Ārsti Siguldā: darbs atgriezies ierastajā ritmā ^{Apriņķis.lv}

Kur turība un ceļojumi, tur jaunais koronavīruss

Siguldas ģimenes ārste, pediatre Juta Ošeniece stāsta, ka pacientu plūsma ir atgriezusies pirms pandēmijas līmenī: “Šobrīd darbs ir atgriezies ierastajā ritmā, pacienti nāk daudz. Jāsaka godīgi – daudzi grib atkal nākt bez pieraksta. Taču iepriekš ir jāpiezvana un jānāk uz konkrētu laiku, lai nenotiktu cilvēku pulcēšanās un tiktu mazināts inficēšanās risks.” Savukārt ārkārtējās situācijas laikā pacienti uz praksi tikpat kā nenāca: “Manuprāt, cilvēkiem vienkārši bija bail. Viņi atturējās no prakses apmeklēšanas, jo saprata, ka tā ir tā vieta, kur visvairāk var inficēties. Pacienti lielākoties zvanīja, konsultējām, ārstējām attālināti, kā arī nozīmējām izmeklējumus attālināti.”

Uz jautājumu, vai citas vīrusu saslimšanas bija novērojamas vairāk vai mazāk, Juta Ošeniece atbild: “Grūti pateikt. Visvairāk darba man bija ar pacientiem, kas atgriezušies no ārzemēm – vajadzēja likt pašizolācijā, pārbaudīt, ja sākas saaukstēšanās simptomi, nosūtīt uz analīzēm.” Vai praksē bijuši pacienti ar Covid-19 saslimšanu, ārste neatklāj, vien piebilst: “Tā kā Sigulda ir situēta, turīga pilsēta, siguldieši var atļauties ceļot, un, kur ir ceļojumi, tur ir šī jaunā saslimšana.”

Juta Ošeniece atzīst, ka sākotnēji bija grūti pielāgoties jaunajai situācijai informācijas mainības dēļ: “Informācija mainījās teju ik pa minūtei, bija grūti izsekot līdzi visiem lēmumiem, kas tika pieņemti un mainīti mūsu valstī.  Centāmies visu izdarīt, bet domāju, ka ierēdņiem pašiem bija grūti izsekot visiem lēmumiem, kas nāca no Veselības ministrijas. Nu jau laiks ir pagājis, strādājam saskaņā ar vadlīnijām, darba ir daudz.”

Ārste norāda, ka šobrīd problēma ir speciālistu pieejamība: “Pacienti ir jāizmeklē, jānosūta uz izmeklējumiem, kas ir iekavējušies. Tas nav vienkārši. Uz izmeklējumiem šobrīd grūti tikt, rindas ir garas, izveidojies tāds kā sastrēgums.” Sabiedrībai Juta Ošeniece novēl nezaudēt modrību: “Mēs neviens nevaram nākotni paredzēt, bet vēlētos, lai cilvēki ir piesardzīgi, apdomīgi, nav pārgalvīgi. Atcerēsimies – sargā sevi pats, un visi labie spēki tevi sargās!”

Bērni Covid-19 izslimo vieglā formā

Pediatrei Ilzei Silanžai šis ir īpašs gads – viņas primārās aprūpes pediatra prakse Siguldā atzīmē desmito gadadienu. “Diemžēl pandēmijas dēļ nekā nesanāca nosvinēt,” bilst Ilze Silanža, kura tikko devusies vasaras atvaļinājumā. “Ceru vismaz tagad kaut kur aizbraukt, nevaru izturēt ilgstošu mājās sēdēšanu.”

Pediatre stāsta, ka ārkārtējās situācijas laikā praksē pacientu plūsma krietni samazinājusies: “Pandēmijas laikā, kad visi sēdēja mājās un cītīgi mazgāja rokas, pacientu plūsma ievērojami samazinājās. Es teiktu, par kādiem 70 procentiem. Pārsvarā nāca bērni, kam saskaņā ar vakcinācijas kalendāru bija paredzētas potes. Šobrīd, kad bērni atgriezušies bērnudārzos, ierastās vasaras saslimšanas ir atpakaļ, pacientu plūsma ir tāda pati kā pirms pandēmijas. Ja aktivizējušies citi vīrusi, tas nozīmē, ka arī Covid-19 nekur nav pazudis un nedrīkst zaudēt piesardzību.”

Ilze Silanža apstiprina, ka bērni nav Covid-19 riska grupa: “Manā praksē nebija neviena Covid-19 saslimšanas gadījuma. Bija ģimenes, kur vīruss tika atklāts vecākiem, bet ne bērniem. Cik zināms, kopumā bērniem Covid-19 infekcija norisinās vieglā formā, bērni nav šā vīrusa riska grupa. Kas attiecas uz infekcijas izplatīšanos, tad lielākā iespēja inficēties ir tieša kontakta ceļā, jo vīruss izplatās gaisa pilienu veidā.”

