Menu
 

Komisija atbalsta ieceri aicināt valdību atkārtoti vērtēt sejas masku ieviešanu sākumskolās

  • Autors:  LETA
Foto - pexels.com Foto - pexels.com

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien atbalstīja lēmumprojektu, kas paredz valdību atkārtoti lūgt izvērtēt lēmumu likt arī sākumskolu audzēkņiem skolās valkāt sejas aizsargmaskas.

Par šo lēmumprojektu vēl būs jābalso Saeimai.

Šāds lēmums pieņemts, izskatot vairāk nekā 27 000 iedzīvotāju parakstīto iniciatīvu atcelt valdības iepriekš pieņemto lēmumu.

Diskusijās komisijā deputāti pauda viedokli, ka ir arī alternatīvas rīcības iespējas noturēt attālinātas mācības.

Iniciatoru pārstāve Olga Petkeviča pauda viedokli, ka šo ierobežojumu nevarēs nedz kontrolēt, nedz nodrošināt. Viņa atsaucās uz Pasaules veselības organizācijas (PVO) pausto, ka šāda masku nēsāšana varētu būt rekomendējama, ja tas netraucē mācību procesu. Taču sākumskolā daļa bērnu ir kūtri un klusi runā un skolotāji nevarēs pamanīt emocijas un to, ka skolēns būs atvēris muti un grib kaut ko pateikt, uzsvēra Petkeviča.

Maskas ir pareizi jāvalkā, pirms tam rokas ir jānomazgā ar ziepēm, ja maska paliek slapja, tā ir jānomaina, tāpat nedrīkst aiztikt maskas, un skolotājs nevarēs nodrošināt, ka bērni ievēro visus šos nosacījumus, uzsvēra iniciatīvas iesniedzēja. Viņa pauda, ka pēdējo nedēļu Daugavpilī saslimušo skolēnu un pedagogu skaits samazinās, kas liecinot, ka jau esošie ierobežojumi strādājot. Petkeviča izteicās, ka esot jāņem vērā arī cilvēku neuzticība valsts pārstāvjiem.

Veselības ministrijas (VM) pārstāve Santa Līviņa pauda, ka lēmums par masku valkāšanu tika pieņemts, jo saslimstība ar Covid-19 pieaug un nemazinās un saslimstība ir augstāka, nekā vidēji Eiropas Savienībā. Viņa savukārt norādīja, ka PVO rekomendācijas nosaka, ka bērniem no sešu gadu vecuma ir iespējams pareizi valkāt, ja bērns ir pareizi apmācīts masku valkāšanā.

Tāpēc ticis dots laiks, lai vecāki un bērni varētu sagatavoties šim procesam, skaidroja Līviņa. Viņa norādīja, ka maskas izmantošana netraucēs mācību procesa norisei. VM pārstāve norādīja, ka masku izmantošana ir papildus līdzeklis pārējiem epidemioloģiskās drošības nosacījumiem par roku mazgāšanu un distances ievērošanu. Līviņa norādīja, ka ir jau skolas, kur bērni lieto maskas.

Deputāts Aldis Adamovičs (JV) pauda, ka drīzāk gribētu atbalstīt vecāku iniciatīvu, ka maskas nav jālieto. Protams, esot jāiemāca bērniem pareizi valkāt maskas, bet praktiskajā dzīvē sākumskolā bērni ir ļoti dzīvīgi un maskas būšot ļoti grūti ieviest, norādīja parlamentārietis. Drīzāk atbalstāma ir mācību brīvlaika pagarināšana vai attālināto mācību organizēšana, pauda politiķis.

Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis, epidemiologs Jurijs Perevoščikovs pauda, ka tas, ka ir konstatēts mazāks bērnu skaits, kuri ir saslimuši, nenozīmē, ka bērnu vidū ir mazāka Covid-19 izplatība. Mazāka saslimušo skaita konstatēšana saistīta ar to, ka bērni tiek testēti mazākā skaitā, ko ietekmē arī testa veikšanas veids, kas var būt nepatīkams, pauda epidemiologs.

Bērns izdala vīrusu, bet maskas ļauj lielākajai daļai vīrusa neaiziet pie citiem tuvumā esošajiem cilvēkiem, jo lielākā daļa vīrusa paliek maskā, skaidroja Perevoščikovs. Nosacījums par masku lietošanu ir ļoti labs pasākums, lai bērni skolā nesaslimtu un neaiznestu slimības uz mājām. Viņš norādīja, ka epidemioloģiskā situācija nav laba un ir liels skaits cilvēku turpina saslimt.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvis Guntars Catlaks pauda, ka masku izmantošana nepalīdz mācību procesam. Jāsaprot, kādas ir alternatīvas, piemēram, deputāta Adamoviča minētās attālinātās mācības, pauda IZM pārstāvis. Reizē viņš norādīja, ka citās valstīs jau no agrīna vecuma tiek prasīta masku izmantošana slimības izplatības ierobežošanai.

