Menu
 

Potēšana pret Covid-19 jāsāk ģimenes ārstiem. Ja tikai būtu vakcīnas... Apriņķis.lv

  • Autors:  Ritvars Raits
Foto - Valsts kanceleja Foto - Valsts kanceleja

Bija paredzēts, ka šonedēļ iedzīvotājus vecuma grupā 70+ pret Covid-19 sāks vakcinēt viņu ģimenes ārsti. Ne visi vietējie dakteri uzņēmušies tādu pienākumu, tomēr visā Latvijā 571 ārstniecības iestādē šo poti varētu saņemt, ja vien… tās būs pieejamas pietiekamā daudzumā. Pagaidām izskatās, ka ģimenes ārstiem tiks piegādāta labi ja puse no pasūtītajām vakcīnām, bet varbūt tikai kāda sestā daļa…

“Rīgas Apriņķa Avīze” telefoniski sazinājās ar diviem pieredzējušiem ģimenes ārstiem – Aivaru Freibergu Krimuldas novadā un Valēriju Valdmani Ķekavas novadā. Viņi abi uzskata, ka vakcinēšana noteikti ir nepieciešama, viens šo pienākumu arī uzņēmies, bet otrs ir atteicies. Par iemesliem, dakteru uzskatiem, Covid-19 bīstamību un situāciju ar vakcīnām – šajā publikācijā.

Dakteris Freibergs: Sarežģītākais šajā jezgā būs atskaišu sniegšana

Aivars Freibergs, kura ģimenes ārsta prakse atrodas Krimuldas novada Lēdurgas pagastā, ir uzņēmies veikt savu pacientu vakcinēšanu pret jauno koronavīrusu. “Mēs esam ģimenes ārsti, tāpēc, piemēram, bērnu vakcinēšana visu laiku ir ietilpusi mūsu pienākumos. Šajā gadījumā jau nekas nemainās – vakcinācija ir vakcinācija. Kabinets mums ir, nodrošinājums ir, apstākļi ir, man ir laba komanda. Daļu no šiem pacientiem, kas ietilpst vecuma grupā 70+, mēs jau esam apzinājuši. Protams, ir, kas vēl domā, ir, kas ir pret potēšanos. Viņu argumenti ir tādi, kādi tie ir, un ar varu tur neko neizdarīsi. Principā šajā brīdī ir tikai viena problēma – nav vakcīnu. Mēs bijām gatavi kaut pirmdien sākt vakcinēt, vakcīnas pasūtījām, mums atbildēja, ka šogad būs,” skumji joko dakteris.

Vakcinēšana Lēdurgā tikšot organizēta tā, ka pacientus apskatīs un pēc potēšanas novēros pats dakteris Freibergs; vakcinēšanu veiks feldšeris, un ir arī cilvēks, kas nodarbosies ar vakcinējamo organizēšanu un reģistrēšanu. Plānots, ka ģimenes ārsta Freiberga praksē dienas laikā tiks vakcinēti desmit pacienti, kas ieradīsies ik pēc piecpadsmit minūtēm, tātad tas prasīs divarpus stundas. Potēšana notiks pēcpusdienā, un uz to tiks aicināti desmit cilvēki un divi rezervē, ja nu kāds neatnāk. Lai arī mediķi paši jau ir sapotējušies pret Covid-19, tas neatceļ prasību arī viņiem ievērot visas epidemioloģiskās drošības prasības. Ārsta praksē ir vismaz četras telpas: vienā notiks pacienta reģistrēšana, otrā – apskate, trešajā – potēšana, bet ceturtā ir uzgaidāmā telpa, kur cilvēks pēc potes uzgaidīs kādas piecpadsmit minūtes, kamēr viņu vēl novēros mediķi. Tieši tāpat bijusi organizēta vakcinēšana Gaiļezera slimnīcā, uz kurieni pie pirmās iespējas potēties devies arī Lēdurgas dakteris.

“Sarežģītākais visā šajā jezgā ir tas, kā mēs spēsim iesniegt atskaites. Vai tā “E-veselība” darbosies vai nedarbosies? Šobrīd tā iet, bet apmēram tā, kā klibs zirgs. Es pieņemu, ka tagad ļoti daudzi mediķi strādā “E-veselības” sistēmā, varbūt tāpēc,” stāsta dakteris. “Laukos tā privilēģija ir tāda, ka mēs savus cilvēkus ļoti labi zinām. Ja jau simt trīs gadus veca tante ir sapotēta, tad mani deviņdesmitgadīgie pacienti arī to pašu varēs saņemt. Lielākā daļa puslīdz jau piekrituši, daudzi paši ir zvanījuši, arī mēs paši daudziem zvanām. Šobrīd ir tikai viena problēma – lai tās vakcīnas būtu. Ceturtdien mums bija jāpiesaka vajadzīgais daudzums, varbūt šonedēļ būs vairāk skaidrības, kad tās vakcīnas būs,” stāsta ģimenes ārsts.

