spēju profesionāli un nepolitiski pārvaldīt valstij piederošos uzņēmumus atbilstoši OECD korporatīvās pārvaldības principiem," teikts vēstulē, piebilstot, ka šāda rīcība arī kaitē uz amatiem valsts kapitālsabiedrību valdēs un padomēs piesaistīt profesionāļus no privātā sektora, un raisa jautājumus uzņēmuma kreditoros un investoros.

Vēstulē uzsvērts, ka "jaunievēlētā padome nav diskusiju klubs, tai ir visas likumā noteiktās pilnvaras pieņem būtiskus lēmumus par uzņēmuma stratēģiju, valdes atsaukšanu un ievēlēšanu, finanšu uzraudzību. Līdz ar to nav pamata apgalvot, ka tā ir "pagaidu padome". Padomei lēmumus jāpieņem uzņēmuma interesēs ar mērķi palielināt uzņēmuma vērtību, nevis bez ierunām izpildot politiskos uzstādījumus".

"Ņemot vērā esošo situāciju un potenciālos riskus valsts drošībai, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts aicina Latvijas Saeimas priekšsēdētāju un Latvijas Ministru prezidentu pieprasīt no atbildīgajām valsts amatpersonām skaidrojumus par pamatojumu un steidzamību "Latvenergo" padomes nomaiņai, kā arī noskaidrot patiesās intereses šādi rīkoties, diskreditējot valsts kapitālsabiedrību reformas būtību," teikts vēstulē.

Tāpat Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts aicina Mūrnieci un Kariņu sniegt sabiedrībai informāciju par notiekošo un "neaizbildināties ar konfidenciālu informāciju". Turklāt institūts aicina nodrošināt, ka pēc iespējas īsākā laikā EM pārdomātā, caurskatāmā konkursā atbilstoši labākajai starptautiskajai praksei ieceļ profesionālu un neatkarīgu padomi.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka trešdien, 19.jūnijā, tika atlaista "Latvenergo" padome.

Atlaistajā padomē kopš 2016.gada darbojās bijušais ''DNB bankas'' vadītājs Latvijā Andris Ozoliņš, Latvijas nacionālās aviokompānijas ''airBaltic'' valdes loceklis, Slovākijas pilsonis Martins Sedlackis, Ekonomikas ministrijas bijušais valsts sekretāra vietnieks un lidostas ''Rīga'' bijušais valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, Finanšu nozares asociācijas (iepriekš Latvijas Komercbanku asociācija) bijušais prezidents un AS ''Valsts nekustamie īpašumi'' padomes loceklis Mārtiņš Bičevskis, kā arī bijusī ''RB Rail'' valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.

Atlaistās padomes vietā iecelta pagaidu padome, kuras priekšsēdētājs ir Pāvels Rebenoks, bet padomes priekšsēdētāja vietnieks ir "Rigensis Bank" valdes loceklis Renārs Degro. Tāpat "Latvenergo" padomē iecelta Inese Kublicka, Artūrs Šnoriņš un Kristaps Stepanovs.

"Latvenergo" ir valsts kapitālsabiedrība, kuras akciju turētāja ir Ekonomikas ministrija. Akcionāra intereses pārstāv Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

"Latvenergo" koncerna mātesuzņēmuma auditētais apgrozījums pagājušā gadā bija 435,199 miljoni eiro, kas ir par 12,7% mazāk nekā 2017.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga par 41% un bija 212,733 miljoni eiro. Savukārt "Latvenergo" koncerns pērn strādāja ar 878,008 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2017.gadā, bet koncerna peļņa saruka 4,2 reizes un bija 75,955 miljoni eiro.

"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, dabasgāzes tirdzniecību, elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu un pārvades aktīvu nomu. "Latvenergo" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.