Menu
 

Administratīvi teritoriālā reforma: Lietuva, Igaunija un Latvija Apriņķis.lv

  • Autors:  Una Griškeviča
Eiropas Reģionu komiteja ir 1994. gadā dibināta ES padomdevēja struktūra, kurā darbojas 350 vēlēti reģionālo un vietējo pašvaldību pārstāvji no 28 ES dalībvalstīm, arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Foto: publicitātes; Una Griškeviča Eiropas Reģionu komiteja ir 1994. gadā dibināta ES padomdevēja struktūra, kurā darbojas 350 vēlēti reģionālo un vietējo pašvaldību pārstāvji no 28 ES dalībvalstīm, arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Foto: publicitātes; Una Griškeviča

Pagājušajā nedēļā Briselē notika Eiropas Reģionu komitejas 135. plenārsesija, kurā piedalījās pārstāvji no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Šajā pasākumā "Rīgas Apriņķa Avīze" tikās arī ar Lietuvas un Igaunijas pārstāvjiem, lai uzzinātu šo valstu pieredzi par Latvijā gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu un to, kā tā ietekmējusi cilvēku un valsts dzīvi. Mani sarunu biedri atzina, ka nav iztikuši bez kļūdām, tādēļ, iespējams, šodien kaut kas tiktu darīts citādāk. Savu viedokli par pašreizējiem procesiem valstī pauda arī bijušais Rīgas mērs un komitejas pārstāvis Dainis Turlais.

Ko dara Eiropas Reģionu komiteja

Iespējams, ka Eiropas Reģionu komiteja (turpmāk – RK) ir viena no Eiropas Savienības (ES) struktūrvienībām, par ko liela daļa cilvēku neko daudz nav dzirdējuši. Tātad RK ir 1994. gadā dibināta ES padomdevēja struktūra, kurā darbojas 350 vēlēti reģionālo un vietējo pašvaldību pārstāvji no 28 ES dalībvalstīm. RK viņi pauž viedokli par ES tiesību aktiem, kas tieši ietekmē vietējās un reģionālās pašvaldības, bet RK ļauj vietējām un reģionālajām pašvaldībām iesaistīties ES tiesību aktu izstrādē un nodrošina pašvaldību vajadzību un nostāju ievērošanu. Eiropas Komisijai (EK), ES Padomei un Eiropas Parlamentam ir jāapspriežas ar RK, izstrādājot tiesību aktus jomās, kas ietekmē vietējo un reģionālo pārvaldību, piemēram, veselību, izglītību, nodarbinātību, sociālo politiku, ekonomiku un sociālo kohēziju, transportu, enerģētiku un klimata pārmaiņas. Ja tas netiek darīts, RK var vērsties ES Tiesā. Pēc likumdošanas priekšlikuma saņemšanas RK sagatavo un pieņem atzinumu un iesniedz to attiecīgajām ES iestādēm. RK sniedz atzinumus arī pēc savas iniciatīvas.

Lietuvas lielākā problēma – "gredzenveida" pašvaldības

Viens no pieredzējušākiem pašvaldību lietu speciālistiem, ar kuru "Rīgas Apriņķa Avīzei" Briselē izdevās aprunāties, bija mūsu kaimiņvalsts Lietuvas Zarasu pilsētas vicemērs Arnolds Abramavičs. "Pēc neatkarības atgūšanas 1990. gadā mums bijušas daudzas reformas, un viena no tām – administratīvi teritoriālā reforma 1995. gadā. Līdz tam mums bija divu līmeņu pašvaldības administrācija – aptuveni 500 pagastu pašpārvaldes un aptuveni 55 pilsētu un rajonu pašvaldības. Pirms 24 gadiem bez īpaši lielas apspriešanas notika viena no reformām, kuras pieņemšanā tika iesaistīti dāņu konsultanti. Nezinu, vai viņu modeli pārņēma pilnībā, taču pašvaldību zemākais līmenis tika vienkāršots – novadu un pagastu vecāko jeb stārastu amati patiesībā tika likvidēti, un palika tikai pilsētu un rajonu pašvaldības." 2000. gadu sākumā cilvēkiem sācis šķist, ka pašvaldības ir pārāk lielas – uz trim miljoniem iedzīvotāju gandrīz 60 pašvaldības, tātad katrā vismaz 50 000 cilvēku, ieskaitot lielās pilsētas. "Tā bija pirmā problēma. Otrā – mums radās tā sauktās gredzenveida pašvaldības pie lielajām pilsētām – Kauņas, Viļņas, Šauļiem, Panevēžas u.c. Eiropā šāds modelis nav iedomājams, jo tas nozīmē, ka pašvaldības mērs un viņa administrācija atrodas citā pašvaldībā – piemēram, Viļņas rajona pašvaldība atrodas Viļņā." Par šo jautājumu esot ticis daudz debatēts, taču nekas daudz neesot panākts, vienīgi izveidotas piecas jaunas pašvaldības.