Taujāta par asins analīzēm, kurās iespējams noteikt SARS-CoV-2 antivielas, Ilze Silanža skaidro, ka tās neuzrāda infekcijas akūto fāzi: “Šīs asins analīzes uzrāda vīrusa antivielas, kas izstrādājas ilgākā laika posmā. Turklāt, tā kā vīruss ir jauns, nav pietiekamu pētījumu, vai un cik ilgi saglabājas antivielas. Līdz ar to asins analīzes nevar aizstāt iztriepes ņemšanu, kas ir vienīgais veids, kā konstatēt vīrusu akūtajā fāzē.”

Runājot par valsts institūciju darbu, ārste uzteic Nacionālo veselības dienestu, kas sniedzis atbalstu un informāciju par aktualitātēm: “Varu teikt visu to labāko par Nacionālā veselības dienesta darbu. Mums tika sūtīti ne tikai Ministru kabineta oficiālie dokumenti ar aktuālajiem lēmumiem, bet arī skaidri saprotamas norādes un kopsavilkumi par būtiskākajām lietām, kas jāņem vērā savā darbā. Tika pastiprināti dezinfekcijas pasākumi, vairāk konsultāciju notika telefoniski. Vadlīnijās bija noteikts – ja ir aizdomas par Covid-19 infekciju, pacienti pie ārsta nedrīkst nākt, konsultācijas tika sniegtas pa telefonu.”

Protams, ārkārtējās situācijas sākumposmā bijusi neskaidrība, kas turpmāk gaidāms, taču prakses darbu piemērot jaunajām prasībām neesot bijis grūti. “Grūtības bija drīzāk psiholoģiskas. Neziņa un pierašana pie jaunajiem apstākļiem – tas nenācās viegli,” atzīst ārste un izsaka gandarījumu, ka vismaz šobrīd dzīve sāk atgriezties ierastajā ritmā.

Visa ārstniecības palīdzība Siguldā atjaunota

Kā ārkārtējā situācija valstī ietekmējusi veselības aprūpes jomu Siguldā, stāsta Siguldas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja Sindija Brikmane: “Ārkārtas stāvokļa laikā Siguldas slimnīcas stacionārā bija pieejama tikai dzemdību palīdzība un ambulatorā steidzamā palīdzība Uzņemšanas nodaļā. Šajās nodaļās tika ievēroti stingri profilaktiskie nosacījumi. Ģimenes ārsti un speciālisti ambulatori pieņēma tikai steidzamos gadījumos, bija pieejamas telefoniskas konsultācijas. Šobrīd visa ārstniecības palīdzība pilnā apjomā ir atjaunota, izņemot ķirurģiskās operācijas ārvalstu pacientiem, ko plānots atsākt jūlija beigās.”

Ārkārtas situācijas ierobežojumi ietekmēja arī darbu pašvaldībā: “Siguldas novada pašvaldība veselības krīzes laikā no 12. marta ierobežoja iedzīvotāju pieņemšanu, novirzot tos uz pašvaldības pakalpojumu portālu e.sigulda.lv, saglabājot atsevišķas stundas apmeklētāju pieņemšanai Pakalpojumu centrā. Darbiniekiem, kuriem tas bija iespējams, tika nodrošinātas attālinātā darba iespējas līdz pat 1. jūnijam. Tika izveidota Krīzes vadības grupa, kura ikdienā nodarbojās ar krīzes situācijas aktuālo jautājumu risināšanu, koordinēja valstiski noteikto ierobežojumu īstenošanu un uzraudzību, tāpat īstenoja pašvaldības iniciatīvas. Siguldas slimnīcas vadība un arī pašvaldības speciālisti uzskata, ka komunikācija ar valsts struktūrvienībām bija saprotama un pietiekama.”

Sindija Brikmane gan norāda, ka konkrētu oficiālu inficēto skaitu novadā Slimību profilakses un kontroles centrs ne Siguldas slimnīcai, ne arī pašvaldībai nav ziņojis. No publiski pieejamiem datiem zināms, ka tas kritiskākajā brīdī sasniedza 11 novadnieku. Siguldā valsts apmaksātas analīzes uz Covid-19  joprojām var nodot E. Gulbja laboratorijas filiālē Siguldas slimnīcā. To var izdarīt bez ģimenes ārsta nosūtījuma katrs iedzīvotājs vienu reizi darbdienās no plkst. 12.00 līdz 13.00.

Lai gan Siguldā darbojas vairākas medicīnas iestādes un pieejami dažādi ārstniecības pakalpojumi, Sindija Brikmane atzīst, ka Siguldai vajadzētu vēl kādu ģimenes ārstu: ”Ir pieprasījums pēc papildu ģimenes ārsta, bet Siguldas slimnīcas vadītājs vairākkārt uzsvēris, ka reģionos ir grūti piesaistīt jaunus speciālistus, tieši ģimenes ārstus. Bet pie tā tiek strādāts.”