Deputāte Janīna Kursīte-Pakule (NA) pauda, ka jautājums ir, vai būs iespējams nodrošināt šāda nosacījuma ievērošanu. Politiķe vaicāja, vai alternatīva varētu būt bērnu brīvlaika pagarināšana.

Deputāts Raivis Dzintars (NA) pauda, - ja vecākiem ir jāizvēlas starp divām iespējām - vai nu masku lietošanu vai attālinātām mācībām -, tad vecākiem ir atšķirīgi viedokļi, daļai uzskatot, ka labāk maskās, bet klātienē, savukārt citi tā vietā atbalstot attālinātas mācības. Politiķis norādīja, ka atkarībā no iespējām būtu jāieklausās vecāku redzējumos.

IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP) pauda, ka IZM strādā kopā ar Aizsardzības ministriju, kura par aizsardzības līdzekļu sagādi, lai sagādātu sākumā uz katru skolēnu astoņas maskas. Viņš akcentēja, ka bija jāizvēlas, vai vispār slēgt skolas, vai arī atļaut mācībām noritēt ar maskām.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Renāte Snipe vaicāja, vai tie, kuri iestājas pret masku izmantošanu, seko līdzi mediju ziņotajam, ka situācija medicīnā pielīdzināma kara laika apstākļiem un ka runa ir par dzīvību un nāvi. Viņa uzskata, - ja bērni nenēsās maskas, tad reāli apdraudēs skolotājus, kuru dzīvības slimnīcu pārslodzes dēļ mediķi nevarēšot glābt.

Deputāts Andris Skride (AP) pievienojās Snipes paustajam un izteica neizpratni, "vai dzīvojam vai nedzīvojam vienā valstī" un uzsvēra, ka katra pazaudētā dzīvība ir svaru kauss, uz kuru ir jāskatās. Viņš norādīja, ka, ja pats būtu 50 līdz 60 gadus vecas skolotājas ar paaugstinātu asinsspiedienu vietā, tad nestrādātu vispār, ja bērniem nebūtu maskas.

Valdības lēmums nosaka, ka no 4.janvāra gan skolotājiem, gan visiem skolēniem mācību procesa laikā un ārpus tā būs jālieto maskas. Izskanējis gan arī pieļāvums, ka sejas masku nēsāšanas pienākumu mazākajiem skolēniem varētu pārskatīt, ja epidemioloģiskā situācija uzlabosies.

Iniciatīvu "Ļausim bērniem skolā brīvi elpot" iesniegusi Petkeviča, kura prasa atcelt valdības pieņemto lēmumu par obligātu masku lietošanu 1.- 4.klases skolēniem.

Pēc Petkevičas paustā, PVO nosaka, ka bērniem no sešu līdz 11 gadu vecumam masku valkāšana var tikt rekomendēta. Turklāt, ja tā tiek īstenota, tai esot jānotiek pieaugušo kontrolē.

"Tas nozīmē, ka skolotājiem papildus būs jāseko tam, lai maskas tiek valkātas pareizi. Tas nozīmēs viņiem papildu slodzi un laika tērēšanu jau tā apgrūtinātos mācīšanas apstākļos. Kopš 2020.gada septembra bērni netiek izlaisti no klasēm starpbrīžos, tāpēc jau ir vērojams svaiga gaisa trūkums telpās, kur viņi pastāvīgi atrodas," pausts iniciatīvā.

Masku lietošana nozīmēs, ka bērni ieelpos vēl mazāk svaiga gaisa, kas nepieciešams viņu normālai attīstībai un veselībai, ir pārliecināta iniciatīvas autore. "Uzklausot šo iniciatīvu, mūsu sākumskolu skolēni būs veselīgāki un brīvi ieelpos jau tā klašu telpās ierobežoto skābekli. Bērni nav lielākie slimotāji valstī, tāpēc šie ierobežojumi attiecībā uz viņiem nav samērīgi," uzskata Petkeviča.

Epidemiologi, politiķi un atbildīgie ierēdņi savukārt pauž pārliecību, ka sejas masku valkāšana skolēnu veselībai nekaitēs un tā ir nepieciešama, ja vispār ir vēlme nodrošināt mācības klātienē.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.