"Mums šķiet, ka pašreizējais modelis ir optimāls, turklāt neviena valdība negrib reformām pievērsties, jo demokrātijai un sabiedriskajam viedoklim ir daudz lielāks spēks nekā 90. gadu sākumā," atzīst Zarasu pilsētas vicemērs Arnolds Abramavičs.

Tiesa, mans sarunbiedrs stāsta, ka kopš reformas valstī daudz kas esot mainījies – ir ieviestas online tehnoloģijas, kas ļauj daudzas darbības cilvēkiem veikt attālināti: neklātienē piedalīties pašvaldības sēdē, iesniegt sūdzību, saņemt nepieciešamos dokumentus utt. "Mums šķiet, ka pašreizējais modelis ir optimāls, turklāt neviena valdība negrib reformām pievērsties, jo demokrātijai un sabiedriskajam viedoklim ir daudz lielāks spēks nekā 90. gadu sākumā, kad teritoriālā reforma tika īstenota un nevienam neko neprasīja." Tiesa, pēc Abramaviča domām, agrāk vai vēlāk atkal šim jautājumam par "dubultajām pašvaldībām" nākšoties pievērsties un tās sadalīt, taču pašreiz neviena partija un arī pašas municipalitātes tam neesot gatavas. "Taču ir viena tendence, kas parādās katrās vēlēšanās – cilvēki tiešajās vēlēšanās atkal grib ievēlēt pagastu un ciemu vecākos, un pakāpeniski tas jau tiek darīts, jo 2015. gadā tika pieņemts lēmums, ka pašvaldības mēru drīkst ievēlēt tikai tiešajās vēlēšanās. Līdz ar jauno kārtību ir mazinājusies partiju nozīme, jo daudzās pilsētās par mēriem ir kļuvuši neatkarīgie un bezpartijiskie kandidāti, un cilvēkiem tas patīk."

Lūgts izteikt savu viedokli par gaidāmo reformu Latvijā, Abramavičs teic, ka pašreizējais pašvaldību skaits Latvijā (110), pēc viņa domām, esot optimāls, un atgādina, ka atbilstoši Eiropas ieteikumam un nerakstītajiem likumiem pašvaldībā nevajadzētu būt mazāk par 8000 cilvēkiem, pretējā gadījumā tā neesot finansiāli rentabla. "Tāpat bija Igaunijā; pašlaik reforma notiek arī Ukrainā, kurā gan tiek izmantota metode "pātaga un kliņģeris", un tagad liekas, ka tāda prakse varētu tikt īstenota arī Latvijā." Turklāt viņam šķiet – ja tagad valdībā rastos ideja par jaunu reformu, sabiedrība tai nepiekristu. "Cilvēki pie pašreizējās sistēmas ir pieraduši un ja grib kaut ko mainīt, tad tikai pret labāku sistēmu. Tas ir ļoti svarīgi – lai sistēma funkcionētu un neko nevajadzētu darīt, nekonsultējoties ar vēlētājiem," ir pārliecināts Abramavičs.

Igaunijas reforma: labprātīgi – piespiedu kārtā

RK 135. plenārsēdes pārtraukumā sastaptais Igaunijas pārstāvis – Antslas pagasta padomes deputāts un ilggadējais RK dalībnieks Kurmets Mīrseps atgādina, ka pēdējās pašvaldību vēlēšanas viņa valstī notika 2017. gadā, un tām sekojusi arī administratīvi teritoriālā reforma, turklāt tā bijusi diezgan radikāla – no aptuveni 230 pašvaldībām pēc apvienošanas palikušas 79. "Teiksim tā: šī bija labprātīgā piespiedu reforma," viņš ar smaidu nosaka un jau pavisam nopietni piebilst, ka, pēc viņa domām, nekādu lielu problēmu, kas cilvēkiem radītu galvassāpes, pēc šīs reformas neesot. "Igaunijā pašreiz ir ļoti laba ekonomiskā situācija, tādēļ nekādas ekonomiskās problēmas nav radušās. Turklāt kopš reformas ieviešanas ir pagājis pārāk maz laika, lai saprastu, kas varbūt ir izdarīts ne pārāk labi un kur tieši iespējama kāda kļūda."


