Menu
 

Paliatīvās aprūpes pieejamības veicināšanai deputāts mudina atrast papildu lokāciju Rīgas reģionā

  • Autors:  LETA
Foto: pixabay.com Foto: pixabay.com

Paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības veicināšanai jāapsver papildu lokācijas rašana šim mērķim Rīgas reģionā, 11. februārī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē norādīja deputāts Mārtiņš Staķis (AP). Deputāts sacīja, ka papildu telpas potenciāli varētu rast stacionārā "Gaiļezers".

Savukārt Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes departamenta vadītāja Antra Valdmane atklāja, ka patlaban tiek izskatīta iespēja nodot kādās VM pārvaldībā esošas telpas pašvaldībai, lai risinātu nepietiekamo paliatīvās aprūpes sociālo pakalpojumu pieejamību. Tomēr pret stacionāra "Gaiļezers" telpu piesaistīšanu viņa izturējās skeptiski, pieļaujot, ka šāda iespēja rastos tikai 2023. gadā, kad iestādē parādītos brīva telpa šim mērķim. "Tas ir tikai projekts, tāpēc nevar teikt, vai tā būs vai nebūs," sacīja Valdmane. Komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP) gan mudināja ministriju pārstāvjus izskatīt šādu priekšlikumu.

Runājot par paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamību Rīgas reģionā, Rīgas domes Sociālo pakalpojumu administrēšanas nodaļas vadītāja Ruta Klimkāne un Veselības aprūpes pieejamības uzraudzības nodaļas vadītāja Gunta Grīsle stāstīja, ka patlaban ir jānoskaidro, kāda veida pakalpojumi ir primāri nepieciešami un kādu visvairāk trūkst. Klimkāne informēja, ka, piemēram, Rīgas 1. slimnīcā, kur primāri atrodas īslaicīgās aprūpes saņēmēji, ir pieejamas 140 aprūpes vietas, savukārt rindā uz šo pakalpojumu ir aptuveni 60 cilvēki.

Tomēr VM pārstāvji argumentēja, ka jādomā ir nevis par pieejamo vietu skaitu, bet drīzāk par personāla noslogojumu. Vienlaikus sēdē iezīmējās, ka problēma ir arī neskaidrībās, kas pastāv starp dažāda veida sociālajiem un veselības aprūpes pakalpojumiem. Deputāts Andrejs Klementjevs (S) mudināja klātesošos precizēt, par kāda veida pakalpojumiem ir jādomā primāri, bet komisijas priekšsēdētāja biedre Anda Čakša uzsvēra, ka jādomā ir gan par īslaicīgajiem, gan ilgstošajiem pakalpojuma saņēmējiem.

Vienlaikus Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietniece Līga Āboliņa skaidroja, ka kopš 2018. gada sadarbībā ar VM darbojas psihosociālā atbalsta nodrošināšanas projekts, kura laikā šādu pakalpojumu ir saņēmuši 539 bērni un 1567 viņu ģimenes locekļi. Tāpēc LM patlaban izvērtē šāda pakalpojuma paplašināšanu, lai būtu iespējams to sniegt arī pieaugušajiem.

Izklāstot LM pašreizējās prioritātes, ministrijas pārstāvis Dūdiņš skaidroja, ka Nacionālajā Attīstības plānā paliatīvo pacientu psihosociālā atbalsta pasākumiem tika atvēlēti 4,5 miljoni eiro. Patlaban tiek plānots sākt jauna veida pakalpojuma pilota projektu, kurš būtu orientēts tieši uz pieaugušajiem pacientiem. Notiek arī darbs pie dzīvesvietā bāzētu pakalpojumu izveides, norādīja LM pārstāvis.

Savukārt "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta sacīja, ka patlaban paliatīvajiem pacientiem visvairāk trūkst higiēnas preču. Problēmas novērojamas arī diagnožu klāstā, kam pienākas valsts apmaksāti pakalpojumi, proti, organizācija ir iepriekš saskārusies ar pacientiem, kuriem ir nepieciešami noteikti palīglīdzekļi, bet atbilstoši viņu diagnozei valsts tos nenodrošina. Vienlaikus nepieciešams arī veicināt informētību un apmācīt ģimenes locekļus, kuri šādās situācijās nereti uzņemas aprūpēt pacientu, jo zemās darba samaksas dēļ nav iespējams piesaistīt aprūpētāja pakalpojumus, stāstīja Dimanta.

