Ārstu biedrības viceprezidents: Nav skaidrs, kāpēc ārkārtas stāvokli veselības nozarē neizsludināja jau pirms mēneša
- Autors: LETA
Foto - arhīvs
Pazīmes par to, ka ārkārtas stāvoklis Latvijas veselības nozarē ir jāizsludina jau pirms mēneša, bija pietiekami daudz, tāpēc nav skaidrs, kāpēc Valsts operatīvā medicīniskā komisija to ir izdarījusi tikai vakar, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis.
Fūrmanis sacīja, ka, lasot visu pieejamo normatīvo aktu bāzi un salīdzinot situāciju, kas notiek Latvijā ar veselības nozari Covid-19 apkarošanas laikā, ārkārtas situāciju varēja izsludināt jau pirms mēneša. "Pazīmes, ka jāizsludina ārkārtas situācija, bija pirms mēneša, iespējams, pat senāk, un mani satrauc, kādas sekas varētu radīt šāda kavēšanās," piebilda Fūrmanis.
Tāpēc Fūrmani uztrauc tas, kas notiks pēc nedēļas vai divām, jo lielās universitāšu slimnīcas jau ir pārslogotas. "Es redzu, ka liela daļa sabiedrības ievēro valstī noteiktos drošības pasākumus, to pašu dara man tuvie un labi zināmie cilvēki, bet paralēli tam, neskatoties uz visu drošības pasākumu ievērošanu, vīruss izplatās diezgan plaši," sacīja Fūrmanis.
Viņš arī atgādināja, ka paralēli vīrusa Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumiem, cilvēki turpina gūt traumas, iekļūst avārijās, vai saslimts ar citām kaitēm, tādējādi mediķu darbu noslogojot vēl vairāk. Piemēram, šajos apstākļos vecāki un bērni pavada lielāku laiku mājās, nekā tas bija iepriekš, līdz ar to palielinās riski traumām mājās un joprojām vecākiem ir zināšanu trūkums par bērniem drošu vidi mājās.
Jau ziņots, ka pieaugošā stacionēto Covid-19 pacientu skaita dēļ Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēdē vakar nolemts izsludināt ārkārtas stāvokli veselības aprūpes sistēmā, žurnālistiem pavēstīja Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško.
Tādējādi Veselības ministrija varēs likt otrā un trešā līmeņa slimnīcām pēc iespējas operatīvāk pārņemt pacientus no universitāšu un reģionālajām slimnīcām.
"Vienojāmies, ka tiek veidota īpašas sadarbības teritorijas," atklāja valsts sekretāre, skaidrojot, ka tās pārraudzīs koordinators, lai varētu operatīvi apmainīties ar informāciju par slimnīcu ieviestajiem pakalpojumu ierobežojumiem. Sadarbības tīkli veidosies ap reģionālajām slimnīcām, un tajos ietilps pirmā un otrā līmeņa slimnīcas.
"Jau četrās slimnīcās, tajā skaitā Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, ir sasniegts kritiski augsts esošo gultu noslogojums," sacīja valsts sekretāre.
Līdz ar ārkārtas situācijas izsludināšanu "mēs varam arī dot lielākas tiesības slimnīcu vadītājiem", norādīja Mūrmane-Umbraško, skaidrojot, ka tas tostarp sniegtu lielāku kontroli pār darbinieku atvaļinājumiem. Tāpat slimnīcām būtu vienkāršāk piesaistīt cilvēkresursus Covid-19 pacientu ārstēšanai.
Tādējādi ārstniecības iestādes Covid-19 pacientu aprūpē varēs iesaistīt medicīnas personālu, kas ierastos apstākļos nestrādātu ar infekcijas slimības pacientiem, kā arī piesaistīt citu specialitāšu ārstus.