Pierīgā pieaug 1.klašu skaits ^{Apriņķis.lv}

Ķekavā rindā uz pašvaldības bērnudārzu – 600 bērnu

Ķekavas novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Linda Zaķe, atbildot uz “Rīgas Apriņķa Avīzes” jautājumiem, pastāstīja, ka, risinot jautājumu par rindām uz vietu pašvaldības bērnudārzā, primāri tiek atbalstīts tā sauktais aukļu dienests: “Šobrīd rindā uz vietu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē ir aptuveni 600 bērnu. Līdz brīdim, kad bērns tiek dārziņā, vecāki var izmantot aukļu dienesta pakalpojumu vai privāto bērnudārzu un saņemt līdzfinansējumu no pašvaldības.

Sākot no šā gada 1. marta, pašvaldības līdzfinansējums norēķiniem ar privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm ir 70 eiro, savukārt norēķiniem ar bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju – 210 eiro par vienu bērnu mēnesī. Vidējais atbalsta saņēmēju skaits gadā ir 330 bērni.”

Runājot par skolas vecuma bērniem, Linda Zaķe pavēstīja, ka desmit gadu laikā – no 2012. līdz 2022. gadam – izglītojamo skaits novada skolās ir pieaudzis par 67% – no 2040 skolēniem 2012./2013. mācību gadā līdz 3401 skolēnam 2022./2023. mācību gadā. “No izglītības un ar to saistītās infrastruktūras viedokļa tas ir milzīgs pieprasījuma kāpums. Tomēr patlaban uzņemšana 1. klasē Ķekavas novada skolās ir nodrošināta visiem bērniem, kuru dzīvesvieta deklarēta novadā.

Vienlaikus prognozes liecina, ka, neskatoties uz nesen uzbūvēto Ķekavas vidusskolas sākumskolas ēku un patlaban topošo Pļavniekkalna sākumskolas piebūvi, mums nākotnē pietrūks telpu obligātās izglītības procesa nodrošināšanai.”

Vērtējot nākotnes perspektīvas,  Ķekavas novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja uzskata, ka audzēkņu skaits turpinās pieaugt: “Šobrīd un turpmāko gadu laikā vidusskolēnu skaits Ķekavas vidusskolā, saglabājot Baložu vidusskolu un Baldones vidusskolu, provizoriski pieaugs vismaz par 50% un Baložu vidusskolā par 100%. Ķekavas vidusskola kapacitāte ir sasniegusi maksimālo telpu izmantošanas iespēju.

Šogad plānots, ka mācības 10.–12. klasēs uzsāks 344 skolēni (Ķekavas vidusskolā – 204, Baložu vidusskolā – 70, Baldones vidusskolā – 70), un provizoriski plānots, ka 2025. gadā novada skolās būs vismaz 395 vidusskolēni (Ķekavas vidusskolā – 234, Baložu vidusskolā – 89, Baldones vidusskolā – 72). Ņemot vērā skolēnu skaita augošo dinamiku, Ķekavas novada pašvaldība vēlas saglabāt un pati noteikt sava novada bērnu izglītības procesu, kā arī ārpus pašvaldības administratīvā centra esošo vispārējās vidējās izglītības iestāžu, t.i., Baldones vidusskolas un Baložu vidusskolas, darbību. Proti – Ķekavas novada pašvaldība šobrīd neplāno optimizēt vidusskolas posmu nevienā no trim novadā esošajām vidusskolām,” uzsver Linda Zaķe.

Ādažos palielina pašvaldības līdzfinansējumu privātajos bērnudārzos

Ādažu novadā, līdzīgi kā citviet Pierīgā, rindas uz vietu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē ir garas, tāpēc šobrīd ļoti daudz bērnu apmeklē privātos bērnudārzus, saņemot līdzfinansējumu no pašvaldības. Turklāt Ādažos jau šobrīd tiek plānots būvēt jaunu pirmsskolas izglītības iestādi.

Ādažu novada pašvaldības Izglītības un jaunatnes nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja Ligita Anspoka, skaidrojot, kā novadā tiek risināts akūtais vietu trūkums pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs, stāsta, ka arī šogad pašvaldība palielinājusi līdzfinansējumu privāto bērnudārzu apmeklējumam:

“Ģimenēm, kuru bērni apmeklē privāto bērnudārzu, līdzfinansējums privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs Ādažu novadā deklarētajiem bērniem no pusotra līdz četru gadu vecumam 2023. gadā ir 365 eiro, kas ir par 80 eiro vairāk nekā 2022. gadā, savukārt novadā deklarētajiem piecus līdz septiņus gadus vecajiem bērniem, kuri apgūst obligāto sagatavošanu pamatizglītības ieguvei, pašvaldības līdzfinansējums ir 278 eiro mēnesī, kas ir par 78 eiro vairāk nekā 2022. gadā.”

