Menu
 

Ilgi neuzglabāt, savītušu neēst – vienkārši principi, lai uzņemtu no produktiem vērtīgās uzturvielas Apriņķis.lv

  • Autors:  Dzintra Kokta, aptieku tīkla “Apotheka” piesaistītā “WillowMed” pārtikas tehnoloģe
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

Pēdējos gados cilvēki arvien biežāk cenšas ēst veselīgi, lai dienas laikā uzņemtu nepieciešamo kaloriju, vitamīnu un citu vērtīgo vielu devu. Taču labo nodomu īstenošanai ceļā nereti stājas nezināšana, kā rezultātā apēstais organismam nebūs tik vērtīgs, kā sākotnēji varētu šķist.

Uztura pamatuzdevums ir nodrošināt organismu ar vielām, kas veido un atjauno audus un nodrošina dzīvības procesus. Tāpēc ir svarīgi, lai ik dienu pietiekamā daudzumā tiktu uzņemts viss organismam nepieciešamais – olbaltumvielas, tauki, ogļhidrāti, ūdens, minerālvielas, vitamīni un balastvielas –, ko izmantot kā materiālu bioloģisko procesu norisei. Taču jāņem vērā, ka sabalansēta ēdienkarte vēl negarantē, ka tiks uzņemts viss organismam nepieciešamais – pat tad, ja uzturā tiek lietoti veselīgi un vērtīgām vielām bagāti produkti, tos nepareizi uzglabājot vai pagatavojot, tie var zaudēt uzturvielas. Rezultātā tik vērtīgais produkts patiesībā nenodrošina to, kas cerēts.

No dobes vēderā vai saldētavā

Dārzeņi, augļi un ogas sāk zaudēt uzturvielas jau tajā brīdī, kad tie tiek izcelti no dobes vai noplūkti no koka. Jo īsāku laiku svaigi produkti tiek turēti plauktā vai ledusskapī, jo vairāk tie saglabās vērtīgās vielas, garšu un tekstūru. Savukārt, ja raža pārsteigusi ar apjomiem vai nopirktos produktus neizdodas apēst, izplatītākais un ieteicamākais produktu uzglabāšanas veids ir saldēšana. Saldēti produkti uzturvērtības ziņā ir līdzīgi svaigiem produktiem, īpaši, ja tiek sasaldēti uzreiz pēc novākšanas. Ieteicamais uzglabāšanas laiks saldētavā ir ne ilgāk kā 12 mēneši.

Nav ieteicams atkārtoti kausēt un saldēt produktus, jo procesā tiek bojāti to šūnapvalki, zaudējot mitrumu, garšu, sākotnējo struktūru un vērtīgo vitamīnu un minerālvielu daudzumu. Vairākkārtīgi saldēta un kausēta pārtika kļūst daudz uzņēmīgāka pret baktērijām. Uzmanība jāpievērš arī veikalos nopērkamajai saldētajai pārtikai – ja jūtams, ka produkti ir vienā gabalā, tas nozīmē, ka iepakojums jau ir bijis atkusis un atkārtoti sasaldēts, līdz ar to arī vērtīgo vielu daudzums ir samazinājies.

Vesels dārzenis vērtīgāks par svaigi spiestu sulu

Svaigi spiestas sulas maldīgi tiek uzskatītas par vienkāršāko un ātrāko veidu, kā uzņemt diennaktī nepieciešamo dārzeņu un augļu devu. Tomēr sulas pagatavošanas procesā vairums uzturvielu tiek zaudētas. Šķiedrvielām, vitamīniem, minerālvielām un antioksidantiem bagātākās augļu un dārzeņu daļas – miza un sēklas – paliek sulu spiedē. Sulai pievienota augu eļļa palielinās sulas vērtību, jo veicinās taukos šķīstošo vitamīnu uzsūkšanos.

Piemēram, burkāni satur daudz beta karotīna, zarnu traktā tas pārtop par A vitamīnu, kas ar papildu taukvielām ļaus daudz raitāk norisināties organisma procesiem. Tomēr apēsts svaigs dārzenis vai auglis tāpat būs vērtīgāks un veselīgāks, tai skaitā arī zobu un smaganu veselībai.

Graudaugiem svarīgs to pagatavošanas veids

Ievērojot mērenību un iekļaujot ēdienkartē graudaugus, no kuriem vismaz puse ir no pilngraudu produktiem, tiks uzņemts pamatīgs enerģijas, šķiedrvielu, minerālvielu un B grupas vitamīnu lādiņš.

Graudaugu produktu pagatavošana ir gaumes lieta, tomēr visvairāk vērtīgo vielu saglabāsies, ja auzu pārslu putru vārīsim tikai īsu brīdi, atstājot to uzbriešanai – nav svarīgi pienā vai ūdenī, taču ieteicams bez cukura. Dažādojot ēdienkarti, iespējams izvārīt putru no prosas putraimiem, kuri pirms tam obligāti jāskalo trīs līdz četras reizes ar aukstu ūdeni. Savukārt griķi būs pilnvērtīgāki, ja tiks briedināti (zaļie griķi) – aplieti ar ūdeni vai ar kādu no skābpiena dzērieniem – paniņām, kefīru vai bezpiedevu jogurtu.

Ja mājās ir brīva vieta un laiks, var izmēģināt graudu diedzēšanu, rūpīgi sekojot līdzi graudu un sēklu kvalitātei, izvēloties piemērotu trauku diedzēšanai, un mikrozaļumus izlietojot ātri pēc nogriešanas, vispirms tos noskalojot ar ūdeni. Diedzētajos graudos būs koncentrēts lielāks vitamīnu un minerālvielu daudzums, tos ērti pievienot salātiem, krēmzupām, jogurtiem, biezpienam vai izmantot ēdienu dekorēšanai.

Ne vienmēr redzamais bieds – pelējums

Jebkurš pelējums ir kaitīgs veselībai, jo satur mikrotoksīnus – indīgas vielas, kas var izraisīt akūtu saindēšanos, novājināt  imūnsistēmu un pat izraisīt kādu no vēža formām. Vecmāmiņas metode, noņemot pelējuma virskārtu ievārījumam vai maizei, te nelīdzēs, jo tas pārklāj ne tikai produkta virspusi, bet iekļūst dziļi pārtikā un ar aci nav redzams. Tāpēc, ja produkts ir sapelējis, iebojājies vai savītis, to neēdam. 

Ir pāris izņēmumi, kuriem nogriežot pelējušo daļu, veselo var turpināt ēst – cietie sieri, salami desas un vītināti gaļas produkti. Savukārt, ja pelējuma kārta uzmetusies pēdējai ievārījuma burciņai, ko žēl izmest, tad tā vietā, lai vienkārši noņemtu virskārtu, ievārījumu var atkārtoti izvārīt un turpināt našķēties.

Lai izvairītos no pelējuma rašanās, speciālisti iesaka pārtikas produktus uzglabāt sausā, tumšā un ne pārāk siltā vietā, katram produktam izvēloties piemērotu un atsevišķu konteineru. Noglabātā pārtika regulāri ir jāpārbauda, īpaši graudaugi un rieksti, kas ir visvairāk pakļauti pelējuma sēnīšu riskam. Ja iespējams, pārtika jāiegādājas tikai svaiga un neilgi pirms pagatavošanas, to ilgi neuzglabājot.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.