Viņa arī kritizēja nesen VM sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu un LM izstrādāto paliatīvas aprūpes bukletu, norādot, ka tas nesniedz gana informāciju pacientiem, savukārt vairums no bukletā minētajiem pakalpojumiem ārstniecības personāla trūkuma dēļ nemaz nav pieejami. LM varētu palīdzēt jaunajiem pacientiem, nosakot atvieglotu invaliditātes iegūšanas kārtību, jo šiem cilvēkiem un viņu tuviniekiem nereti vajag pamest savu darbu, kā rezultātā viņi iekļūst finansiālās grūtībās, piebilda Dimante.

Lai turpinātu skatīt paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības jautājumu, deputāti plāno atkārtoti tiksies ar VM un LM pārstāvjiem tuvākā mēneša laikā. Nākamajā tikšanās reizē atkārtoti ieradīšoties arī Rīgas domes pārstāvji.

Komisijas priekšsēdētājs mudināja LM pārstāvjus šīs nedēļas laikā uzsākt komunikācijas ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju (VDEĀK), lai vienkāršotu invaliditātes piešķiršanas kārtību paliatīvajiem pacientiem. Vienlaikus sēdē tika prasīts vienkāršot kārtību, kādā darbnespēja tiek piešķirta pacientu tuviniekiem, ja viņi pilda kopēja pienākumus. Pašreiz līdzīga iniciatīva funkcionē attiecībā uz bērnu kopšanu smagu saslimšanu gadījumos. Atkārtotās tikšanās reizē komisija gaidīs kopēju ziņojumu no LM un VDEĀK par paveikto.

Turpretim LM Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš pauda viedokli, ka jau patlaban VDEĀK veiktā izvērtēšana ir gana ātra. Arī LM valsts sekretāra vietniece Līga Āboliņa atbalstīja šādu redzējumu, kā rezultātā sēdē izcēlās diskusijas par paliatīvo pacientu dzīvildzi, vairākiem komisijas deputātiem akcentējot invaliditātes piešķiršanas kārtības vienkāršošanas nozīmi paliatīvajiem pacientiem.

Vienlaikus terminu lietošanas atšķirību dēļ nākamās tikšanās reizē deputāti arī gaidīs kopēju VM un LM prezentāciju par paliatīvo pacientu stāvokli. Šoreiz abu ministriju pārstāvji katrs sniedza savu ieskatu atsevišķi, kas sēdē noveda pie neskaidrībām par paliatīvo pacientu dzīvildzi un viņiem pieejamajiem pakalpojumiem. "Mēs šeit sēžam, speciālisti dažādās jomās, un mums katram ir sava izpratne par to, kas ir paliatīvais pacients," sacīja LM valsts sekretāra vietniece Āboliņa.

Jau vēstīts, ka no šī gada otras puses neārstējami slimu pacientu šķidro ēdināšanu apmaksās valsts. VM valsts sekretāres vietniece veselības politikas jautājumos Līga Šerna iepriekš informēja, ka no atvēlētajiem līdzekļiem šī gada nozares budžetā, rasta iespēja uzsākt enetrālās un paraenterālās barošanas maisījumu apmaksu ambulatorajiem pacientiem. Tāpat ministrija norādījusi, ka turpinās strādāt pie paliatīvās aprūpes pakalpojumu uzlabošanas.

Vienlaikus vairākas labdarības organizācijas ir iesaistījušās paliatīvo pacientu labklājības veicināšanā. Pērnā gada nogalē problēmas paliatīvās aprūpes pieejamībā aktualizēja arī labdarības maratonā "Dod pieci!", kura laikā tika saziedoti 438 197 eiro, tādējādi šo summu novirzot pilnvērtīgam uzturam neārstējami slimiem cilvēkiem, kuri vairs nevar paēst paši, kā arī citām paliatīvās aprūpes atbalsta terapijām.

Nolūkā informēt sabiedrību par valsts apmaksātu paliatīvās aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām, VM sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu un LM ir izstrādājusi informatīvus bukletus jeb ceļvežus par paliatīvo aprūpi gan pieaugušajiem, gan bērniem. Nacionālo veselības dienestā norāda, ka paliatīvā aprūpe ir aktīva un visaptveroša to pacientu aprūpe, kuri sirgst ar smagām, bieži dzīvībai bīstamām hroniskām vai akūtām slimībām vai kuru izārstēšana vairs nav iespējama. Lēmumu par nepieciešamās paliatīvās aprūpes veidu, piemēram, ambulatori, mājās vai stacionārā, var pieņemt ģimenes ārsts vai ārsts speciālists, individuāli izvērtējot katra pacienta gadījumu.

2020. gadā esošā budžeta apmēros plānots turpināt apmaksāt parenterālo barošanu bērniem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu vai ir vecāki bērniem, kuri jau no bērnības ir Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas paliatīvās aprūpes uzskaitē, un uzsākt specializēto barošanas maisījumu apmaksu ambulatori arī pieaugušajiem.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.