Videonovērošanas kamera Siguldas zobārstniecībā – norma vai pārkāpums? ^{Apriņķis.lv}

Sieviete bija aizvedusi bērnu pie zobu higiēnista uz SIA "Ģimenes zobārstniecība" klīniku, kas atrodas Siguldā. Lasītāju pārsteigusi situācija, vedot bērnus pie zobu higiēnista, kabinetā bija videonovērošanas kamera. Brīdinājums par filmēšanu atradās kabinetā virs ārsta galda. Viņa jautā, vai videokameras zobārstu un zobu higiēnistu kabinetos ir atļautas, ja ir brīdinājums? Varbūt tādas videonovērošanas sistēmas drīkst uzstādīt visu mediķu kabinetos?  Ko darīt, ja pacients nevēlas, ka viņu filmē? Vai ir izvēle lūgt izslēgt kameru? Ar ko medicīnas iestādei jāsaskaņo kameras uzstādīšana? Siguldas klīnikā esot divi savā starpā saistīti kabineti, bet videonovērošanas kamera uzstādīta galvenajā ārstniecības vietā, kas, kā sieviete noskaidrojusi sarunā ar dakteri, ieraksta arī skaņu.

Ārstniecības iestādes izmanto videokameras, lielākoties – drošības nolūkos

Starp citu, pacientu videonovērošana mūsu valstī nav nekas jauns. Kā izrādās, arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta brigādes automašīnās ir videonovērošanas kameras – viena ārpusē, otra iekšpusē. NMP dienesta brigādēm jānodrošina neatliekamā medicīniskā palīdzība cilvēka dzīvībai kritiskās situācijās. Turklāt bieži vien palīdzība jāsniedz ļoti sarežģītos apstākļos pacientiem ar neskaidrām diagnozēm un stāvokļiem, bez papildu diagnostikas iespējām, citu speciālistu padoma u.c. Tāpēc viena no iespējām, kā NMP brigāde izsaukuma laikā var labāk palīdzēt pacientiem, ir video pārraidīšana augstākas kvalifikācijas speciālistiem konsultācijas saņemšanai, īpaši nozīmīgi tas ir dzīvībai kritiskos stāvokļos vai īpaši sarežģītās, neskaidrās situācijās. Tāpēc arī Latvijā, tāpat kā daudzviet pasaulē NMP sniegšanas vietās, brigādes auto ir aprīkots ar video kameru un NMP brigādei nepieciešamības gadījumā izsaukuma laikā ir iespēja operatīvi saņemt augstākas kvalifikācijas speciālistu konsultāciju par tālāko taktiku, kā arī kopumā uzlabot NMP sniegšanas kvalitāti.

Tas ir tas mērķis, ar kādu brigādes auto savulaik tika aprīkots ar videokameru (uz auto un tā iekšienē atrodamas arī atbilstošas uzlīmes). Ārējā kamera fiksē notiekošo uz ceļa automašīnas priekšā, ko var redzēt arī NMP dienesta Operatīvās vadības centrā, no kurienes brigādes tiek vadītas. Tas ir īpaši svarīgi, piemēram, avārijās vai lielāka mēroga negadījumos – dispečers, jau automašīnai piebraucot, redz apstākļus un notikušā apmēru un nepieciešamības gadījumā var izsūtīt papildspēkus vai sniegt cita veida nepieciešamo atbalstu brigādēm notikuma vietā. Jāatzīst arī, ka izsaukumu laikā nereti tiek apdraudēta brigādes personāla drošība un pat dzīvība, tādos gadījumos video pārraidīšanas iespēja ļauj pasargāt brigādes darbiniekus no agresīvām personām.

Tāpat videonovērošana tiek veikta arī, piemēram, SIA "Veselības centrs 4" telpās. Ārstniecības uzņēmums savā interneta vietnē to skaisdro tā: «Veicam videonovērošanu un apstrādājam jūsu personas datus, kad jūs apmeklējat mūsu reģionālos centrus vai centrālo biroju, gan jūsu personiskās, gan mūsu darbinieku, klientu un īpašuma drošības nolūkos. Videonovērošana tiek veikta pēc striktiem drošības un privātuma noteikumiem, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas un aprīkojumu.» Tajā pašā laikā ir norādīts, ka videonovērošana netiek veikta telpās, kurās pacienti varētu sagaidīt paaugstinātu privātumu, bet vietās, kur tiek veikta videonovērošana, ir izvietotas informatīvas uzlīmes. Datu apstrāde, veicot videonovērošanu, tiek veikta, lai novērstu vai atklātu noziedzīgus nodarījumus saistībā ar personu un īpašuma aizsardzību, nodrošinātu klientu apkalpošanas kvalitātes augstākos standartus, personu tiesisko interešu aizsardzību un personu vitāli svarīgu interešu, tajā skaitā dzīvības un veselības, aizsardzību. "Veselības centrs 4" veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka fizisko personu dati ir drošībā, lai to apstrāde notiktu atbilstoši spēkā esošajiem datu aizsardzības tiesību aktiem, uzņēmuma  iekšējai politikai, vadlīnijām un kārtībai.