Vērtējot Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumu par optimālo skolēnu skaitu skolā, Ligita Anspoka uzsver: “Mūsu novadā ļoti svarīgi būtu runāt ne tikai par minimālo, bet arī par maksimālo skolēnu skaitu klasē. Ādažu novadā klases ir ļoti lielas, turklāt Ādažu vidusskolā ir pat 10 paralēlklases.”

Ādažu novada vadītāja Karīna Miķelsone, kura ir arī Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības “Rīgas metropole” līdzpriekšsēdētāja, jau iepriekš norādījusi, ka Pierīgas novadu pašvaldībām svarīgs ir jautājums arī par atbalsta programmu jaunas izglītības infrastruktūras būvniecībai atbilstoši izglītojamo skaita pieaugumam, jo tajās konceptuāli nav piemērojams risinājums pārveidot esošo infrastruktūru uz reorganizējamo skolu rēķina.

“Mēs daudzkārt esam norādījuši uz tādām mūsu metropoles problēmām kā telpu trūkums lielā izglītojamo skaita dēļ. Ir pašvaldības, kas ir atteikušās skolās no inovatīvām idejām par specializētām klasēm un to tehnisko nodrošinājumu, jo katrs centimetrs ir svarīgs, lai atrastu vietu jaunām sākumskolas klasēm arvien pieaugošā skolēnu skaita dēļ. Ir pašvaldības, kas plāno skolās atgriezties pie mācību organizēšanas divās maiņās. Masveidā slēdzot skolas pagastos un citviet Latvijā, slodze uz šīm skolām tikai pieaugs. Turklāt mēs saskatām, ka šajā ministrijas virzītajā modelī var būt mazāks finansējums skolām, kurās vienā klasē ir daudz skolēnu, kas ir tipisks mūsu metropoles skolu stāsts.”

Ropažos atver papildu 1. klases

Ropažu novada Izglītības un jaunatnes nodaļas vadītāja Vija Tomiņa “Rīgas Apriņķa Avīzei” atklāj, ka rindas uz vietām pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs ir visos pagastos, izņemot Vangažu pilsētu.

“Ropažu novadā pirmsskolas izglītības programmu var apgūt deviņās izglītības iestādēs. Rindas ir uz visām pirmsskolas izglītības iestādēm – Stopiņu, Garkalnes un Ropažu pagastā, izņemot Vangažu pilsētu – tur pirmsskolas izglītības programmu līdz piecu gadu vecuma var apgūt bērnudārzā “Jancis”, bet bērni no piecu gadu vecuma izglītojas Vangažu vidusskolas pirmsskolas izglītības grupās. Ja novadā deklarētajam bērnam nevar piedāvāt vietu pašvaldības izglītības iestādē, vecāki izvēlas aukļu vai privāto pirmsskolas izglītības iestāžu pakalpojumus, kam līdzfinansējumu nodrošina Ropažu novada pašvaldība,” stāsta Vija Tomiņa.

Un pašvaldības līdzfinansējums par aukles vai privātās pirmsskolas izglītības iestādes pakalpojumu izmantošanu Ropažos ir salīdzinoši liels:

• 406,50 eiro mēnesī par bērnu vecumā no pusotra līdz četriem gadiem privātā bērnudārza apmeklējumam;
• 310,76 eiro mēnesī par bērnu vecumā no pieciem gadiem privātā bērnudārza apmeklējumam;
• 29,97 eiro mēnesī viena bērna ēdināšanas izmaksām privātā bērnudārzā;
• 243,90 eiro mēnesī par aukles pakalpojumiem bērnam no pusotra līdz piecu gadu vecumam;
• 81,76 eiro mēnesī par vienu izglītojamo, kura deklarētā dzīvesvieta ir Ropažu novada administratīvajā teritorijā, privātajām pamata izglītības iestādēm.

