Menu
 

Ko darīt, ja bieži sāp galva? Apriņķis.lv

  • Autors:  Linda Zvaune, neiroloģe un algoloģe
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

Galvassāpēm var būt ap 200 iemeslu, tāpēc vispirms svarīgi noskaidrot, vai galvassāpes ir tikai simptoms pie kādas citas saslimšanas, vai pamatslimība.

Aptieku tīkla “Latvijas aptieka” akcijas “Ciet sāpes? Izstāsti farmaceitam!” ietvaros atbildes uz jautājumiem par galvassāpju ārstēšanu sniedz vadošie Latvijas neirologi un algologi, kā arī aptieku tīkla “Latvijas aptieka” farmaceite.

Kādi ir galvenie galvassāpju iemesli?

Jebkuras sāpes ir brīdinājuma signāls. Arī galvassāpes mums ziņo, ka organismā kaut kas nav kārtībā. Iemeslu, kāpēc mums sāp galva ir ļoti daudz, tāpēc vispirms ir jānoskaidro, vai galvassāpes ir primāras, proti, tās pašas ir kā atsevišķa slimība, vai sekundāras, proti, kad sāpes izraisa kāds cēlonis, piemēram, infekcija, trauma, spiediena izmaiņas vai kas cits. Vairāk kā 90% gadījumu galvassāpes ir primāras. Visizplatītākās primārās galvassāpēes ir saspringuma galvassāpes un migrēna. Diemžēl apmēram 50% no galvassāpju pacientiem neaiziet pie ārsta un dažkārt gadiem lieto medikamentus, nezinot, kas īsti ir viņu galvassāpju cēlonis.

Kā var noskaidrot, kāda tipa galvassāpes tās ir?

To lielā mērā palīdz noteikt klīniskie simptomi. Vispirms jādodas pie ģimenes ārsta, kurš, iztaujājot pacientu par sāpju biežumu un to raksturu, palīdzēs saprast, vai sāpju iemesls varētu būt sekundāras galvassāpes. Ja ir aizdomas par sekundārām galvassāpēm, jāveic izmeklējumi. Primāru galvassāpju gadījumos sākuma terapiju var nozīmēt ģimenes ārsts. Ja galvassāpju iemesls ir neskaidrs, ārstēšana neveicas, tad ģimenes ārsts var nosūtīt pacientu pie neirologa vai sāpju speciālista – algologa. Galvassāpes ir vienas no biežākajām neiroloģiskajām saslimšanām un jebkurš neirologs var tās aprūpēt.

Latvijā ir arī neirologi, kas ir specializējušies tieši galvassāpju ārstēšanā. Ģimenes ārsts var ieteikt tieši pie kāda speciālista būtu labāk doties. Dažkārt cilvēks, kuram sāp galva, uzreiz lūdz ģimenes ārstam, lai viņu nosūta uz magnētisko rezonansi, taču tas ne vienmēr ir vajadzīgs. Papildus izmeklējumi nepieciešami tikai gadījumos, ja ir kādi “sarkanā karoga” simptomi jeb aizdomas par kādām nopietnām saslimšanām.

Kas izraisa primārās galvassāpes?

Primārās galvas sāpes daļēji nosaka iedzimtība jeb ģenētiski faktori. Taču liela nozīme ir arī apkārtējās vides faktoriem. Cilvēkam var būt nosliece uz migrēnu, taču, ja apkārtējās vides faktori būs labvēlīgi, tā neizpaudīsies vai izpaudīsies ļoti reti.

Kādi ārējās vides faktori palielina risku piedzīvot galvassāpes?

Viens no galvenajiem pastiprinošajiem faktoriem ir stress, kā arī dažādi emocionāli spēcīgi pārdzīvojumi. Ir cilvēki, kam galva sāk sāpēt jau stresa brīdī, bet ir arī tādi, kam sāpes parādās novēloti – pēc tam, kad stress ir jau beidzies. Ir pat tāds jēdziens kā „brīvdienu galvassāpes”, proti, galva sāk sāpēt tad, kad jau iestājies atslābums.

Kādos gadījumos pietiek iedzert pretsāpju tableti un kad jāmeklē ārstu palīdzība?

Ja galva sāp biežāk kā divreiz nedēļā, tā vairs nav norma, un ir jāsāk domāt par kādiem profilaktiskiem pasākumiem. Parasti vislabākie rezultāti tiek panākti, ja galvassāpju problēma tiek risināta kompleksi – ne tikai ar medikamentiem, bet arī ar dažādām procedūrām, dzīvesveida maiņu un psiholoģiskās palīdzības metodēm. Izmainot domāšanu un ieviešot veselīgākus ieradumus, var panākt ļoti labus rezultātus.

Cilvēkam ir jāiemācās sasaistīt cēloni ar sekām un jāapzinās, kurās situācijās visbiežāk parādās sāpes, piemēram, ja ilgstoši nav izlādētas kādas emocijas vai bijis liels saspringums. To lieliski palīdz izdarīt galvassāpju dienasgrāmata. Veicot regulārus ierakstus dienasgrāmatā vai telefona aplikācijā, pacients sāk atpazīt, kas ir viņa provocējošie faktori – vienam par daudz miega, otram par maz miega, vienam par daudz kafijas, otram – par maz kafijas. Vienam var sāpēt galva no fiziskas pārslodzes, otram no mazkustīguma.