Jautāts, kā pats juties pēc potēšanas, Aivars Freibergs pajoko vēlreiz: “Bija viena problēma nākamajā dienā – kad plēsu nost plāksteri.” Ja nopietni, nekādu blakņu, pat iesāpējies nekas neesot. Arī daktera paziņas, kas jau sapotējušies, ne par ko sūdzējušies neesot. Protams, ka dakteris pats ir par vakcinēšanos. Viņš arī pauda interesantu argumentu: “Ja Izraēlā mēneša laikā sapotējās divi miljoni iedzīvotāju – tiem cilvēkiem taču nav cāļa smadzenes? Ja iedzīvotāji ir vakcinējušies, uzreiz var ņemt nost ierobežojumus, kas traucē ekonomikas attīstībai. Tajā pašā Gaiļezera slimnīcā mediķi pēc sapotēšanās pret Covid-19 slimo ievērojami mazāk. Kādus argumentus vēl vajag? Ja esi vakcinēts, bet tomēr saslimsti, tad vismaz slimnīcā nenokļūsti un, nedod Dievs, vēl arī kapos…”

Dakteris A. Freibergs arī atklāj, ka cilvēki gados lielākoties atbalsta vakcinēšanos, bet lielākie tās noliedzēji un pretinieki, lai cik tas savādi būtu, esot jaunieši. Tie esot gudri paši par sevi. Lēdurdzniekam tāds piemērs nemaz tālu neesot jāmeklē, jo viena no paša meitām esot tāda “gudrīte”: masku nēsāt viņa negribot, potēties – tas vispār esot vājprāts… Mediķe gan viņa arī neesot, bet vienalga – ko tu tik gudrai padarīsi? Slikti, protams, ka “valdnieki” nopūdelēja un nepasūtīja visas pieejamās vakcīnas. Līdz ar to Latvija potēšanās jomā ir starp atpalicējām. “Tas nozīmē, ka mēs ar šo pandēmiju lēnāk tiksim galā,” rezumē Lēdurgas dakteris.

Dakteris Valdmanis: Man ir atbildība par to, ko es daru

Dakteris Valērijs Valdmanis, kura ģimenes ārsta prakse atrodas Ķekavas ambulancē, uz jautājumu, vai viņš šonedēļ veiks vakcināciju pret Covid-19, atbild īsi un konkrēti: “Es netaisos to darīt!” Skaidrojot savu lēmumu, dakteris nosauc arī divus galvenos iemeslus – atbilstošu telpu un darbinieku trūkums. Kā izrādās, Ķekavas ambulancē ģimenes ārstiem ir problēmas ar telpām – ja ārstiem kabineti vēl ir, tad katrai viņu medmāsai gan nav. Kā atklāj V. Valdmanis, “nabadzīgā” Ķekavas novada pašvaldība esot paziņojusi, ka medicīna tai nav prioritāte. Ķekavas ambulancē esot sešas ģimenes ārstu prakses, bet, ja dakteris Valdmanis nemaldās, vakcinēšanu pret Covid-19 veikt pieteikusies tikai viena daktere, jo viņas praksē ir otrs mediķis. “Bez atbilstoša personāla triju cilvēku sastāvā, kas kārto dokumentus un organizē cilvēkus, reģistrē pacientus, potē, kā arī intervē un uzrauga uzreiz pēc šīs medicīniskās manipulācijas, tāda vakcinācija nemaz nav iespējama. Tas ir vesels process, kas prasa kompleksu pieeju,” atklāj ģimenes ārsts.

Valērijs Valdmanis arī uzsver, ka tā nav parasta vakcīna, jo, atverot iepakojumu, tas noteiktā laika periodā ir jāizlieto. Šī iemesla dēļ īpaša uzmanība jāpievērš pacientu organizēšanai, lai viņi ne tikai apsola, ka atnāks potēties, bet to arī izdara. Ja dakteris šo vakcinēšanas pienākumu būtu uzņēmies, tiešajiem darba pienākumiem laika viņam gandrīz vairs neatliktu. Ar esošajiem resursiem V. Valdmanis to nevar izdarīt, un viņš ne tuvu neesot vienīgais, kuram ir tāda situācija.