Runājot par sākumskolām, Vija Tomiņa stāsta, ka tikušas atvērtas papildu 1. klases tajās skolās, kurās bija liels pieprasījums: “Ropažu novada vispārējās izglītības iestādēs mācības 1. klasē šogad uzsāks 19 klases ar vidēji 20–30 skolēniem katrā. Skolās, kurās bija liels pieteikumu skaits, tika atvērtas papildu klases, nodrošinot iespēju uzsākt mācības 1. klasē visiem novadā deklarētajiem bērniem. Ņemot vērā atsevišķu skolu kapacitāti, novadā nedeklarētos bērnus šajās iestādēs nebija iespējams uzņemt.”

Vērtējot Izglītības un zinātnes ministrijas plānoto skolu reorganizāciju, Ropažu novada Izglītības un jaunatnes nodaļas vadītāja Vija Tomiņa atzīst, ka nav ņemti vērā visi kritēriji, kas raksturo efektīvu un katram bērnam pieejamu izglītību: “Mūsu valsts izglītības attīstības pamatnostādnēs norādīts, ka, veidojot reģiona un novada demogrāfiskajai situācijai atbilstošu izglītības iestāžu tīklu, tiks ņemti vērā izglītības iestāžu kvantitatīvie un kvalitatīvie kritēriji.

Visās Ropažu novada pašvaldības vidusskolās ir pieejama sakārtota infrastruktūra, pedagogu resursi, kas nodrošina izglītojamā intelektuālo un personības attīstību. Ropažu novads ir teritoriāli plašs, un starp novada ciemiem un pilsētu nekursē sabiedriskais transports, un nav finansiāli izdevīgi veidot skolēnu pārvadājumu tīklu.

Kvalitatīvu izglītību raksturo ne tikai skolēnu skaits klasē un centralizēto eksāmenu rezultāti, bet arī speciālo programmu pieejamība skolā (mūsu novadā Ropažu vidusskola piedāvā sešas speciālās programmas, Vangažu vidusskola – divas speciālās programmas, Ulbrokas vidusskola – vienu speciālo programmu), kā arī tolerance un attieksme pret dažādām izglītojamo vajadzībām – novada vidusskolās mācās gan ukraiņu civiliedzīvotāju bērni, gan citu patvēruma meklētāju ģimeņu bērni. Kopējais izglītojamo skaits novada izglītības iestādēs pieaug,” atzīst Vija Tomiņa.

Mārupē rindā uz vietu pašvaldības bērnudārzā – 700 bērnu

Mārupes novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta pārvaldē “Rīgas Apriņķa Avīzei” sniedza šādu sitācijas skaidrojumu: “Kā jau Pierīgai raksturīgi, bērnu skaits pieaug straujāk, nekā pašvaldība spēj nodrošināt viņus ar vietām pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs. Šobrīd aptuveni 700 rindā reģistrēto bērnu vecāki nav saņēmuši uzaicinājumu par brīvu vietu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, kas viņiem ir aktuāli.”

Tāpat kā citos Pierīgas novados, arī Mārupē akūtais vietu trūkums bērnudārzos tiek risināts ar pašvaldības finansiāla atbalsta sniegšanu privātās pirmsskolas izglītības iestādes apmeklējumam vai auklei. Arī Mārupes novadā tiekot plānota jaunu bērnudārzu būvniecība.

“Līdzīgs bērnu skaita pieaugums ir arī uz 1. klasēm, kur pašvaldības kapacitāte bērnu uzņemšanai šobrīd ir sasniegusi maksimumu. Dienas kārtībā ir arī jautājums par jaunas skolas būvniecību. Jaunu izglītības iestāžu būvniecībai nepieciešams arī valsts atbalsts, bet šobrīd skaidru risinājumu un atbalsta mehānismu Izglītības un zinātnes ministrija nepiedāvā. Izglītības un zinātnes ministrijas skolu tīkla modelis kopumā nav atbalstāms, jo nav vērtētas ne pašvaldību intereses un iespējas modeļa realizācijai, ne bērnu labbūtība, ne telpu tehniskās iespējas,” uzsver Mārupes novada pašvaldībā.

Jāpiebilst, ka jau jūnijā Pierīgas novadu pašvaldības aicināja nevirzīt tālāk Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumus skolu tīkla reformai, jo tas radītu negatīvas sekas uz skolu ekosistēmu ilgtermiņā. Tā vietā pašvaldību apvienība aicināja meklēt individuālus risinājumus un pieeju skolu tīkla sakārtošanai, ņemot vērā Pierīgas situāciju, kas krasi atšķiras no pārējiem valsts reģioniem.

#SIF_MAF2023
Par publikācijas saturu atbild laikraksta "Rīgas Apriņķa Avīze" redakcija.