Aug pieprasījums pēc palīdzības pie sāpju speciālistiem algologiem

Būdama ārste anestezioloģe, viņa piedalās arī pētnieciskajā sasaistē ar klīnisko praksi, jo jaunāko zinātnes atklājumu un tehnoloģiju izmantošana dod iespēju uzlabot pacienta dzīves kvalitāti un pagarināt dzīvildzi. Savlaicīga diagnostika un ārstēšana veicina pacienta atgriešanos ikdienas dzīvē, darbā.

Rīgas 1. slimnīcas Sāpju centrā Anestezioloģijas, intensīvās terapijas un sāpju klīnikas vadītājas, algoloģes, docentes Irinas Evansas vadībā strādā vieni no Latvijas vadošajiem sāpju speciālistiem. Pacientus pieņem algologi anesteziologi, kuri nosaka diagnozi, kā arī, pamatojoties uz izmeklējumiem un pacientu sūdzībām, nosaka individualizētas terapijas veidu. Sāpju ārstēšana var būt gan neinvazīva, piemēram, fizioterapija vai medikamenti, vai invazīva, piemēram, blokādes.

Sāpju centrā ar modernu tehnoloģiju un metožu palīdzību diagnosticē un ārstē sāpes dažādās lokācijās. Cilvēkiem svarīgi zināt, ka hroniskas sāpes parasti ilgst trīs vai vairāk mēnešus, tās atkārtojas. Šīm sāpēm raksturīgi arī miega traucējumi, nogurums, slikta pašsajūta, trauksme vai pat depresija. Ja sāpes un simptomi ir ilglaicīgi, kļūst spēcīgāki, noteikti jāvēršas pie sāpju speciālista.

Sāpju centra specializācija ir cilvēka atbrīvošana no mokošām sajūtām mugurā, muskuļos un locītavās. “Piemēram, cilvēkam sāp mugura nieru apvidū. Mēs, protams, vispirms pārliecināsimies, vai tā nav nieru patoloģija. Ja tā ir izslēgta, tad sāpju iemesls varētu būt problēmas ar mugurkaulu – un to mēs arī ārstēsim. Svarīgi ir ne tikai konstatēt, kur slēpjas patoloģija, bet arī saprast, vai tā atbilst pacientu sūdzībām,” norāda Irina Evansa.

Viņa atzīmē, ka saskaņā ar statistiku visbiežāk cilvēkiem sāp tieši mugura. Iemesli var būt dažādi un ne vienmēr tie ir ļoti nopietni – bieži vien muguras sāpes rodas slodzes vai pārpūles dēļ, ceļot smagumus, vai caurvēja dēļ. “Reizēm sāpju gadījumā ir pietiekami ar fizioterapijas kursu un ārsta izrakstītiem medikamentiem. Sāpes labi ārstē arī blokāde, jo pretiekaisuma medikamentus ievadām tieši sāpju avotā. Blokāde ir invazīva metode, kas sāpes ārstē, nevis vienkārši atvieglo,” – stāsta docente Irina Evansa, kas apgūt atsevišķus blokādes veidus braukusi mācīties uz ASV.

Blokādes veidu izvēlas ārsts – tiek veiktas epidurālās, fasešu (starpskriemeļu) locītavu, sakroileālās locītavas (starp krusta un gūžas kaulu), trigera punktu (savilkta muskuļa), blokādes u.c. Manipulācijas veic ar lokālo anestēziju, lai komunicētu ar pacientu par viņa sajūtām un skaidrotu procedūras norisi.

Visas blokādes ir ārstnieciskas. Blokādes laikā, fluoroskopijas vai ultrasonoskopijas kontrolē, pretsāpju un iekaisuma mazinoši medikamenti (hormonu preparāti, anestētiķi), neietekmējot citus orgānus, tiek injicēti sāpes izraisošajā vietā. Līdz ar to samazinās iekaisums un kā sekas tam, samazinās arī sāpes.

Rīgas 1. slimnīcas speciālisti uzsver, ka cilvēkam svarīgi pašam sekot līdzi savam dzīvesveidam, analizēt ikdienas paradumus. Būtiski ir rast iespējas mazināt stresu, līdz ar to arī psihosomatisku saslimšanu un tieši hronisku sāpju rašanās riskus. Tādēļ speciālisti iesaka, piemēram, sabalansēt darbu vai mācības ar laiku atpūtai, fiziskām nodarbēm vai aktivitātēm, kas sagādā prieku; plānot laiku, neatliekot darāmo uz pēdējo brīdi, tādējādi izvairoties no hroniska miega bada, stresa, pārguruma.

Algoloģija (gr. algos – sāpes, logos – mācība) ir medicīnas nozare, kas pēta asas un hroniskas sāpes, to patofizioloģiju un sāpju mazināšanas metodes. Algologs jeb sāpju speciālists pārzina sāpju veidošanās mehānismu un spēj novērst to radītās ciešanas.