Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs Kirilo Budanovs paziņojis, ka trieciens lidlaukam Pleskavā, kurā tika iznīcinātas un bojātas vairākas transportlidmašīnas Il-76, tika veikts no Krievijas teritorijas.
Rīgas pašvaldība ir parakstījusi vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta īstenošanu, kas paredz veloceļu projektēšanu un izbūvi no galvaspilsētas uz Pinķiem, Ulbroku un Ķekavu.
Latvijas tautsaimniecība buksē, jo divi lielie ekonomikas "vaļi" – patēriņš un eksports – būtiski savārguši. Ekonomiku no lielāka krituma šobrīd glābj ES fondu veicināts investīciju kāpums. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētie dati liecina, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās otrajā ceturksnī saruka par sezonāli koriģētiem 0,3%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Savukārt kritums pret pērnā gada attiecīgo ceturksni nekoriģētos datos bijis 0,5% apmērā. Jaunākie dati saskan ar "Swedbank" augustā publicētajām prognozēm par Latvijas ekonomikas stagnāciju 2023.gadā.
Nodokļu ieņēmumos šogad septiņos mēnešos iekasēti 7,762 miljardi eiro, kas ir par 300,3 miljoniem eiro jeb 4% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.
Pirmdien, 4. septembrī, spēkā stāsies vilcienu kustības rudens grafiks. Tajā ir atcelti vasaras sezonai atbilstošie elektrovilcienu papildu reisi piejūras virzienos, kā arī mainīta atsevišķu vilcienu norīkošana brīvdienās un darbadienās maršrutos Rīga-Carnikava un Rīga-Dubulti, informē AS “Pasažieru vilciens”.
Tuvāko trīs gadu laikā 24% Latvijas iedzīvotāju vēlētos kļūt par uzņēmējiem, liecina “SEB bankas” veiktā aptauja. Šis rādītājs ir augstāks nekā pārējās Baltijas valstīs, proti, Lietuvā uzsākt savu biznesu tuvākajā nākotnē ir apņēmušies 19%, bet Igaunijā – 17% respondentu.
Lai izmantotu Rīgas reģiona potenciālu, jāveido divu līmeņu pašvaldība, intervijā aģentūrai LETA norāda Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).
Pierīgas novadu izglītības iestādes ierasti ir saskārušās ar problēmu, kā pirmsskolās un sākumskolās sabalansēt audzēkņu skaitu, kas pēdējo desmit gadu laikā ir pieaudzis teju divkārt, ar nelielo skolēnu skaitu vidusskolās. Taču šajā mācību gadā arī Pierīgas vidusskolas caurmērā var būt drošas par optimāla audzēkņu skaita nodrošinājumu. Bet “Rīgas Apriņķa Avīze” turpina apkopot informāciju par visstraujāk augošo skolēnu kategoriju – pirmsskolas un sākumskolas bērniem – vairākos Pierīgas novados.
Jaunajā mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācības uzsāks 220 051 skolēns, tai skaitā 21 584 pirmklasnieks, liecina Izglītības un zinātnes (IZM) apkopotie provizoriskie dati. Vispārējā izglītībā mācību procesu pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs skolēniem nodrošinās 25 968 pedagogi.
Sagaidāms, ka gada otrajā pusē ekonomikas tempi būs ļoti mēreni - līdzīgi pēdējos četros ceturkšņos vērotajiem, norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta vadītāja vietnieks Jānis Salmiņš.
Ukrainai ir vienošanās par aptuveni pussimta iznīcinātāju F-16 piegādi, bet kopumā tai ir vajadzīgas aptuveni 160 šādas lidmašīnas, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
2.ceturksnis bija laiks, kad viena liela Latvijas ekonomikas ķibele vēl nebija beigusies, bet cita jau bija sākusies. Aizvadīto divu gadu importa sadārdzinājuma radītais slogs jau mazinājās, taču patērētāji vēl turpināja maksāt augstajām gāzes cenām atbilstošus rēķinus, tikmēr patēriņa preču piegādātāji izejvielu un enerģijas izmaksu kritumu patērētājiem novirza ļoti "taupīgi".
Lai arī to ne vienmēr apzināmies, sociālā vide un apkārtējo attieksme ir viens no būtiskiem faktoriem, kas ietekmē cilvēku ieradumus, tostarp arī to, vai persona sāks smēķēt un turpinās to darīt ilgstoši. Parasti pirmā saskare ar cigaretēm ir pusaudžu vecumā, bet, mainoties sociālajai un darba videi, draugiem vai arī pateicoties kādam būtiskam dzīves notikumam, ieradumi atkal var kardināli mainīties.
Ja sasparojas, var izveidot četru partiju valdību, šādu vērtējumu ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Šā gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada 2. ceturksni, Latvijas IKP samazinājās par 0,5%. Atbilstoši korekcijām IKP 1. pusgadā ir pieaudzis par 0,1%.