Igaunijas pārstāvis Kurmets Mīrseps stāsta, ka Igaunijā reforma īstenota pēc valdības iniciatīvas un lielākoties tādēļ, lai apvienotu mazās pašvaldības, kurās dzīvojuši aptuveni tūkstoš vai pat mazāk cilvēku.

Lūgts minēt piemēru, kur vairākas mazas pašvaldības apvienotas vienā lielākā, Mīrseps nosauc Sāremā salu, lai gan vēl nevarot saprast, vai reformas dēļ Kuresāre (salas lielākā pilsēta, – red.) tagad attīstīšoties vairāk nekā ciemi; toties apdzīvoto vietu pašvaldībās, kurās līdz šim strādājuši 20–30 cilvēki, pēc optimizācijas ir palikuši tikai divi vai trīs. Mīrseps stāsta, ka reformas īstenošanu iniciējusi valdība un lielākoties tādēļ, lai apvienotu mazās pašvaldības, kurās dzīvojuši aptuveni tūkstotis vai pat mazāk cilvēku, un tas darīts arī tādēļ, lai radītu vienlīdzīgus apstākļus dažādās jomās lielo pilsētu un mazo apdzīvoto vietu iemītniekiem. "Mums jau ir tādas pašas problēmas kā citviet Baltijā un arī Eiropā – cilvēki pamet ciematus un pārceļas uz dzīvi lielajās pilsētās un ārzemēs, tādēļ mazās pašvaldības faktiski "palika zem sitiena". Tagad mēs ceram, ka situācija tur uzlabosies," viņš skaidro un atzīst, ka ne visur Igaunijā jaunā reforma uzņemta ar sajūsmu – šur tur cilvēki arī protestējuši. "Nekādu lielo streiku valstī nebija, un liela daļa sabiedrības šīs pārmaiņas uztvēra normāli, bet daudzu mazo pilsētu iedzīvotāji jau sen gaidīja, kad valsts beidzot viņiem palīdzēs un iedos naudu attīstībai. Citviet cilvēki bija neapmierināti, jo pirms reformas viņi dzīvoja vienā pagastā vai apriņķī, bet pēc pārveides viņiem nācās pierast, ka tagad apdzīvotajai vietai ir cits nosaukums. Bet tās, pēc manām domām, arī bija lielākās problēmas."

Tiesa, Mīrseps atzīst, ka reformas dēļ bijušie pašvaldību darbinieki, piemēram, grāmatveži un arī pašvaldību vadītāji šur tur palikuši bez darba. "Taču, ņemot vērā pašvaldībā nostrādāto laiku, viņiem tika izmaksātas labas kompensācijas, turklāt ekonomiskā situācija valstī uzlabojas un jaunu darbu atrast viņiem nebija sarežģīti." Mīrseps arī uzsver, ka pēc pašvaldību apvienošanas nav pasliktinājusies dažādu pakalpojumu saņemšanas kvalitāte, jo Igaunijā ļoti daudz ko iespējams izdarīt attālināti internetā: "Piemēram, no 1. jūlija arī cilvēka miršanas faktu pašvaldībā būs iespēja pieteikt elektroniski, arī autovadītāja tiesībām varēs pieteikties internetā, un pēc tam tās atsūtīs pa pastu. Protams, ja gribas socializēties, tad var doties uz pašvaldību vai sasaukt iedzīvotāju sapulci, bet citādi klātiene pašvaldībā nav nepieciešama," viņš smaida. Vienīgās problēmas sagādājot jautājums: ko nelielajos ciematos iesākt ar jau tukšajām pašvaldību ēkām un dzīvokļiem, jo iedzīvotāju kļūstot mazāk. "Taču vispār es teiktu, ka no reformas ir vairāk ieguvumu nekā zaudējumu," Mīrseps rezumē.

"Pie sarunu galda jāsēžas visiem!"

