Menu
 

Pūce: Latvijai jāpielāgojas ES virzībai uz drosmīgāku un izlēmīgāku vides politiku

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto: LETA Foto: LETA

26. jūnijā Luksemburgā notiek Eiropas Savienības (ES) Vides ministru padomes sanāksme. Tajā plānots panākt vispārējo vienošanos par regulu par ūdens atkārtotu izmantošanu, kā arī apstiprināt padomes secinājumus par ES ilgtspējīgas ķīmijas politikas stratēģiju. Padomes sanāksmē plānota arī viedokļu apmaiņa par ES Vides politikas īstenošanas pārskatu.

"Latvija pozitīvi novērtē padomes regulas projektu par ūdens atkalizmantošanas minimālajām prasībām un atbalsta šo iniciatīvu. Ūdens atkārtota izmantošana nozīmētu, ka attīrītus notekūdeņus varētu lietot, piemēram, lauksaimniecībā vai nepārtikas rūpniecībā, atsevišķās pakalpojumu jomās," informē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomniece komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos Agnese Vārpiņa.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce uzsver: "Esmu pārliecināts, ka Latvijai jāspēj pielāgoties ES kopējai virzībai uz tādu vides politiku, kas, rēķinoties ar klimata pārmaiņām, kļūst drosmīgāka un izlēmīgāka. Ņemot vērā klimata pārmaiņu radītās ietekmes un tām pielāgojoties, attīstot jaunas tautsaimniecības nozares un darbavietas, Latvija var kļūt par vienu no tām valstīm, kas šīs iespējas veiksmīgi izmanto."

Regulas par ūdens atkārtotu izmantošanu mērķis ir veicināt ūdens trūkuma mazināšanu visā ES, ieviešot notekūdeņu atkārtotu izmantošanu lauksaimniecības zemju apūdeņošanai. Ģeogrāfisko, klimatisko un vides apstākļu atšķirību dēļ visām ES dalībvalstīm neder līdzīgi ūdens resursu efektīvas izmantošanas un aizsardzības risinājumi. Latvijai ir aktuāli, lai ES ūdeņu politika un tās instrumenti neprasītu piemērot tipveida risinājumus visās ES dalībvalstīs. Latvija uzskata, ka dalībvalstīm ir nepieciešama rīcības brīvība izvēlēties to apstākļiem visatbilstošākos risinājumus, lai rastu kompromisu starp vidi, cilvēku veselības aizsardzību un ilgtspējīgu ūdens resursu izmantošanu, skaidro A. Vārpiņa.

Tāpat viens no tematiem, par ko diskutē ES vides ministri, ir ilgtspējīgas ķīmijas politikas stratēģija. Ķīmiskās vielas un to maisījumi tiek izmantoti dažādu preču ražošanā, daudzveidīgu pakalpojumu sniegšanā, kā arī katrā mājsaimniecībā ikdienā. Noteiktas ķīmiskās vielas tām piemītošo īpašību dēļ var radīt negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Līdz ar to padomes secinājumi par virzību uz ilgtspējīgu ķīmisko vielu politikas stratēģiju ietver uzskaitījumu darbībām, kuras vērstas uz drošu ķīmisko vielu izmantošanu un pieejamu informāciju par vielu īpašībām.

Ieviešot šos pasākumus, negatīvā ietekme uz cilvēka veselību un vidi var tikt novērsta vai samazināta, kā arī tiek veicināta tādu vielu atkārtota izmantošana, kas rada mazāku risku. Kā norāda ministra padomniece, Latvija piekrīt padomes secinājumos norādītajam, ka jāizstrādā ES netoksiskas vides stratēģija un darbības plāns, kā nodrošināt augsta līmeņa aizsardzību cilvēku veselībai un videi no endokrīnās sistēmas grāvējvielu iedarbības.

Vides padomes laikā plānots arī atskatīties uz vienošanās progresu par Eiropas Savienības klimatneitralitātes mērķi 2050. gadam, t.sk. 20. jūnija Eiropadomes secinājumiem. "Latvijai klimatneitralitātes mērķis būs izdevīgs," uzskata J. Pūce. "Panāktā Latvijas valdības nostājas maiņa par labu klimatneitralitātei palīdzēs Latvijā radīt jaunas, labi apmaksātas darbavietas. Klimatneitralitāte ir tautsaimniecības attīstības iespēja!"

Klimatneitralitāte ir situācija, kad saimnieciskā darbība un patēriņš neatstāj negatīvu ietekmi uz klimatu. Klimatneitralitātes sasniegšanu raksturo siltumnīcefekta gāzu līdzsvars, proti, visu emisiju samazināšana un nesamazināmo emisiju kompensēšana ar to piesaisti augos vai uztveršanu un uzglabāšanu zem zemes. Vairumā gadījumu, lai samazinātu emisijas, jāsamazina arī energoresursu un materiālu patēriņš, un tas savukārt uzlabo konkurētspēju. Turklāt nepieciešamo jauno tehnoloģiju un procesu attīstīšana ir pamats jaunu ražotņu un darbavietu izveidei, jaunu noieta tirgu apgūšanai un iekšzemes kopprodukta palielināšana, skaidro A. Vārpiņa.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.