Ādažu mērs: Pašvaldības var pašas pieņemt lēmumus par skolu atvēršanu, ja tām dod informāciju par Covid-19 izplatību
- Autors: LETA
Foto - facebook.com/maris.sprindzuks.3
Pašvaldības pašas var pieņemt lēmumus par Covid-19 ierobežojumu atcelšanu tad, ja tām ir pilna informācija par vīrusa izplatību pašvaldībā, aģentūrai LETA uzsvēra Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (LRA).
Viņš atgādināja, ka Ādažu novads slēdza skolu vēl tad, kad valdība nebija pieņēmusi lēmumu par attālinātajām mācībām. Turklāt šis lēmums nebija balstīts uz oficiāli sniegtu informāciju, bet gan pateicoties skolas darbinieku un vecāku apzinīgajai rīcībai. Arī tagad Ādažos esot slēgts bērnudārzs, bet oficiāli nav pieejama informācija par to, kur novadā ir Covid-19 uzliesmojums.
Sprindžuks uzskata, ka vismaz pašvaldības policijai, kura uzrauga Covid-19 ierobežošanas pasākumu ievērošanu novadā, ir jābūt pieejamai informācijai par saslimstības izplatību.
Pašvaldības vadītājs uzsvēra, ka nav nepieciešams zināt konkrētas personas, bet gan to, kur notiek slimības uzliesmojums - vai tas ir mācību iestādē, vai dzīvojamajās mājās, vai ražošanas uzņēmumā, vai armijas daļā.
Ja vismaz pašvaldības policijai šāda informācija būtu, tad tā varētu sniegt ziņas pašvaldības civilās aizsardzības komisijai, kas pieņemtu lēmumus par turpmāko pašvaldības rīcību.
"Man nav jāzina konkrētas saslimušās personas, bet jāzina dinamika un tas, kur notiek vīrusa izplatība," uzsvēra Sprindžuks.
Viņaprāt, arī citus lēmumus būtu efektīvāk ļaut pieņemt pašvaldībām, nevis valdībai centralizēti, piemēram, par veikalu atvēršanu vai slēgšanu. Pašvaldības varētu veiksmīgāk regulēt cilvēku plūsmas, panākot, ka cilvēki nepulcējas lielos pūļos tādēļ, ka tikai vienā veikalā var nopirkt tiem nepieciešamās preces.
Sprindžuks atzina, ka arī pašvaldības varētu kļūdīties savos lēmumos, taču tās ātrāk reaģētu labotu savas kļūdas. Turklāt pašvaldību vadītājiem cilvēki vairāk uzticas nekā valdībai, un pašvaldību vadītājiem būtu lielākas iespējas pamatot lēmumus ar situāciju uz vietas novadā.
Sprindžuks uzsvēra, ka pašvaldībām ir jādod lielākas iespējas pieņemt lēmumus šajā situācijā, taču tikai tādā gadījumā, ja tām tiek dota informācija uz kā šos lēmumus balstīt, nevis pamatot tos uz sajūtām.
Ka piemēru viņš minēja ieviesto luksofora principu. Ja valstī situācija ir definēta ar tumši sarkano krāsu, tad pašvaldības neko nevar darīt, taču tām būtu jābūt tiesībām rīkoties, ja situācija ir uzlabojusies līdz dzeltenajai vai zaļajai. Taču tam visam par pamatu jābūt informācijas pieejamībai, uzsvēra Sprindžuks.
Kā ziņots, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā klātienes mācības atsākt tajās pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, - to paredz IZM piedāvātais reģionālās pieejas princips, kuru otrdien vērtēja valdība.