Menu
 

Judins: Mediķu atalgojuma celšanai par 20% pietiktu ar 52,38 miljoniem eiro (papildināta)

  • Autors:  LETA
Foto: LETA Foto: LETA

Lai celtu mediķu atalgojumu par 20%, būtu nepieciešami 52,38 miljoni eiro, nevis Veselības ministrijas (VM) prasītie 120 miljoni eiro, izpētot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtos datus, secinājis Saeimas deputāts Andrejs Judins (JV).

Pie šāda secinājuma Saeimas deputāts nonāca, jo 2019. gada pirmajos deviņos mēnešos ārstu, medicīnas māšu un vecmāšu atalgojumam un sociālajām iemaksām par šiem darbiniekiem ik mēnesi vidēji bija nepieciešami 21,82 miljoni eiro. Savukārt kopumā par pirmajiem deviņiem 2019. gada mēnešiem mediķu atalgojumam, kā arī darba devēja sociālajām iemaksām tika izmantoti 196,42 miljoni eiro.

Savā analīzē Saeimas deputāts pārskatījis 5627 ārstu ienākumus, tajā skaitā 4115 ārstu, kuri tos saņēmuši publiskajā sektorā, kā arī 10 712 medicīnas māsu un vecmāšu, tajā skaitā 7744 personu, kuras saņēma ienākumus, strādājot publiskajā sektorā. 

Judins savos aprēķinos ir balstījies uz reālo nozarē strādājošo skaitu, nevis uz slodžu skaitu, kas noved pie tā, ka politiķa analīzē apskatītais personu skaits ir aptuveni 16 000. Tikmēr VM savos aprēķinos ņēmusi vērā ārstniecības personu slodzes – kopumā 26 400 slodzes. Deputāts atzīmējis faktu, ka pastāv ārsti, kas strādā vidēji no 300 līdz 500 stundām mēnesī. Esot arī 30 ārsti, kuri strādā virs 400 stundām mēnesī. 

Judinam neesot pilnīgas skaidrības par to, kādā veidā minētie medicīnas darbinieki ir spējīgi nostrādāt šādu daudzumu stundu. Viņa ieskatā, šāds nostrādāto stundu daudzums var norādīt gan uz darbinieku pārslodzi, gan problēmām strādājošo darba laika uzskaitē. Viņš arī norādīja uz Veselības inspekcijas kompetenci minētās situācijas pārskatīšanā.

Līdzīgi Judins vērsa uzmanību uz nozarē strādājošo, konkrētu ārstu mēneša atalgojuma neatbilstību noteiktajam minimālās mēnešalgas apjomam. Viņš norādīja, ka ir deviņi ārsti, kuru saņemtās algas par pilnu slodzi ir zem 950 eiro. Šāds atalgojums par pilnu slodzi ir zemāks par pašlaik noteikto minimālo mēnešalgas likmi – 950 eiro.

Tomēr VM pārstāvis Oskars Šneiders, komentējot Judina analīzi, norādīja, ka tā nesniedz pilnīgu priekšstatu ne par mediķiem izmaksāto atalgojumu, ne arī var tikt uzskatīti par bāzes skaitļiem nepieciešamā papildu finansējuma aprēķiniem saistībā ar nepieciešamo finansējumu darba samaksas palielināšanai.

Valsts apmaksātus pakalpojumus nodrošina arī privātie pakalpojumu sniedzēji, īpaši ambulatorajā sektorā, kur ir aptuveni 1300 ģimenes ārsti, veselības aprūpes centri un ārstu privātprakses. Viņu darbs valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanā, tostarp arī nepieciešamais finansējums viņu darba samaksai un tās palielināšanai, iespējams, nav ticis ņemts vērā, pieļāva Šneiders.

Ministrijas ieskatā, Judina analīze ir nepilnīga, tostarp arī tāpēc, ka tajā ņemta vērā informācija tikai par ārstiem, māsām, vecmātēm, bet nav ņemtas vērā citu ārstniecības personu un arī NMPD transportlīdzekļu vadītāju amatu grupas, kas būtiski palielina slodžu skaitu un kas jāiekļauj aprēķinos. Kopējais slodžu skaits, kam tiek rēķināts atalgojums valsts apmaksātas veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, ir 38 600, skaidroja VM pārstāvis.

Ministrijas dati liecina, ka, piemēram, divās lielākajās universitātes slimnīcās, proti, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā un Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, darbinieku algās, kas neietver slimnīcu valdes un administrācijas darbinieku atalgojumus, vienā mēnesī vidēji izmaksāti 11 miljoni eiro. Līdz ar to tikai divās lielākajās valsts slimnīcās darba samaksas palielinājumam būtu nepieciešami 26,3 miljoni eiro, kas ir puse no visa Judina pārskatā minētās summas, skaidroja Šneiders. Viņš arī norādīja, ka VM aicinās Judinu uz tikšanos, lai padziļināti skaidrotu jautājumus par aprēķiniem ārstniecības personu darba samaksas nodrošināšanai.

Deputāts paskaidrojis, ka analizējis datus par 2019. gada septembrī nostrādāto laiku un saņemtajiem ienākumiem, primāri veltot uzmanību ārstniecības personu darba slodzei un ienākumiem, strādājot publiskajā sektorā.  Dati par 2019. gada jūlijā un augustā saņemtajiem ienākumiem tika izmantoti kā fona informācija, izvērtējot, vai ārstniecības personas mēneša ienākumu apmērs, darba slodze un vidējā atlīdzības likme septembrī būtiski atšķiras salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem.  Politiķis arī piebilda, ka apskatītie VID dati ir anonīmi un nesatur informāciju, kas ļautu identificēt ienākumu saņēmējus, ārstniecības iestādes un reģionus, kuros ārstniecības personas veikušas darba pienākumus, norāda deputāts.

Kā vēstīts, pērn Saeimā pieņemtais lēmums mediķu algu celšanai 2020. gadā paredzēja 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču koalīcijai, atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevās rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas. Politiķi vienojās izmantot šo naudu, par 20% palielinot zemāko atalgojumu rezidentiem un par 10% – pārējām ārstniecības personām.

Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris iepriekš pauduši viedokli, ka VM piedāvātais mediķu atalgojuma palielināšanas modelis nav godīgs un ir pretrunā ar iepriekš izteikto vēlmi mediķu atalgojumu celt visiem medicīnas darbiniekiem vienlīdzīgā apjomā.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.