RK plenārsēdē ar atzinumu "Makroreģionālās stratēģijas, piemēram, stratēģija Donavas reģionam: sistēma starptautisku klasteru veicināšanai" uzstājās arī bijušais Rīgas mērs Dainis Turlais. Viņa atzinums balsojumā saņēma balsu vairākumu. Taujāts, kādas lietas, pēc viņa domām, būtu jāpaveic, sadarbojoties Rīgai ar Pierīgas novadiem, bijušais mērs atzina, ka par šo jautājumu ir ne tikai nopietni domājis, bet arī ticies ar Pierīgas pašvaldību vadītājiem. "Pierīgas pašvaldībās dzīvo reāli cilvēki, no kuriem droši vien 90% darbavieta ir Rīgā, bet dzīvesvieta – Pierīga, tādēļ viss tiek dalīts – darba alga un nodokļi, transports, kuram šobrīd ir iespējams braukt tikai līdz Rīgas administratīvajai robežai… Tātad atkal esam nonākuši situācijā, kurā cilvēkiem vajag reālu sadarbību šajās jomās, taču ir likumu un noteikumu robežas, kas cilvēku vajadzībām pilnīgi neatbilst." Turlais uzskata, ka politiskā greizsirdība un pretimstāvēšana ir vienīgais un galvenais šķērslis, kas neļauj varai efektīvi palīdzēt cilvēkiem. "Šobrīd cilvēki ir politisko ķīviņu ķīlnieki, un, kamēr tas nav izprasts un atrisināts, mēs faktiski sitamies ar galvu pret sienu. Varam par šo problēmu runāt skaļāk, bet tam nav risinājuma."


Bijušais Rīgas mērs un RK pārstāvis Dainis Turlais uzskata, ka VA RAM iniciētā novadu reforma esot antidemokrātisks un nepārdomāts process, ko īstenodama, valdība neuzklausot ES rekomendācijas.

Lai atrisinātu šo problēmu, pēc Turlā domām, pie sarunu galda būtu jāsēžas visām iesaistītajām pusēm: Satiksmes, Kultūras, Izglītības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) un pašvaldībām, kas ir vēlētas, nevis ministrijas ieceltas institūcijas. "Visu laiku ministrijas ražo uzdevumus pašvaldībām. Acīmredzot šie cilvēki nekad nav lasījuši Eiropas vietējo pašvaldību hartu un nesaprot, ka pašvaldības ir vēlēta vara, kam uzdevumus dod vēlētāji," komentē Turlais. Pēc viņa domām, VARAM iniciētā pašvaldību reforma ir antidemokrātiska, jo samazina jau tā tik minimālos demokrātijas resursus Latvijā, kuras iedzīvotāji salīdzinājumā ar citām ES valstīm ļoti maz iesaistās politikā. "Tas ir pilnīgi pretēji tam, uz ko aicina ES un kas notiek tās valstīs! Uzskatu, ka tas ir nepārdomāts process, kurā ir ieinteresēta viena vai varbūt divas partijas, tādējādi, iespējams, stiprinot savu ietekmi valstī ar ieceltu ierēdņu palīdzību."

Komentējot gaidāmo reformu, Turlais uzsver vēl vienu procesu, kas Latvijā netiek popularizēts – tā saukto Eiropas semestri: "Katru gadu EK ziņo, kā notiek ES valstu attīstība. Un jau vairākus gadus Latvija ir viena no tām nedaudzajām Eiropas valstīm, kas šajā jomā saņēmusi viszemāko vērtējumu. Galvenās problēmas: trūkumi nodokļu politikā, ko ļoti izjūt darba ņēmēji; sociālā politika, kas nabagus padara vēl nabadzīgākus un bagātos – vēl bagātākus. Trešā joma ir valsts pārvalde. Iespējams, mūsu valdība īsti nesaprot, kas ir valsts pārvalde un kur ir pašvaldības. Jo ES vismaz pēdējos piecos gados nevienā semestra ziņojumā nav norādījusi, ka pašvaldības Latvijā ir vājas. Tieši otrādi: Latvijas pašvaldības tiek norādītas par paraugu, no kā Eiropa var mācīties; labi tiek vērtēts arī Latvijas Pašvaldību savienības darbs – arī piemērs citām ES valstīm. Par mūsu valdības rīcības plānu: loģiski būtu, ja, saņemot ziņojumu, mēs izvērtētu, kas mūsu valstī nav kārtībā un pie kā būtu jāstrādā, gatavotu plānu trūkumu novēršanai un ieviestu ES rekomendācijas. Taču notiek pretējais: problēmas, uz ko tiek norādīts, mēs paslēpjam "zem galda" un par to nerunājam, lai gan tās nav slepenie materiāli – tā vietā tiek reformētas pašvaldības. Un Eiropā neviens neslavē VARAM plānoto rīcību. Tā ir "miglas pūšana acīs" – mēs nodarbojamies ar lietām, ko patiesībā mums neviens neliek darīt."

Raksts tapis sadarbībā ar Eiropas Reģionu komiteju un Latvijas Pašvaldību savienību.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.