Dažkārt cilvēki pie ārsta neiet un pretsāpju medikamentus nelieto, aizbildinoties, ka viņi taču var paciesties.

Ja neārstējam galvassāpes, tad katra akūtā sāpju epizode palielina iespēju piedzīvot jaunu epizodi un ved pie hroniskām sāpēm. Rodas pieradums pie sāpēm. Nākamajam provocējošajam faktoram ir vieglāk ierosināt galvassāpes Pietiek ar pavisam mazu nieku, lai atkal izraisītu galvassāpes. Tāpēc sāpes tomēr būtu jāārstē. Mērķis ir padarīt galvassāpes pēc iespējas retākas un pēc iespējas ātrāk tās nomākt, lai tās nav ilgstošas.

Vai ir arī gadījumi, kad cilvēki pārcenšas ar medikamentu lietošanu?

Pēc statistiskas datiem Latvijā varētu būt ap 60 tūkstošiem pacientu, kuri lietojot pārlieku daudz pretsāpju medikamentus cieš no hroniskām medikamentu atkarīgām galvassāpēm Ja sākumā pietika ar 1 tableti, tad nu jau vajag 2 tabletes, vai arī tās nākas lietot biežāk, lai sasniegtu vēlamo efektu. Ja izveidojies pieradums  paši pretsāpju medikamenti, tai skaitā arī speciālie pretmigrēnas līdzekļi -triptāni, var izraisīt galvassāpes. Lai neizveidojas pieradums pie viena veida zālēm, dažkārt ir jāpamaina medikamenti . Gadījumos, ja galvassāpes ir biežas, grūti ārstējamas, tiek lietoti daudz pretsāpju medikamenti, būtu nepieciešams uzsākt galvassāpju profilaktisku terapiju. Šādiem nolūkiem tiek izmantoti  pretepileptiski līdzekļi, antidepresanti, kardioloģiski līdzekļi, dažkārt ir vajadzīgi kādi konkrēti mikroelementi. Katram pacientam, ņemot vērā viņa vecumu, sāpju raksturu  un blakusslimības, ieteikumi būs individuāli.

RSU profesore, neiroloģe un algoloģe Ināra Logina: Nevis izārstēt, bet palīdzēt izārstēties

Reizēm pacienti izvairās dzert pretsāpju medikamentus, sakot, ka viņiem jau tā jālieto daudz zāļu. Dažkārt pacienti baidās no kādu konkrētu grupu medikamentiem. Piemēram, ja pacientiem, ir neiropātiskas sāpes, tās jāārstē ar pretepileptiskiem līdzekļiem un antidepresantiem.  Cilvēki to negrib pieņemt. Taču viņi neapzinās, ka laicīgi neapstādinot šīs sāpes, sāpju ceļi tiek sabojāti pilnībā un no sāpēm vairs nevar tikt vaļā. Pacientiem vajadzētu vairāk uzticēties ārstiem  un sekot viņu norādēm. Mediķi nevar pacientu pasīvi izārstēt, viņi var tikai palīdzēt pacientam izārstēties. Taču, lai tas notiktu, ir svarīgi, lai pacients sadarbotos ar ārstu un arī pats kaut ko darītu, ne tikai gaidītu brīnumu.

RSU emirētais profesors, farmakalogs Antons Skutelis: Neesiet vieglprātīgi!

Ja sāpes ir vairāk kā 3 mēnešus, cilvēkam var izveidoties sāpju pieradums un šķist, ka visu laiku sāp, tāpēc hroniskas sāpes nevajadzētu atstāt bez ievērības.

Ja cilvēks skaidri zina savu sāpju iemeslu, piemēram, ka tā ir migrēna un ir informēts, kādi līdzekļi viņam nepieciešami, viņš var doties uz aptieku. Bet, ja līdzīgas sāpes līdz šim nav bijušas, ja pievienojas jauni simptomi vai iedzerot tableti sāpes pāriet tikai uz dažām stundām un drīz vien atkal atkārtojas, tad gan ir jāiet pie ārsta.

Alīna Kriviņa, RSU farmakoloģijas pasniedzēja, “Latvijas aptieka” farmaceite: Pretsāpju līdzekļus lietojiet atbildīgi!

Daļa pacientu uzskata, ka visi bezrecepšu medikamenti, tai skaitā pretsāpju medikamenti ir ļoti droši, un tos var lietot, nelasot instrukciju. Diemžēl tā nav taisnība. Lietojot pretsāpju medikamentus ilgstoši, lielās devās vai kombinācijās ar citiem medikamentiem, tie var radīt nopietnas blakusparādības.

Labā ziņa ir tā, ka šobrīd ir jau pieejamie pretsāpju līdzekļi, kas nekairina gremošanas sistēmu un tos ir pat ieteicams lietot tukša dušā, lai uzlabotu medikamenta uzsūkšanās iespējas.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.