Jautāts par vakcinēšanu pret citām slimībām, dakteris Valdmanis atbild, ka, jā, pret citām slimībām vakcinē, bet tas esot pilnīgi citādi. “Tā ir rutīnas vakcinācija, kas lielākoties saistīta ar zīdaiņiem, ar pieaugušo vakcināciju vai revakcināciju. Tas ir pilnīgi atsevišķs gadījums – viena vai divas vakcinēšanas nedēļā, kad māsiņa var pasēdēt klāt, pasekot, kā pacients jūtas.” Savukārt vakcinācija pret Covid-19 būs masveida process, kurā, piemēram, uz Ķekavas ambulanci būtu jānāk tūkstošiem cilvēku. Dakteris uzskata, ka vispareizāk būtu organizēt mobilās vakcinācijas brigādes, kā arī jāvienojas ar pašvaldību, lai tā šim pasākumam piešķir telpas. Pats Valdmanis ticis vakcinēts vienā no Bērnu slimnīcas aktu zālēm, un tur viss bijis organizēts perfekti. Dakteris zina, ko tas nozīmē, un saprot, kā tas ir jādara: “Kāpēc lai mani pacienti būtu sliktākā situācijā, nekā tas bija, kad mani vakcinēja? Man ir atbildība par to, ko es daru!”

Raksturojot situāciju ar iecerēto iedzīvotāju masveida vakcinēšanu, Valērijs Valdmanis pauž: “Tas ir Latvijā nebijis notikums! Tā nav bijis vismaz kopš kara laikiem, ja nemaldos. Nevar prasīt ģimenes ārstam, lai viņš obligāti to darītu ar esošajiem resursiem. Ja dakteris atbild, ka viņš nevar, tātad tā arī ir.” Jautāts, vai maksa, kas apsolīta par katru vakcinēto pacientu, nav labs stimuls, dakteris atbildēja: “Tā nauda? Tā nauda vispār ir kapeikas! Nauda vismazāk mani uztrauc, man to varētu arī nemaksāt, ja vien manai ārsta praksei būtu vakcinēšanai nepieciešamie resursi. Ņemot vērā to, ka vakcinēšanu neuzņēmos, es pat nezinu, cik liela samaksa par to noteikta. Katrā ziņā – tā nauda jau neko neatsver, jo jāņem vērā, ka par darbu ir jāsamaksā visam personālam.”

Dakteris arī neslēpj, ka pandēmijas laikā faktiski teju dubultojušies viņa pamatdarba apjomi. Arī dienā, kad “Rīgas Apriņķa Avīze” ar Ķekavas ģimenes ārstu sazinājās, viņš četras stundas pēc pieņemšanas beigām vēl atradās darbā – atbildēja uz zvaniem, uz vēstulēm e-pastā, kārtoja dokumentāciju, izrakstīja receptes un norīkojumus. Jautāts, ko darīt ķekaviešiem, ja reiz viņu pašu ambulancē vakcinēties nebūs iespējams, Valērijs Valdmanis atbildēja: “Kā teikts vecā latviešu pasakā, mēs jau dalām vēl nenokautu govi, jo pagaidām nemaz nav tik daudz to vakcīnu. Es domāju, ka mūsu veselības ministrs šobrīd ir tikai imitējis darbību un uztaisījis ažiotāžu, jo kaut kā jāattaisno tā nauda, kas iztērēta kaut kādam pasākumam, ko sauc par Vakcinācijas biroju. To var saukt par vētru ūdens glāzē. Vēl jau vakcinē mediķus un pansionātu iemītniekus. Kamēr nonāks līdz pārējai publikai, vēl pieci ūdeņi aiztecēs. Lai vakcinētu visus iedzīvotājus, mēs gribētu spiest uz to, ka jāorganizē mobilās brigādes.”