Pierasts, ka videonovērošanas sistēmai jābūt reģistrētai

Zvērināts advokāts Imants Muižnieks, kura privātprakse atrodas Pierīgā, ir piedalījies tiesvedībās, kas bija saistītas ar fizisko personu datiem, lai gan, kā pats atzīst, tā viņam nav ierastākā darbības joma. Viņš uzskata, ka tad, ja filmēšana tiek veikta darba vajadzībām, turklāt, ja redzamās vietās (gan pie ieejas, gan pašā telpā) izvietotas informatīvās zīmes par to, ka notiek videonovērošana, tad tā varētu būt pieļaujama. Galvenais jautājums esot – vai šī videonovērošana ir reģistrēta Datu valsts inspekcijā? Gadījumā, ja nav, tad varētu būt strīdīgi, vai šī videofiksācija ir likumīga. Advokāts uzskata, ka pacientam noteikti jābūt tiesībām lūgt, lai viņa pieņemšanas laikā videokamera tiktu izslēgta. I. Muižnieks gan arī domā, ka videokameras uzstādīšanai mediķa kabinetā varētu būt dažādi iemesli. Piemēram, reizēm starp mediķiem un pacientiem notiek ļoti nepatīkami incidenti, kas pēc tam tiek risināti tiesā. Jurists pieņem, ka tieši tas varētu būt galvenais iemesls. Katrā ziņā, ja arī pacienta pieņemšana tiek nofilmēta, tad skaidrs, ka iegūtie dati nedrīkst tikt nekur izmantoti (publicēti). Vienīgais izņēmums – ja tos pieprasītu kāda tiesību aizsardzības iestāde.

SIA "Ģimenes zobārstniecība" ir uzņēmums ar četrām klīnikām (Rīgā, Cēsīs, Valmierā un Siguldā) un sešiem mutes veselības centriem (Alūksnē, Balvos, Gulbenē, Madonā, Smiltenē un Valkā). "Rīgas Apriņķa Avīzei" izdevās telefoniski sazināties ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Terēzi Bērzupi, kura atzina, ka Siguldas klīnikā ir uzstādītas divas videokameras, skaņu gan tās neierakstot. Savulaik šī videonovērošanas sistēma tikusi piereģistrēta Datu valsts inspekcijā, gan uz durvīm, gan arī pašā kabinetā ir informatīvas norādes par to, ka notiek filmēšana. Videokameras tika uzstādītas ar vienu konkrētu mērķi – novērst noziedzīgus nodarījumus pret klīnikas īpašumu. Kā skaidroja T. Bērzupe, Siguldas klīnikā zobārsta kabinets sastāv no divām telpām. Tajā laikā, kamēr, piemēram, higiēnists darbojas tālākajā telpā, otrā kabineta daļā nepieskatītas paliek materiālās vērtības, tostarp zobārstniecības preces – zobu kopšanas līdzekļi u.tml. Uz jautājumu, vai apmeklētājs var palūgt, lai viņa pieņemšanas laikā videokamera tiktu izslēgta, valdes locekle atbildēja: "Pacienta mutes dobums noteikti netiek filmēts, kameru objektīvi vērsti citā virzienā. Zobu higiēna arī nav tāds neatliekams pasākums, lai pacientam  nebūtu iespējas izvēlēties, kur šo pakalpojumu saņemt. Ja viņu tiešām mulsina videokamera, tad to var darīt arī citā kabinetā – vai nu pie mums, vai citās zobārstniecībās. Katrā ziņā, es esmu par to, lai mūsu pacienti šādas problēmas risinātu tieši ar mūsu uzņēmumu – esmu gatava atbildēt gan uz telefona zvaniem, gan uz vēstulēm."