Par psihopātiem un pērtiķiem ar Kalašņikova automātiem

Valērijs Valdmanis pēc potēšanas esot juties normāli, roka nedaudz sāpējusi, bet tas esot tikai normāli. Runājot par to, kāpēc pats sapotējies pret Covid-19, dakteris teic: “Es to darīju cilvēku labā un lai izbeigtu šos psihopātu murgus. Agrāk psihopāti rakstīja vēstules, bet tagad viņi tiek pie interneta un piepludina to ar visādām muļķībām. Tagad psihopātiem ir teikšana, jo aiz tā izteiktā vārda jau neredz viņu diagnozi.” Valērijs Valdmanis atklāj, ka viņš ir katastrofu medicīnas dibinātājs Latvijā, tāpēc labi zina, ka ap katastrofām pulcējas divu veidu cilvēki – psihopāti un noziedznieki. “Piemēram, ja notiek autoavārija, tad tie, kas tur lūr un neko nedara, tie ir psihopāti. Viņi var tam piekrist vai nepiekrist, bet viņi tādi ir. Otri ir kriminālnoziedznieki, kas pa to laiku, kamēr psihopāti blenž uz to visu, apzog viņu mašīnas un iztīra kabatas. Tas ir jebkurā tādā ekstremālākā situācijā,” stāsta dakteris. Psihopātiem šobrīd esot sava veida panika, psihiska reakcija uz notiekošo, kas izpaužas tādā veidā, ka tiek noliegta Covid-19 eksistence un vakcinēšanās nepieciešamība.

“Mums ir arī cilvēki ar ļoti zināmiem uzvārdiem, kuriem gan nav nekādas nojausmas par infektoloģiju, par imunoloģiju un par vakcinācijām, bet tas viņus neattur bliezt un muldēt pa tukšo televīzijā “Rīga TV24”. Īpaši tur izceļas viens tāds pazīstams mediķis, kurš arī internetu piebliež pilnu ar visiem saviem sārņiem un tamlīdzīgām lietām. Tā ir psihiska reakcija uz notiekošo. Varbūt viņi visi simtprocentīgi nav psihopāti, bet es viņus tādā grupā ielieku, jo psihopātija jau īsti nemaz nav psihiska slimība, teiksim, ka tas ir robežstāvoklis,” par panikas cēlējiem skarbi saka dakteris Valdmanis.

Pieliekot punktu tēmai par psihopātiem, Valērijs Valdmanis tēlaini salīdzina: “Psihopāts ar misijas apziņu ir tas pats, kas pērtiķis ar Kalašņikova automātu.” Misijas apziņa šajā gadījumā esot tāda, ka psihopāti grib pēc iespējas vairāk cilvēku paglābt no vakcinācijas, toties tad, kad izrādīsies, ka nevakcinētie iedzīvotāji nedrīkstēs kaut vai, piemēram, lidot uz citām zemēm, šie paši psihopāti būs tie, kas mēģinās tikt pie potes bez rindas.

Noraidoša attieksme pret vakcinēšanos cilvēces vēsturē nav nekas jauns. Dakteris Valdmanis piemin senu karikatūru, kas tapusi 18. gadsimtā un kurā attēlots, kā cilvēki reaģē uz nepieciešamību potēties pret bakām. Pacientiem tikai ieskrāpē ādā, bet viņiem jau liekas, ka tajā vietā buļļi un govis sāk augt… Šo karikatūru ģimenes ārsts Valdmanis reizēm parādot saviem pacientiem, kuri savas zināšanas smēlušies ar visādām muļķībām pārbagātajā internetā. “Cilvēki vienkārši ir pārskatījušies zombiju filmas, gaidījuši apokalipsi, bet tagad aplauzušies, ka nekas nesanāk. Sāpe!” sarkastiski teic mediķis.

“Ir ārkārtīgi daudz cilvēku, kas ir vispār pret vakcināciju kā tādu. Viņi internetā atradīs visu, ko vien gribēs, – gan apsvērumus par potēšanos, gan pret. Problēma ir tā, ka šiem cilvēkiem pietrūkst pamatzināšanu par imunitāti. Mūsu visu kardinālā kļūda jau kopš pagājušā gada sākuma bija uzskats, ka šis vīruss ir augšējo elpošanas ceļu saslimšana. Šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka tā nav. Tā ir ļoti nopietna infekcija, kuras ieejas vārti cilvēka organismā ir elpceļi un kuņģa-zarnu trakts. Tas, kas pēc tam izvēršas ar ietekmi uz centrālo nervu sistēmu, ar sirds muskuļu bojājumu, ar plaušu bojājumu, ar iespējamu kaut kādu ietekmi uz psihi, vairs nav jāuztver kā vienkārša saslimšana. Tā nav ne gripa, ne pneimonija mazliet smagākā formā, tas ir ļoti nopietni. Mums pret šo saslimšanu jācīnās ar visiem iespējamiem līdzekļiem, pat ja šie līdzekļi vēl ir jauni un maz aprobēti! Tas ir daudz nopietnāk, nekā daļa cilvēku uzskata. Kā man te viens gudrs domātājs teica, šo slimību var salīdzināt ar AIDS, ko dabū caur elpceļiem,” pauž dakteris Valērijs Valdmanis.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.