Datu valsts inspekcija skaidro: pacienta filmēšana zobārsta kabinetā nav pieļaujama

Jebkura videonovērošana publiskā vietā reizē ir arī fiziskas personas datu apstrāde, tāpēc pēc konsultācijas par šo situāciju "Rīgas Apriņķa Avīze" vērsās Datu valsts inspekcijā (DVI). Iestāde pirmām kārtām uzsvēra, ka kopš zināma laika mainījušās likuma normas, tādēļ personas datu apstrādes reģistrācijas pienākums vairs nepastāv. Līdz ar to DVI personas datu apstrādes reģistrāciju tagad neveic, kā arī datu apstrāde videonovērošanas veidā ar šo iestādi nav jāsaskaņo. Analizējot konkrēto situāciju, DVI secināja, ka šajā gadījumā tiek veikta veselības datu apstrāde, kas noteiktos gadījumos ir atļauta. Ja videonovērošana zobārsta kabinetā tiek veikta īpašuma aizsardzības nolūkam, šāda apstrāde ir pieļaujama vienīgi ārpus kabineta darba laika, lai, veicot videonovērošanu, netiktu veikta veselības datu jeb īpašu kategoriju datu apstrāde. Papildus DVI norāda, ka kabinetā esošo iekārtu un medikamentu aizsardzību būtu jānodrošina, izmantojot citus līdzekļus, piemēram, novēršot iespējamību, ka pacients kabinetā var atrasties viens.

Kopumā personas datu apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no sešiem tiesiskiem pamatiem: piekrišana, līguma izpilde, juridisks pienākums, sabiedrības intereses, vitālo interešu aizsardzība un leģitīmo interešu ievērošana. Proti, tikai pastāvot kādam no minētajiem tiesiskajiem pamatiem, personas datu apstrāde tiek atzīta par tiesisku. Par to, vai videonovērošana notiek likumīgi, atbildīgs ir pārzinis – fiziskā vai juridiskā persona, valsts vai pašvaldību institūcija, kura nosaka personas datu apstrādes mērķus un apstrādes līdzekļus. Šajā gadījumā par pārzini būtu uzskatāma veselības aprūpes iestāde, kuras pakļautībā atrodas konkrētais zobārsts vai ārstniecības persona. DVI uzsvēra, ka šāda tiesiskā pamata izmantošana ir saistīta ar pārziņa pienākumu pirms apstrādes uzsākšanas noteikt līdzsvaru starp pārziņa un datu subjekta interesēm. Papildus iestāde informēja, ka pārzinis ir tiesīgs uzsākt videonovērošanu tikai tad, ja izvērtējis, kāda ir pastāvošā problēma, kādēļ būtu jāveic videonovērošana un vai ar tās palīdzību esošu vai potenciālu problēmu būtu iespējams atrisināt. Lai uzsāktu videonovērošanas veikšanu, pārzinim ir nepieciešams izvērtēt un secināt, ka videonovērošanas veikšanas ieguvums būs lielāks nekā fiziskajai personai (datu subjektam) tādējādi nodarītais privātuma apdraudējums vai ierobežojums.

Veicot videonovērošanu, pārzinim ir pienākums par to informēt datu subjektu jeb apmeklētāju. Daļu no sniedzamās informācijas iespējams norādīt informatīvajā zīmē. Respektīvi, ja datu subjektu sākotnējai informēšanai pārzinis ir nolēmis izmantot informatīvo zīmi, tajā norāda vismaz pārziņa nosaukumu, kontaktinformāciju, datu apstrādes mērķi (piemēram, videonovērošana tiek veikta īpašuma aizsardzībai vai noziedzīgu nodarījumu novēršanai). Sniedzot informāciju par videonovērošanu, ir jānodrošina, lai  personām pirms iekļūšanas videonovērošanas zonā būtu skaidrs, kurās vietās videonovērošana tieši  tiek veikta, kā arī šīs norādes nedrīkst atrasties tālu no videonovērošanas veikšanas vietas, jo personas tādējādi var tikt maldinātas par to, kur tieši notiek viņu datu apstrāde. Turklāt norādēm jābūt skaidri salasāmām un nepārprotamām.

Rezumējot DVI paskaidro, ka videonovērošana zobārsta kabinetā, filmējot pacientiem sniegto pakalpojumu, nav pieļaujama. Videonovērošana ir pieļaujama vienīgi ārpus kabineta darba laika, vienlaikus izvērtējot potenciālos ieguvumus un riskus, kādi var rasties, to veicot, kā arī izvērtējot, vai plānoto mērķi nav iespējams sasniegt ar mazākiem līdzekļiem vai neveicot datu apstrādi vispār (piemēram, uzstādot signalizāciju).

Arī Veselības inspekcija (VI) piekrīt DVI norādītajam, paužot, ka mediķu konsultatīvajos kabinetos videonovērošanai nebūtu jānotiek. Gadījumā, ja nu videokamera kabinetā tomēr uzstādīta, jau pie durvīm jābūt informatīvam paziņojumam par to, lai pacientam būtu iespēja izvēlēties – doties iekšā vai nē. Kā informēja VI sabiedrisko attiecību speciāliste Maira Kalniņa, viņas pārstāvētā iestāde nav saņēmusi izskatīšanai iedzīvotāju sūdzības par to, ka mediķu konsultatīvajos kabinetos tiktu veikta videonovērošana.